Ja viņš
būtu vējš, visticamāk, būtu liepājnieks, taču viņš ir
vienkāršs Brocēnu puika ar dumpiniecisku dabu un tādu mazliet
filozofiski noslēpumainu auru. Viens no šobrīd pieprasītākajiem
dziedātājiem Latvijā izvēlējās savus Liepājas fanus sveikt ar
četriem akustiskiem koncertiem liela, pilnskanīga arēnas koncerta
vietā, bet sajūsminātā publika apliecināja, ka ņemtu no Dona
pretī jebko.

Jaunā
albuma “Varanasi” atvēršanu Dons jau nosvinēja ar
septiņiem koncertiem Rīgā, Liepāja ar četriem akustiskajiem
iznācieniem bija vēl viens nācijas mīluļa rekords šajā tūrē.
Mūziķis, kura skatuvisko piedzimšanu romantisku jūtu mērcē
realitātes režīmā bija iespēja vērot ikvienam televīzijas
skatītājam, katru reizi, parādoties uz skatuves, saņem tādu kā
mīlestības kredītu. Jo mūsējais taču, pašu izaudzināts, tā
teikt. Tāpēc jaunie singli allaž bijuši visvairāk atskaņotie
radiostacijās, uzvarējuši muzikālajās
bankās
un ierakstu kompāniju sacensībās. Dons ir uzvarētājs, kad
muzicē, dodas fizisku un garīgu pārdzīvojumu pilnās ekspedīcijās
un kad stāsta par savu mūža mīlestību, grūto dzīvi, radošajiem
meklējumiem un sāpīgo šķiršanos. Reizē atklāti un tomēr
nepasakot visu līdz galam. Tā, lai susuriņi
publikā allaž saglabā siltas jūtas un mazliet romantisku cerību.
Olimpiskā centra Rožu zālē jūsmīgās klausītājas nebija vienā
vecuma kategorijā, kā tas ir, piemēram, četrgadnieču elkam
Laurim Reinikam. Dona cienītājas ir mazas meitenes kruzuļainās
kleitās, pusaudzes, vientuļas šķirtenes, sirmas kundzītes un
vēl, un vēl. Un katrai no Donamānijā ierautajām tika pa
uzmanības mirklim. Lai gan ne jau tikai meitenēm. Man priekšā
sēdošais vīrietis bija atnācis ar visu ģimeni, tomēr neviens no
pārējiem
nejuta līdzi Dona dziedājumam
tik ļoti, kā viņš.

“Varanasi”
akustiskajā koncertā Dons atgādināja jau sen zināmās dziesmas
“Viss jau ir bijis”, “Ja es būtu vējš” un “Ja
tu man esi” jaunās, intimitātes pilnās versijās, tāpat ļāva
ieklausīties jaunajās dziesmās, kas lielākoties tapušas ar Inga
Bērziņa lieliskajiem tekstiem. “Pēdējo vēstuli”
publika, protams, dziedāja līdzi no galvas, turklāt ne tikai
dāmas, bet arī kungi dungoja. Un kopā ar Donu devās vilcienā uz
mistisko Varanasi, kur nav bijis ne pats dziedātājs, ne lielākā
daļa viņa klausītāju. Toties gandrīz ikviens ir izbaudījis
vasaras brīvlaikā bezgalīgi garās ravējamās vagas, peldēšanos
pusdienlaikā un zaļumballes pilskalnā, ko dziesmā “Trīs
ādas” atgādināja Dons. Jāteic gan, ka ieraksta versija ir
pārliecinošāka par akustisko, tomēr ideja tik tiešām uzrunā.
Tāpat kā “Tev piedzimst bērns” videoklipā redzamās
mazo ķiparu rotaļas, kuras skatītājus aizved viņu pašu bērnībā.
Un tas ir kā signāls, ko uztvert var savējie.

Dons tādus
Liepājā sapulcināja četrreiz pilnu Rožu zāli. Klausītāji,
sākot no pirmās dziesmas, elpu aizturējuši ieklausījās
dziedātāja balsī, šķiet, ka pat aplausus centās dozēt tā, lai
nesabojātu to intimitātes pilno gaisotni, ko viņš radīja,
baudīja trīs ģitāru skanējumu (Donam blakus bija Jānis Bērziņš
un Kaspars Ansons). Publika saprotoši reaģēja uz Dona stāstiem
par savu dzīvi, smējās un juta līdzi, cēlās kājās, prasīja
atkārtot un negribēja šķirties. Pēc
koncerta meitenes nesa ziedus,
prasīja autogrāfus un fotografējās. Un vai tad Eiropa maz ko tādu
saprastu? Ne viņiem mopēds “Rīga”, ne paklusām nopirkts
lētais vīns. Lai gan susuriņu
pilna pasaule. No Liepājas līdz Varanasi.