Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 23. jūlijs

Vārdadiena: Magda, Magone, Mērija

Improvizācija par skaņām

Atslēgvārdi mākslas festivāls | skaņas diena | liepajas universitāte

Skaņas, ko rada gaisma, ēna, arī Liepājas vējš, tās plūst pa metāla vai plastmasas vadiņiem, rodas no gliemežvāka pieskāriena stīgai. Ikgadējā skaņas mākslas festivāla "Skaņas dienas" radošo darbnīcu rezultāti pārsvarā nav vārdos izstāstāmi, jo šī ir skaņas pieredze. "Šādā veidā var iemācīties par dažādām lietām, kas ir mums apkārt, bet mēs pietiekami daudz neskatāmies pasaulē, lai tās pamanītu," teica jauno mediju māksliniece, Liepājas Universitātes docētāja Paula Vītola.

Starptautiskais skaņas mākslas festivāls Liepājā notika no 29. aprīļa līdz 5. maijam. Interesenti varēja iesaistīties bezmaksas radošajās darbnīcās, apmeklēt vairākus elektroniskās mūzikas koncertus. Festivāla noslēgumā bijušajā ratiņu rūpnīcas ēkā Tirgus ielā, kur saimnieko biedrība "BDRB", bija skatāmi un klausāmi radošo darbnīcu rezultāti un festivāla dalībnieku skaņas performances.

Uz jumta terases bija jāuzmanās no stīgām, kas šūpojās un vibrēja. Tās bija daļa no Džona Grziniča radošās darbnīcas. "Mēs fokusējāmies uz skaņu, klausīšanos, centāmies saprast, kā skan Liepāja, kā mēs uztveram pilsētu tikai skaņās. Liepāja ir vējaina vieta, noteikti var teikt, ka mēs strādājām ar vēju," teica amerikāņu mākslinieks, kurš jau 15 gadus dzīvo Igaunijā. Viņa vadītajā performancē būtiska bija jebkura skaņa, ko cilvēks rada telpā – kartona kastes vilkšana pa grīdu, PET pudeles placināšana.

Andrejs Poikāns studē jauno mediju mākslu. Mākslinieces Kristas Dinteres vadībā radītā skaņas instalācija atradās kāpņu telpā. "Šis darbs izpēta pašu pamatelementu skaņā – vibrāciju. Dažādiem objektiem un materiāliem piemīt atšķirīgas skaņas īpašības. Augšstāvā atrodas papīra krūzītes. Plastmasas stīgas vada vibrācijas no apakšējā skaņas avota – metāla bundžas. Tā augšā varam saklausīt kompozīciju, kas skan lejā. Katrs materiāls citādi vada skaņu un maina tās nokrāsu," skaidroja Andrejs. Atskaņotas tika viņa un darba līdzautores Sintijas Plāces oriģinālkompozīcijas, kas radītas, sintezējot datorsistēmā ierakstītas skaņas.

Gundega Graudiņa strādājusi mūzikas instrumentu izgudrotāja Jurija Landmana (Nīderlande) vadītajā darbnīcā, veidojot stīgu helikopterus, kas paši skan: "Uz dažādiem šeit atrastiem dēļiem mēs uzvilkām stīgas, ar motoru piestiprinājām helikopteru, kas griežas. Tā ir improvizācija par skaņām. Tās rada lietoto preču veikalā nopirkta kaklarota, atrastas lietas – gliemežvāki, akmentiņi, koki." Gundega studē mūzikas terapiju Liepājas Universitātē un atzina, ka tādu instrumentu izgatavošana savā ziņā esot terapeitisks process.

Vērienīgu elektronisko simfoniju atskaņoja Jākoba Remina (Dānija) darbnīcas dalībnieki, kas no moduļiem bija izgatavojuši modulāros sintezatorus. "Moduļus var salikt kopā, kā vien vēlies. Šeit apvienojas elektronika, programmēšana, ar šiem sintezatoriem var spēlēt mūziku un arī komponēt skaņdarbus ar elektronisko skaņu," pastāstīja J. Remins.

P. Vītola darbnīcā "Viļņi – gaismas – ēnas" strādājusi, lai iegūtu skaņu, izmantojot gaismu. "Katrai gaismai ir sava frekvence. Mēs gaismu redzam vienmērīgu, bet patiesībā tā ļoti ātri mirgo. Signāls jāsūta mirgojošas gaismas veidā, to var iegūt, izmantojot lampas, kas pašas mirgo, vai arī izmantojot ēnas – spīdinot gaismu uz saules baterijām. Tā skan ēnas, to var sadzirdēt," demonstrēja Paula. Mākslas būtība esot padarīt reālu to, ko nevaram iztēloties.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Mūzika

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!