Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 18. oktobris

Vārdadiena: Erlends, Lūkass, Rolanda, Rolands, Ronalds

J.Vītola mūzikas akadēmijas studentu un pasniedzēju baroka mūzikas koncerts muzejā  (3)

Atslēgvārdi muzejs | mūzika | koncerts

Svētdien, 1.jūnijā, plkst. 17 Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16 notiks Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijas senās mūzikas katedras studentu un pasniedzēju baroka mūzikas koncerts. Koncertā piedalīsies Agnese Kanniņa Liepiņa (baroka vijole), Iveta Dejus (baroka vijole), Dmitrijs Masimovs (baroka oboja), Kristīne Kupča (baroka oboja), Kristīne Gaile (soprāns), Danuta Ločmele (ģenerālbass), Ērika Apeine (ērģeļpozitīvs) un Māris Kupčs (klavesīns).

Programmā skanēs G. F. Telmana (1681 – 1767) Fantāzija vijolei solo un Sonata obojai un klavesīnam,  A. Vivaldi (1678 – 1741) Sonata C – Dur Andante, Allegro, Largo e Cantabile, Allegro (vijolei obojai, ērģeļpozitīvam un čellam, K. F. E. Baha (1714 – 1788) Trio sonāte Allegreto un citi baroka mūzikas komponistu skaņdarbi.

Liepājas muzejam jau priekš bijusi veiksmīga sadarbība ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas klases vadītāju un docentu Māci Kupču. Viņš mūziķa gaitas sācis kā kordiriģents, vēlāk pievēršoties klavesīna spēlei un orķestra diriģēšanai.

2001. gadā beidzis Imanta Rešņa orķestra diriģēšanas klasi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Zināšanas senajā mūzikā un interpretācijā papildinājis pie daudziem pasaulē atzītiem mūziķiem, īpaši papildinoties pie britu soprāna un pasniedzējas Evelīnas Tabas (Bāzeles Schola Cantorum), profesoriem Manfreda Kordesa (Brēmenes Mākslu augstskola), Dāvida Šēmera (Jeruzalemes Mūzikas akadēmija).

XVII gadsimtā, baroka laikmetā, Eiropā veidojās augsti attīstītas nacionālās mūzikas kultūras. Uz ērģeļu un stīgu instrumentu mūzikas pamata intensīvi attīstījās instrumentālā mūzika, tapa orķestra koncerta un kamermūzikas žanri.

Aizvien vairāk nostiprinājās laicīgās mūzikas vadošā loma. Mūzikas pasaules demokratizēšanās, mākslas pakāpeniska atbrīvošanās no reliģiskām dogmām saistījās ar jauna daudzbalsīga mūzikas veida, kurā viena balss izteikti dominē, harmonisku nostiprināšanos.

Tas izpaudās melodijas apstiprināšanā - vienbalsīga dziedājuma izvirzīšanā par galveno satura paudēju. Solista, vijolnieka vai operdziedātāja, izpildījumā melodija izteica individuālo, personisko un vienlaikus arī demokrātisko. 

Liepājas muzejs

  • Komentāri (3)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Mūzika

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!