Liepājas 25. starptautiskā zvaigžņu festivāla pirmspēdējais koncerts “Tutti i virtuosi” bija īpašs. Ne tikai tāpēc, ka tajā uzstājās trīs izcili solisti vijolnieks Sergejs Dogadins, altists Maksims Risanovs un čellists Dāvids Gerings, bet arī tādēļ, ka koncertu ar savu klātbūtni pagodināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar kundzi Ivetu Vējoni. Bet pāri visam, protams, bija mūzika.

Koncerts, kuru klausīties bija ieradies arī solistu labs paziņa un draugs komponists Pēteris Vasks, iesākās ar 20. gadsimta mūziku – Alfrēda Šnitkes Koncertu trijiem, kurā savu virtuozitāti rādīja visi trīs solisti kopā ar lieliskajiem Liepājas Simfoniskā orķestra stīgu instrumentu mūziķiem. Tiem, kas Šnitkes daiļradi nepārzina, atrisinājums ir pilnīgi negaidīts. Pēkšņi vijolniece Rasa Kumsāre slejas kājās un steidzas. Vai būtu palicis slikti? Nē, viņa piesēžas pie klavierēm – skan liels blīkšķis, un koncerts ir galā. Vēlāk skan kopumā harmoniski minorīgais Volfganga Amadeja Mocarta skaņdarbs “Sinfonia Concertante” vijolei un altam. Pie diriģenta pults Dāvids Gerings. Un arī šim skaņdarbam pavisam negaidīts un neplānots atrisinājums – uz kompozīcijas beigām pārtrūkst alta vijoles stīga, un Maksimam Risanovam atliek vienīgi smaidīt. Publika smaida pretī.

Koncerta otrajā daļā ekspresīvais Brāmsa dubultkoncerts vijolei un čellam ar tikpat ekspresīvo, pat mazliet kaislīgi dēmonisko altistu Maksimu Risanovu pie diriģenta pults. Pār Sergeja Dogadina vaigiem rit sviedru lāsītes. Viņš atšķirībā no kolēģiem ir spēlējis visos trīs skaņdarbos. Lai gan publika šoreiz kājās nerāvās, skanēja ilgas ovācijas, un mūziķi pateikties skatītājiem iznāca reizes piecas.

“Ideāls koncerts,” pēc tā sacīja Latvijas Radio “Klasika” personība Gunda Vaivode, kura atzina, ka atbraukusi lielisko solistu dēļ. “Taču orķestris arī bija ļoti labs,” viņa piebilda un uzslavēja ne tikai izpildījumu, bet arī koncerta programmu.

Visu trīs solistu darba grafiks ir intensīvs, un viņi, protams, jau devušies prom. Dāvids Gerings aizlidoja uz Viļņu, kur notiek gatavošanās komponista Fausta Latena autorvakaram Vahtangova teātrī Maskavā 29. martā. Pēc tam mūziķis dosies uz Šveici. Neskatoties uz savu cienījamo vecumu – pērn nosvinēta 70. dzimšanas diena –, čellists un diriģents ir pieprasīts mākslinieks. Viņš ironiski smejas, ka domājis – jau sen viņu nekur neaicinās spēlēt un būs jāsēž tikai žūrijā dažādos konkursos. “Kad man bija 40 gadu, domāju – nodzīvošu līdz 60, būs 2006. gads, būšu vecītis, neviens mani negribēs. Gadi pagāja, un koncertu kļuvis vairāk. Es visu laiku spēlēju,” pasmaida D. Gerings, kurš diriģēšanu sācis studēt tikai 58 gadu vecumā.

Altists Maksims Risanovs pēc koncerta devās mājās uz Londonu, bet pēc tam ceļos uz koncertu Māstrihtas pilsētā Nīderlandē, kur izpildīs Gijas Kančeli “Stiksu”. “Ceru, ka Giju ieraudzīšu, sen neesam redzējušies,” mūziķis atzina.

Bet jaunais un emocionālais vijolnieks no Sanktpēterburgas Sergejs Dogadins pēc viesošanās Liepājā lidoja uz Vāciju. “Pēc tam beidzot braukšu uz Krieviju, sen tur neesmu bijis. Tur ir vecāku mājas, ļoti ilgi viņus neesmu redzējis,” atzina mūziķis un vaļsirdīgi sacīja, ka ļoti ilgojas arī satikt sievu. Viņam Sanktpēterburgā gaidāmi divi koncerti un tad lidojums uz Baku, uz Mstislava Rostropoviča festivālu. Bet vēlāk maija beigās gaidāms vēl viens kopīgs koncerts ar Maksimu Risanovu.

Taču 31. martā festivāla noslēguma koncertā viesosies jau cits mūziķis no Krievijas – pianists Dmitrijs Masļejevs, kurš uzstāsies kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Andri Pogu. Volfganga Amadeja Mocarta 24. koncerts klavierēm un orķestrim un Dmitrija Šostakoviča 12. simfonija “1917. gads”. “Tas ir mūzikas vēsturē margināls darbs – to reti spēlē pat Krievijā, kur nu vēl citur pasaulē,” norādījis orķestris informācijā par šo koncertu, “tāpēc festivāla apmeklētājiem ir dota unikāla izdevība izveidot pašiem savu viedokli par simfoniju, kas veltīta Ļeņinam un komponēta laikā, kad komponistu burtiski piespieda iestāties komunistiskajā partijā.”

13Skatīt galeriju