Lai gan Liepājas Simfoniskā orķestra sezona nav beigusies, jau izskanējusi cikla “Skolai un ģimenei” četru tematisko koncertu sērija. Visi tie bija ļoti atšķirīgi – četri dažādi diriģenti un četras dažādas koncepcijas. Ciklu iedibināja un vairākus gadus veiksmīgi vadīja diriģents  Jēkabs Ozoliņš, un skolu jaunieši šos koncertus iecienīja, un zāles bija pilnas.

Mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Imants Resnis uzskatīja par vajadzīgu šo ciklu pilnīgot, izvirzīt jaunu koncepciju, pieaicināt viesdiriģentus. Tagad šo koncertu sērija šajā sezonā ir izskanējusi.

Pirmo koncertu sēriju “Basa atslēga” vadīt uzņēmās Imants Resnis pats. Viņš riskēja bērnu auditorijai piedāvāt nopietnu klasisko mūziku, programmā iekļaujot Georga Pelēča “Ļoti nopietnas variācijas par R. Kreicera etīdes tēmu”, fragmentus no Kamila Sen-Sansa cikla “Dzīvnieku karnevāls”  un Gustava Mālera 1. simfonijas. Taču diriģents bija rūpīgi piestrādājis pie koncerta koncepcijas, lai bērniem būtu skaidrs priekšstats, kā veidojas orķestris un skaņdarba muzikālais skanējums.

“Šajā koncertu sērijā interesantākā bija ideja parādīt, no kā sastāv orķestris, un izcelt resnā gala mūzikas instrumentus,” ciklu analizē orķestra mākslinieciskā vadītāja asistente un diriģente Laura Staša. “Uz tukšās skatuves cits pēc cita  uznāca kontrabasu, trombonu, fagotu un pārējo instrumentu grupas, nospēlēja fragmentu no kāda skaņdarba, apsēdās, un tā, līdz skatuve pilna. Par katru instrumentu grupu un priekšnesumu diriģents Resnis sniedza komentāru. Priekšnesums, neskatoties uz visai nopietnajiem skaņdarbiem, skolēniem bija interesants un viegli uztverams. Par to liecināja arī mundrais noskaņojums zālē.”

Nākamos divus tematiskos koncertus vadīja pieredzējuši viesdiriģenti, Mūzikas akadēmijas docētāji Andris Vecumnieks un  Viesturs Gailis. Kā zināms, Andris Vecumnieks ir arī komponists, viņš pats diriģēja savus skaņdarbus. Turklāt viņam ļoti padodas humoristiskas lietiņas un parafrāzes, variācijas par populārām tēmām. Ne velti šīs tematiskās koncertsērijas nosaukums bija “Humors mūzikā”. “Šis koncerts bērniem bija ļoti svētīgs arī no tā viedokļa, ka viņi redzēja pašu komponistu,” uzskata Laura Staša. “Bērniem komponists parasti saistās ar kaut ko visai abstraktu, kā Mocarts un Bēthovens, kas dzīvojuši pirms vairākiem gadsimtiem. Ieraugot dzīvu komponistu, viņiem acis ieplešas.

Savukārt Viesturam Gailim J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas operas studija “Figaro” ir sirdslieta daudzu gadu garumā. Pašlaik Latvijā tā ir vienīgā mobilā vienība, kura ar operas izrādēm ceļo pa visu valsti, vairākas reizes viesojusies arī Liepājā. Ciklā “Skolai un ģimenei” studija piedāvāja muzikāli izglītojošu uzvedumu bērniem “Mazā raganiņa operā”. Ar dekorācijām un tērpiem Uģa Brikmaņa režijā un ar  Liepājas Simfoniskā orķestra piedalīšanos. Šajā operas uzvedumā, kuras librets veidots pēc dažādu pasaku motīviem un tēliem, mazie klausītāji uzzina daudz interesanta: kas ir komponists, ko mūzikā nozīmē piano un daudzas citas specifiskas muzikālas lietas.

Pēdējā tematiskā koncertsērija bija “Pasaku tēli mūzikā”, un šos koncertus diriģēja un vadīja Mūzikas akadēmijas students, profesora Imanta Rešņa audzēknis Atvars Lakstīgala. Ciklā skanēja virkne latviešu mūsdienu komponistu darbu – Pētera Plakida “Nelokāmais alvas zaldātiņš”, Romualda Kalsona “Ragana”, Indras Rišes “Velniņi” un Renātes Stivriņas “Trīs sivēntiņi”. Piemēram, “Velniņiem” komponiste ļāvusi izpausties interesantajā stīgu orķestra un pašlaik Latvijā īpaši iecienītās marimbas skaņās, kuru spēlēja Māris Zīlmanis. Tas bija koncerts tieši pašiem mazākajiem – bērnudārza un sākumskolas audzēkņiem.

Plašāk lasiet Indras Imbovicas publikācijā avīzes “Kurzemes Vārds” 21. aprīļa numurā