Iespēju uzstāties Folkloras dienā izcīnījušas Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra folkloras kopa “Vēlava”, aktrišu folkloras apvienība “Atštaukas” un Bērnu un jaunatnes centra folkloras kopa “Ķocis”.

Folkloras kopas “Vēlava” vadītāja Vija Laipniece teic, ka, protams, priecājas, ka iekļuvuši skatē. “Īstenībā domas, ka mēs varētu netikt, nemaz nebija. Pēdējās reizes – gan 2018., gan 2013. gadā – esam piedalījušies,” viņa pastāsta.

Liepājnieces svētkus gaida, ir vairākas dalībnieces, kas kopš 2018. gada kolektīvam nākušas klāt, un viņām tie būs pirmie Dziesmu svētki. Līdz ar to interese ir liela – kā tas būs. “Savulaik, kad dziedāju korī, trīs reizes esmu piedalījusies, ar “Vēlavu” – divas reizes, šie man būs trešie tieši ar folkloras kopu.”

V. Laipniece pastāsta, ka atšķirībā no citām reizēm skate nenotikusi klātienē, varēts iesūtīt videomateriālu. “Jaunu netaisījām, drīkstēja sūtīt arī to pašu, ko bijām uzfilmējušas festivālam “Baltica”. Tobrīd nedrīkstēja pulcēties, tāpēc tie bija jātaisa. Un noderēja arī tagad.”

Patlaban folkloras kopai mēģinājumi notiek divas reizes nedēļā. “Kad nāks tuvāk, pieļauju, ka būs biežāk, bet mums ir arī citi pasākumi paredzēti, piemēram, februārī, un sadziedāsimies.

Mums jau uzstāšanās, salīdzinot ar koriem un visiem citiem, ir tomēr savādāka, galu galā mēs dziedam to, ko dziedam, un nedziedam neko kopā ar citiem.”

Kupli pārstāvēts Folkloras dienā būs arī Dienvidkurzemes novads, patlaban zināms, ka piedalīsies desmit kolektīvi.

Bārtas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Gunta Klievēna, komentējot skates rezultātu, teic, ka “savas tradīcijas stipri piekopjam un turam”. “Mums jau tas bārtnieciskais ir vēl iekšā, nav galīgi pazudis, tā ka no tukšas vietas nestrādājam, no paaudzes paaudzē pārmantots,” viņa priecājas.

“Mēs vairāk vai mazāk tradīciju uzturam dzīvu, protams, laiks iet uz priekšu, mainās, jaunu cilvēku te uz vietas vairs nav daudz. Mēs priecājamies, ka savu folkloras kopiņu “Bārtenieki” esam pārņēmuši savā paspārnē, kad skolu likvidēja.

Tagad bērni brauc uz skolu Grobiņā, bet lūdzu, lai šeit patur bērnu folkloru. Mēs viņus piesaistīsim klāt, un jaunatne līdz ar to arī mums būs.

Esam priecīgi, ka viņu devums ir labi novērtēts un viņi piedalīsies Folkloras dienā līdz ar mums.”

2023. gads paiešot ne tikai Dziesmu svētku zīmē, bet arī pats Bārtas etnogrāfiskais ansamblis atzīmēs 95 gadu pastāvēšanu.

Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajā folkloras skatē kopumā piedalījās 222 kolektīvi, bet tautas mūzikas skatē – 61 kolektīvs gan no Latvijas, gan latviešu diasporas ārvalstīs.

Folkloras skati vērtēja Māra Mellēna, Anete Stuce un Ziedīte Muze, bet tautas mūzikas žūrijas komisijas sastāvā bija Valdis Muktupāvels, Aiga Bokanova un Artūrs Uškāns.

Folkloras dienā aicināti tie dalībnieki, kuru programma ieguva vismaz 43 punktus.

Jāpiebilst, ka Folkloras dienas mākslinieciskais vadītājs aicinās papildu kolektīvus, ja to programmu saturs būs nepieciešams māksliniecisko mērķu sasniegšanai. Savukārt no tautas mūzikas nozares kolektīviem Dziesmu svētkos tiks aicināti piedalīties tie, kuri skatē ieguvuši I un II pakāpes vērtējumu, kā arī III pakāpes kolektīvi, pēc mākslinieciskā vadītāja ieskatiem. Par šiem kolektīviem tiks ziņots janvārī.

XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII Deju svētki norisināsies 2023. gada 30. jūnijā–9. jūlijā Rīgā.

Uzziņai

Skatēs izraudzītie Folkloras dienas dalībnieki

• Folkloras kopa “Vēlava”.
• Liepājas aktrišu folkloras apvienība “Atštaukas”.
• Liepājas Bērnu un jaunatnes centra folkloras kopa “Ķocis”.
• Rucavas etnogrāfiskais ansamblis.
• Bārtas etnogrāfiskais ansamblis.
• Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis.
• Folkloras kopa “Traistēni” (jaunākā grupa).
• Bārtas kultūras nama folkloras kopa “Bārtenieki”.
• Nīcas etnogrāfiskais ansamblis.
• Rucavas pamatskolas folkloras kopa “Ķocītis”.
• Vecpils folkloras kopa “Dižlāņu īve”.
• Rucavas lauku kapela “Paurupīte”.
• Lieģu kultūras nama lauku kapela “Luste”.

Avots: Latvijas Nacionālais kultūras centrs