Sestdien,
2. augustā, plkst. 19:00 Liepājas koncertdārzā “Pūt, vējiņi” koncertu sniegs leģendārā
grupa “Menuets”, portālam pastāstīja projekta sabiedrisko attiecību vadītāja Ieviņa Ancena.

Koncerts, kuram dots lakonisks
un vienlaikus jaudīgs virsraksts – “Esam!”, iekļausies “Menueta” 45. jubilejas koncerttūres
ietvaros, un tā programmā būs visu laiku labākās “Menueta” dziesmas.

45 gadu
laikā izaugušas vairākas paaudzes, kas viņos iemīlējušās. Joprojām viņu
koncertos netrūkst arī visjaunākās paaudzes, kuri drīz kļūs par “Menueta” faniem. Jo “Menuets” dzīvo ārpus jēdzieniem stilīgi vai vecmodīgi. Kaut
gadi gājuši un liktenis nav saudzējis, savā dziļākajā būtībā “Menuets” ir
tā pati ņiprā grupa, kas dzimusi Jūrmalas 4. vidusskolā, pirmos mēģinājumus aizvadījusi
garāžā un savu nosaukumu reiz palienējusi no smaržu pudelītes ar poētisku
uzrakstu “Menuets”.

“Nekautrējamies,
ka esam visvecākā grupa Latvijā. Un tāda arī vienīgā. Tas tiešām ir fenomens. Brīnums.
Bet tāds acīmredzot bijis Dieva plāns,” saka Inese Pabērza.   

Kampaņveida
koncertu “Menuetam” nekad nav bijis. Jo mūzika, kuru viņi dzied un spēlē, visos
laikos bijusi emocionāli ietilpīga, nozīmīga, tās vēstījums bijis nopietns un saturiski
piesātināts. Turklāt viņiem visiem ir pārāk laba muzikālā izglītība, lai kvantitātes
dēļ upurētu kvalitāti. “Jau sākotnēji “Menueta” vadītājs Jānis Blūms mūs norobežoja
no jebkādas komercijas. Par uzstāšanos nesaņēmām ne kapeikas, jo valdīja uzskats,
ka nauda novērš no mērķa,” atceras Raimonds Bartaševics. Tāpēc līdz pat Atmodas
laikiem “Menuets” koncertēja bez atlīdzības. Ja arī ienākumi gadījās, par tiem tika
pirkta aparatūra, atjaunoti instrumenti, skaņas tehnika un šūti jauni tērpi.

Lai gan “Menueta” repertuārā netrūkst daudzu spožu šedevru un visos laikos viņus
ieskāvis elku oreols, mūziķi paši atzīst, ka viena no visu laiku spēcīgākajām “Menueta” programmām bijis cikls “Balādes par Matisonu”. Tas bija 1976. gads, kad
visā pasaulē popularitātes zenītā bija rokbalādes.

Juris
Kulakovs trīskārt
uzsver prieku: “Prieks par to, ka mūs mīl un joprojām gaida.
Prieks par to, ka esam saskārušies ar brīnišķīgu mūziku un mums tā neapnīk. Prieks
pašiem par sevi – ka esam!”