Ceturtdien, 15. novembrī, pulksten 18 radošajā telpā “Austras istaba”, mākslas galerijas “Romas dārzs” pagrabstāvā, Zivju ielā 3, tuvojoties Latvijas simtgades svinībām, ar latvisku vērtību bagātām dziesmām viesosies dziesminieks Uldis Ozols kopā ar dēlu Matīsu Ozolu, vēsta Austras biedrības projektu vadītāja Inese Muižniece.

Uldis Ozols dzimis Liepājā, audzis un skolojies Rīgā, bet sirdī vienmēr palicis kurzemnieks. Mīl mākslu visās tās izpausmēs, lai gan dienišķo maizi pelna ar fizisku darbu. Ģitārspēlei pievērsies pēc atgriešanās no obligātā dienesta padomju armijā. Cenšoties iemācīties tolaik nepublicētās un noslēpumainās Imanta Kalniņa dziesmas, sācis dziedāt un spēlēt Austras Pumpures programmās, kļūstot par savējo – Austrasbērnu. Pateicoties Austrai un komponista Imanta Kalniņa radītajai dziesmotajai gaisotnei Liepājā, tāpat kā daudzi Austrasbērni, sāka sacerēt pats savas dziesmas. Līdztekus par saviem pirmajiem garīgajiem skolotājiem Uldis atzīst Haraldu Sīmani, Ievu Akurateri un Māri Putniņu.

Dziesmu pūrā Uldim ir vairākas nu jau daudziem tuvas un pazīstamas dziesmas – “Nesaki man neko”, “Vēl mazliet”, “Mans brālis” un citas. Dziesmas Uldis sacerējis ar sabiedrībā zināmu dzejnieku, tādu kā M.Zālītes, O.Vācieša, M.Melgalva, Ā.Elksnes, O.Gūtmaņa, U.Graša, A.Strausa, N.Kalnas, I.Riekstiņas, R.Losānes, J.Plotnieka un citu dzejnieku, kā arī latviešu tautasdziesmu vārdiem.

Pateicoties dziesminieka savulaik aktīvai līdzdalībai Vides aizsardzības kluba darbībā, piedaloties talku un koncertu kustībā Gorbačova “perestroikas” laikmetā, Uldis Ozols nereti dēvēts par zaļo dziesminieku un tīrradni. Dziesminiekam vienmēr būtiska tēma dziesmās un savā pārliecībā ir dzimtenes sajūta, piederība Latvijai un tādēļ viņu dziļi satrauc viss mūsu zemē notiekošais, to Uldis Ozols pauž arī savā dzejā, kas lasāma viņa 2009. gadā izdotajā dzejas krājumā “Simfonija kurlām ausīm”.

Ieeja pasākumā ir par ziedojumiem Austras biedrībai ”Austras istabas” izveidei un labiekārtošanai, Austras Pumpures kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanai un viņas ideju turpinājumam.