Ceturtdiena, 2. aprīlis Imgarde, Irmgarde

Jaunie dziesmu nebaidās

Jaunie dziesmu nebaidās
Foto: Egons Zīverts
09.03.2020 07:00

Liena Rimkus

"Kurzemes Vārds"

Nedēļas nogalē norisinājās leģendārās dziesminieces Austras Pumpures iedvesmotais festivāls “Austrasdienas”. Kā ierasts, Austrasbērni aicināja uz koncertiem, kuros skanēja gan pašu radītās autordziesmas, gan Imanta Kalniņa kompozīcijas, gan arī latviešu tautasdziesmas. Papildus tradicionālajām norisēm šogad ieviests jauninājums – jauno dziesminieku konkurss.

Dziesminieku kustība Latvijā ir diezgan maz pētīta un nereti tiek uzskatīta par subkultūru, tomēr ikviens, kurš iepazīst šo vidi, atklāj ļoti daudz radošu personību, kuru radītā mūzika pārsteidz un iedvesmo. Lai apzinātu un iepazītu latviešu dziesminiekus, pirmajā festivāla dienā mākslas galerijas “Romas dārzs” Berči zālē vienkopus pulcējās 16 jauni talanti no dažādām Latvijas vietām – Rīgas, Jēkabpils, Rūjienas, Saldus, Ķekavas. “Jā, tas ir eksperiments, kas notiek pirmo reizi, un ir ārkārtīgi liels prieks, ka tas ir izdevies. To apliecina kuplais jauno dziesminieku pulks,” laikrakstam apstiprina Austras biedrības projektu vadītāja Inese Muižniece. “Tā ir tāda laba sajūta, jo apliecina, ka dziesminieku kustība iet plašumā, cilvēki rada dziesmas un grib ar tām dalīties, kas nav mazsvarīgi. Cilvēkiem šajā steidzīgajā laikmetā tas ir pašizpausmes līdzeklis, iespēja apstāties, ieklausīties sevī, atjaunot spēkus un dalīties tajā ar citiem. Turklāt, ja nav lielas pieredzes, ir diezgan grūti koncertā kāpt uz skatuves, bet vēl grūtāk to darīt, ja notiek konkurss. Prieks, ka mums ir daudz drosmīgu dziedoņu. Šī ir ļoti interesanta vide. Uz dziesminieku koncertiem mēs ejam ne tikai baudīt mūziku, tas ir kaut kas vairāk.”

Jauno dziesminieku koncertā piedalījās ne tikai dažāda vecuma mūziķi, bet tika pārstāvēta arī dažādu žanru un stilu mūzika – no šlāgera līdz rokam un mūsdienīgām Indijas skaņām. Vadītāja pieļauj, ka tik lielu skaitu jauno dziesminieku izdevies sapulcēt galvenās balvas dēļ, kas ir vienas dziesmas audio ieraksts. Jaunos mūziķus vērtēja žūrija: dziesminiece, dzejniece un režisore Maija Kalniņa, kultūras nama “Wiktorija” vadītājs un mūziķis Uldis Meļķis un I. Muižniece. “Mēs gan nekādā ziņā negribējām izcelt nepilnības vai norādīt uz trūkumiem, gluži pretēji – gribējām veselīgi motivēt, iedvesmot radīt,” paskaidro I. Muižniece.

Žūrija lēma galveno balvu – dziesmas ierakstu “Wiktorijas” ierakstu studijā – piešķirt dziesminiecei Gunai Grotei-Majorei no Salacgrīvas. Tika piešķirtas arī trīs specbalvas: uzaicinājumu uz festivāla “Vārti” dziesminieku lielkoncertu ieguva Aigars Kručs no Rīgas, uzaicinājumu uz Dziesminieku dienām Sēlijā ieguva Elīza Znotiņa no Ventspils, savukārt Uldis Meļķis uzaicināja liepājnieci Krismintu (Kristīni Vertjanovu), kura pašlaik dzīvo Amsterdamā, sarīkot koncertu kultūras namā “Wiktorija”.

Festivāla laikā bija iespēja baudīt arī jau tradicionāli ierastos koncertus. Austrasbērnu autordziesmu koncertā uzstājās Arnis Miltiņš, Laine Ligere-Stengrevica, Agita Draguna, Vita Krūmiņa, Eduards Cauna, Agita Kaužēna, Roberts Dinters, Jana Egle, Jānis Rūcis, Zanda Štrausa, Maija Kalniņa, Kristīne Locika, Uldis Ozols un citi. Tāpat dziesminieki kopīgiem spēkiem restaurējuši Imanta Kalniņa IV koncertprogrammu, tajā piedalījās vairāk nekā 30 dziedoņu no Liepājas un Rīgas. Gan kopkorī, gan solo izpildījumos skanēja tādas dziesmas kā “Nu visas mīlestības”, “Es visas domas”, “Tāpat vien”, “Rūķīšu dziesma Guliveram”, “Mīlestība ir tuvu jau”, “Sniegbaltīte”, “Katedrāle” un daudzas citas. Festivāla noslēgumā, kā ik gadu, visi tika aicināti uz sadziedāšanos folkloras centrā “Namīns”.

Dziesminieku festivālu “Austrasdienas” Liepājā rīko Austras biedrība, radošā telpa “Austras istaba”, atbalsta Liepājas Kultūras pārvalde, mākslas galerija “Romas dārzs”, “Rietumu radio” un kultūras nams “Wiktorija”.

Foto galerija

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli