Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 18. oktobris

Vārdadiena: Erlends, Lūkass, Rolanda, Rolands, Ronalds

Koncertu sniegs "Sinfonietta Rīga" un deju grupa "Dzirnas"

Atslēgvārdi olimpiskais centrs | koncerts

Liepājā,  3.decembrī, pulksten 18 Liepājas Olimpiskajā centrā notiks Valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga" koncerts ar deju grupas „Dzirnas" piedalīšanos. Pie diriģenta pults būs Normunds Šnē. Koncertā izskanēs Karla Vaina (Carl Vine, 1954) skaņdarbs „Smita alķīmija", Sergeja Prokofjeva (1891–1953) Klasiskā simfonija Nr.1, op.25 un Žana Filipa Ramo (Jean-Philippe Rameau, 1683–1764) Svīta no operas „Dardans", kurā piedalās deju grupa „Dzirnas", uzveduma horeogrāfi – Agris Daņiļevičs un Markuss Cmelnigs (Markus Zmoelnig), tērpu māksliniece Evija Dāboliņa, baroka dejas elementu konsultante Guna Ezermale.

Žana Filipa Ramo (Jean-Philippe Rameau, 1683–1764) opera „Dardans" komponēta 1739. gadā. Saskaņā ar grieķu mītu Zeva (romiešu versijā – Jupitera) dēls Dardans nodibināja Trojas valdnieka namu. Tas notika sadarbībā ar Frīģijas valdnieku Teikru, kura meitu Dardans apprecēja. Šarla Antuāna Leklēra de Labriēra librets Ramo operai „Dardans" rāda pašizgudrotus notikumus, kas it kā norisinājušies, Dardanam un Teikram atrodoties karastāvoklī. Operas darbība notiek antīkajā Frīģijā. Agris Daņiļevičs un viņa kolēģis no Itālijas Markuss Cmelnigs izvēlējušies šīs operas instrumentālo svītu ilustrēt ar oriģinālvariācijām par mītoloģisko tēmu. „Dzirnu" piedāvātajam variantam nekādi libreti vai satura atstāsti neesot vajadzīgi, tā saka Agris un Markuss.

Valsts kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” tika dibināts 2006. gada 17. jūlijā, tā mākslinieciskais vadītājs ir Normunds Šnē, savukārt izpilddirektore ir Indra Lūkina. Orķestrī muzicē 34 mūziķi, kuru kopīgie kredo ir - Būt atvērtiem dažādai mūzikai – no baroka līdz mūsdienu skaņumākslas ekstrēmākajām izpausmēm! Būt gataviem eksperimentēt akadēmiskos un neakadēmiskos mūzikas virzienos, spēlēt frakā un T-kreklā! Būt nenogurstošiem jaunas auditorijas meklējumos un nepiekāpīgiem visaugstāko profesionālo standartu uzturēšanā!

Orķestris sadarbojies ar tādiem ārvalstu diriģentiem kā Tenu Kaljuste, Lourenss Kamingss, Juha Kangass, Donats Katkus, Fabio Mastrandželo, Andress Mustonens un Sebastjans Rulāns. Koncertējis kopā ar Latvijas Radio kori, Rīgas Saksofonu kvartetu, grupu „Autobuss debesīs”, džeza kvintetu „Silvesteri Orkesteri”, grupu „Motion Trio” un deju grupu „Dzirnas”. Valsts kamerorķestris „Sinfonietta Rīga saņēmis arī Latvijas Lielo mūzikas balvu 2007 par izcilu un daudzveidīgu koncertdarbību.

Par deju grupas „Dzirnas” dzimšanu uzskatāms 1985. gads, kad horeogrāfs Agris Daņiļēvičs sāka Krimuldas vidusskolā vadīt deju grupu. Pirmos 10 gadus deja bija tautiska, iegūstot godalgotas vietas gan dziesmu un deju svētku skatēs, gan jaunrades deju konkursos. Par deju grupas „Dzirnas” pagrieziena punktu uzskatāms lieluzvedums „Mauglis” (1995. gadā), ar kuru sāka mainīties dejas raksturs. Šis ir nozīmīgs laiks „Dzirnu” attīstībā, jo ar šo uzvedumu dejas horeogrāfija kļuva plašāka, atkāpjoties no ierasti tradicionālā tautas deju veidola. Tagad „Dzirnu” dejās tiek apvienoti dažādi stili - gan klasiskais, gan modernais, gan tautiskais, gan hip-hopa. Augot dejot gribētāju skaitam dzima ideja par studijas izveidošanu. Ideja tika realizēta, 2002. gadā Rīgā atverot „Dzirnu” studiju. Visām „Dzirnu” dejām cauri kā zelta stīga vijas nebeidzamā mīlestības tēma. Kustībā un mūzikā tiek pausts mīlestības emocionālais pārdzīvojums, deju grupas dejas ir tematiskas, kādu noteiktu vēstījumu saturošas.

Anda Birkenberga,
Liepājas Kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste

Kamerorķestris "Sinfonietta Rīga".

Deju grupa "Dzirnas".

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Mūzika

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!