Mūziķis un komponists Valdis Aivars jubileju nosvin kopā ar savējiem
Aizvadītajā nedēļas nogalē skatītāju piepildītā Liepājas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē savu 70. dzīves un 55. muzikālo darba gaitu jubileju atzīmēja mūziķis un komponists Valdis Aivars.
Ligita Kupčus-Apēna
"Kurzemes Vārds"
Viņu sveikt bija ieradušies kolēģi, draugi un talanta cienītāji. ”Gluži kā koncerta nosaukumā ”Vajag vēlēties!”, viss arī norisinājās tieši tā, kā es biju vēlējies,” jau pēc svinīgā notikuma saka V. Aivars.
Komponista dzimšanas diena ir 10. jūnijā, jubilejas koncerts norisa dienu vēlāk. Savā pusapaļajā jubilejā pirms pieciem gadiem, kā pats saka, vieglprātīgi apsolījis jaunu programmu, un tagad priecājas, ka ”nedaru, kā valdība”, bet solīto arī īstenojis.
Koncertā ”Vajag vēlēties!” izskanējušas 10 jaunas dziesmas, kuru nosaukumi, īpaši savirknēti, pat veido pantiņu. ”Tas iznācis pilnīgi nejauši,” saka komponists.
Dziesmām sacerējis gan melodiju, gan vārdus, un tās tapušas radoši piepildot mājsēdes laiku. ”Koncertam gatavojos jau laicīgi, gadu iepriekš. Apdomāju, kā būs,” atklāj V. Aivars, liekot lietā arī teātrī gūto pieredzi.
”Mana vīzija bija, ka jābūt dažāda rakstura dziesmām, lai būtu attīstība, kulminācija un kaut jēga tam visam cauri.”
Blakus jaunajiem skaņdarbiem neiztikt bez jau publikā iemīļotajām, jo V. Aivars zinājis, ka ”bez tām mani no skatuves nebūtu laiduši prom”.
Lai gan būt reizē arī par koncerta vadītāju, savā ziņā ir slogs, komponists uzskata, – tas jādara. Jo neviens cits viņa dziesmu tekstus nepārzina labāk, kā pats.
Dialogs ar publiku V. Aivaram vedās dabisks un nepiespiests. ”Tā nē, ka uznāk, piesaka, paklanās, vienmēr cenšos bez šī visa sterilā, protams, daudz jāimprovizē. Bija sīkumi, kas nepiepildījās, kā iecerēts, bet bez tā jau neiztikt.”
Koncertā piedalījās V. Aivara vadītais vīru vokālais ansamblis ”Dziedonis”, tā skanējumu kuplināja jauktais koris ”Lauma” (diriģente Mirdza Paipare) un atraktīvā Rucavas lauku kapela ”Paurupīte”. Uzstājās arī solisti ar kuriem komponistam dzīves ceļi saveduši kopā jau pirms daudziem gadiem – Andris Kristons, Gunārs Borgs un Edgars Pujāts.
Sveicēji komponistam vēlēja daudz labu vārdu, dāvāja ziedus, kas noslēgumā veidoja jau veselu klēpi. Svinīgajā notikumā V. Aivaram tika pasniegts arī kultūras ministra Naura Puntuļa piešķirts Atzinības raksts par mūža ieguldījumu kora un vokālās mūzikas popularizēšanā, Liepājas pilsētas muzikālās dzīves veidošanā un Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā.
”Man ir jauki domubiedri, jauki bērni, ģimene, pats arī neesmu nekāds nejaukais. Ja ir 70, tad tas jau rekords,” smaidot noteic komponists, aicināts sacīt pats sev vēlējumu lielajā dzīves jubilejā.
Par priekšdienām runājot, vai radītprieks nav zudis un taps vēl kas jauns, V. Aivars atbildēja ar rindām no ”Skroderdienām Silmačos”: ””Ja vajadzība nespiež, tad griba sašļūk.” Ja būs vajadzība, tad jau visa kā arī būs. Tiešām neesmu iedvesmas cilvēks, retu reizi no kosmosa atnāk kāda ideja.”
Tā kā aizvadītais koncerts bijis ”galvenais, kas jānoved līdz galam”, komponists tagad baudīs vasaru. ”Manam dēlam kādus 20 kilometrus no Liepājas ir muižiņa. Tur ir tik daudz, ko saņemt no dabas, no kosmosa, ka varbūt tur darbojoties arī radīsies kāda ideja. Ja rokas, kājas kustās, tad jau arī smadzenes strādā, nekā tad, kad sēž mājās četrās dienās.”
V. Aivars ir vairāk nekā 300 dziesmu autors un komponējis mūziku ap 40 teātra izrādēm. Par ilggadēju darbu Liepājas teātrī ar dziedošo aktieru ansambli, veidojot patriotiskas programmas Atmodas laikā, kā arī par aktīvu vairākkārtēju piedalīšanos Latvijas vīru dižkoncertos, kas veltīti Lāčplēša dienai, 2012. gadā Valdis Aivars saņēma Latvijas valsts aizsardzības fonda ”Lāčplēsis” apbalvojumu – Goda zīmi bronzā.