Koncertciklā ”Lielo Dzintaru gaidot” popularizēs Liepājas koncertzāli
liepajniekiem.lv
No 18.līdz 22.martam Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO)
koncertcikla ”Lielo Dzintaru gaidot” ietvaros dosies tūrē pa piecām Kurzemes
reģona pilsētām – Kuldīgu, Saldus, Ventspili, Liepāju un Rundāli, portālu
informēja koncertzāles ”Lielais Dzintars” producente Baiba Bože.
Koncertus vadīs mūziķis un SIA ”Lielais Dzintars” valdes
loceklis Ints Dālderis, kurš klausītājus iepazīstinās ar orķestra jaunās
mājvietas – Liepājas koncertzāles – projektu.
”Jau laikus vēlamies klausītājus visā Latvijā informēt un
sagatavot vērienīgākajam kultūras notikumam nākamajā gadā – Liepājas
koncertzāles ”Lielais Dzintars” atklāšanai. Tāpēc dosimies līdzi orķestrim uz
visiem tūres koncertiem, stāstīsim par projektu, tāpat apmeklētājiem būs
iespēja apskatīti koncertzāles 3D maketu,” stāsta I.Dālderis.
Koncertos LSO diriģenta Luca Kēlera (Vācija) vadībā kopā ar
solisti un flautas virtuozi Ditu Krenbergu atskaņos V.A.Mocarta skaņdarbus ”Hafnera
serenāde” un Otro koncertu flautai ar orķestri, kā arī J.Haidna Simfoniju Re
mažorā Hob. I:101, sauktu ”Pulkstenis”.
Koncertcikls ”Lielo
Dzintaru gaidot” skanēs:
18. martā plkst. 19.00 Kuldīgas kultūras centrā,
19. martā plkst. 19.00 Saldus kultūras centrā,
20. martā plkst. 19.00 Ventspils t/n ”Jūras vārti”,
21. martā plkst. 19.00 Liepājas Latviešu biedrības namā un
22. martā plkst. 17.00 Rundāles pils Baltajā zālē.
Biļetes un papildus informācija pieejama koncertu norises
vietās vai www.lso.lv
Runājot par programmā esošajiem skaņdarbiem, mūzikas
žurnālists Orests Silabriedis stāsta: ””Hafnera serenāde” komponēta Zalcburgas
birģera Špēta un birģermeistara un vairumtirgotāja Hafnera meitas kāzu
priekšvakaram. Kā redzams, tolaik krietnie pilsoņi jau bija iemācījušies no
aristokrātijas pārstāvjiem, ka svinīgos gadījumos der neskopoties un pasūtināt
mūziku izciliem komponistiem, turklāt Hafneru un Mocartu ģimenes sēja senas
saites – vecais Hafners savulaik palīdzēja Leopoldam Mocartam Eiropas turneju
rīkošanā.
Leģenda vēsta, ka Volfgangs Amadejs Mocarts nevarēja ciest
flautu. Viņam pat tiek piedēvēts teiciens, ka sliktāk par flautu ir tikai divas
flautas, tomēr iepazīšanās ar izcilo Mannheimas flautistu Vendlingu, iespējams,
mīkstināja Mocarta uzskatus.
Jozefa Haidna 101. simfonija tapusi komponista mūža nogalē,
kas izcēlās ar īpašu meistara ražīgumu un darba spējām. 1790. gadu sākumā
Haidnam pavērās iespēja nokļūt tālāk pasaulē, un viņš pieņēma piedāvājumu
doties uz Angliju, kur tapa laba daļa no meistara magnum opus – divpadsmit ”Londonas
simfonijām”. Šajā ciklā ietilpst arī 101. simfonija, kuras pavārds ”Pulkstenis”
radies no simfonijas otrajā daļā mundri skanošā pulksteņotā tikšķa. Haidns bija
paradumu cilvēks, viņa dzīvē viss notika pēc pulksteņa, tādēļ šai simfonijai
savā ziņā ir simboliska nozīme attiecībā uz tās radītāja personību.”