Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 19. oktobris

Vārdadiena: Drosma, Drosmis, Elīna

Liepājā pirmatskaņos operu "Suitu sāga"

Atslēgvārdi opera | pirmuzvedums | lielai dzintars | suitu sāga | liepājas simfoniskais orķestris

Ilustratīvs

Novembrī koncertzālē "Lielais dzintars" notiks jaunas latviešu operas pirmuzvedums. "Suitu sāgas" autors ir komponists Rihards Dubra. Uzvedumā piedalīsies solisti, Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) un Valsts akadēmiskais koris "Latvija", diriģēs Māris Sirmais. "Liepājā taču kādreiz bija opera," atgādina R. Dubra. "Varbūt, darot kaut ko tādu, mēs atjaunojam zināmas tradīcijas. Varbūt vēl citi autori rakstīs, un lēnām atkal Liepājā būs opera."

Jaunā opera tapusi ar Kultūras ministrijas atbalstu Latvijas Simtgades kultūras programmā. "Opera ir stāsts no Kurzemes dzīlēm – par neprātīgu mīlestību, kuras redzamā zīme jau gandrīz četrsimt gadu ir unikālais suitu tautas tērps. Stāsts par Alšvangas valdniekiem Johanu un Barbaru, kuri viens otra dēļ uz spēles lika tik daudz. Tā ir pirmā opera, kas jelkad tapusi pēc Liepājas ierosinājuma," stāsta LSO vadītājs Uldis Lipskis.

R. Dubra "Kurzemes Vārdam" pastāsta, ka libreta pamatā ir stāsts par notikumiem Alsungā laikā īsi pēc reformācijas un grāfu Švērinu ģimeni, kas tur valdīja: "Tās ir vēsturiskas personas, un notikumi ir reāli, tikai, pielāgojot operas libretam, kaut kas ticis piegludināts vai noņemts nost. Grāfa dēls ir iemīlējies poļu augstmaņa meitā, vēlas precēt, bet tēvs viņam to neļauj, kaut gribētu. Stāsts ir par mīlestību, kas izcīna savu uzvaru, taču beigas ir traģiskas. Jo apkārtējie muižnieki, kā mūsdienās teiktu, – taisa politiku." Pēc komponista teiktā, šis bijis spilgtākais Kurzemes vēstures notikums, kas nācis prātā. "Tur apakšā ir arī stāsti par suitu tautastērpiem, kas tik krāšņi kļuvuši tieši Johana valdīšanas laikā. Viņš bija izdzīvojies pa Francijas karaļa galmu, bija paticis, cik viss tur krāsaini, un speciāli bija pasūtījis audumus, lai savus zemniekus varētu ietērpt krāsainās drēbēs," saka R. Dubra.

Lai arī askētisks, tomēr šis būšot operas uzvedums, nevis koncertuzvedums. "Galvenajā lomā ir Mihails Čuļpajevs, un labāku tenoru no Latvijā esošajiem es nezinu. Esmu centies likt akcentu uz jaunākiem dziedātājiem, jaunā grāfa mīļotās lomā būs Ilze Grēvele-Skaraine. Šo notikumu laikā poļu meitene ir ļoti jauna, man gribējās, lai arī vizuālais tēls ir tuvāks," skaidro komponists. Operas libreta autors ir kādreizējais Alsungas prāvests Gatis Mārtiņš Bezdelīga, režisors ir Leons Leščinskis.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Mūzika

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!