Pēc Islandes mūzikas minifestivāla, kas nedēļas nogalē trīs dienu garumā norisinājās koncertzālē “Lielais dzintars”, ne viens vien klausītājs atzina, ka jūtas laimīgs. Četru koncertu cikls “Islandes nedēļas nogale” bija noslēdzošais notikums koncertzāles šogad īstenotajā sērijā “Pasaule “Lielajā dzintarā”, kas piedāvāja iepazīties ar dažādu valstu dažādu žanru spožiem skatuves māksliniekiem.

Islandiešu pianistam un vairāku festivālu veidotājam Vikinguram Oulafsonam, kurš veidoja Islandes minifestivāla programmu, bija dota izvēles brīvība. Un viņš bija izvēlējies apmeklētājiem piedāvāt nodegustēt dažādas Islandes mūzikas garšas, turklāt dažādos formātos – tie bija gan kamermūzikas, gan simfoniskās mūzikas koncerti. Kopā četri atšķirīgi mūzikas notikumi, kuros atspoguļojās tālās ziemeļu zemes Islandes īpašais un atšķirīgais raksturs.

Koncertos V. Oulafsons bija pulcinājis savus draugus, kolēģus, domubiedrus – komponistu un diriģentu Danielu Bjarnasonu, dziedātāju Oulefu Arnaldsu, komponistu un ģitāristu Skuli Sverrisonu, čellisti Sainu Torsteinsdoutiru un klarnetisti Ardnginniru Aurnadoutiru. Līdz ar mūziku tālie viesi uz Liepāju bija atveduši ne tikai savas zemes dabas izjūtu, bet arī cilvēcīgu vienkāršību un siltumu attieksmē. Vairāki koncerti izvērtās izzinošās koncertlekcijās, jo V. Oulafsons labprāt detalizētāk iepazīstināja gan ar komponistiem, gan skaņdarbiem.

Līdzdalīgi Islandes mūzikas minifestivālā bija arī Liepājas mūziķi. Kopprojektā piedalījās ne tikai Liepājas simfoniskais orķestris, bet kamermūzikas programmās ar viesmāksliniekiem kopīgi muzicēja arī Liepājas stīgu kvartets, LSO mežradznieks Edgars Ruģelis un kontrabasists Guntis Kolerts, kā arī pianists Edgars Tomševics. Vijolniece Līga Baltābola pastāstīja, ka sadarbība ar Islandes mūziķiem bijusi jauna, aizraujoša pieredze. “Augsts profesionālisms, korektums un cilvēciska sirsnība saspringto darbu piepildīja ar prieku un gandarījumu,” viņa pastāstīja. “Lai gan priekšroku vienmēr esmu devusi klasiskām vērtībām un ne pārāk bieži 21. gadsimta mākslā varu rast kaut ko savai sirdij tuvu, šoreiz nevarēju palikt vienaldzīga. Šī man bija pirmā sastapšanās ar islandiešu mūziku. Sākotnēji izpētītais skaņu raksts, kurš smalku, sarežģītu ritmu un skaņu efektu tīmeklī solīja vien dažādu trokšņu, bet citviet ilgi izturētu, vienveidīgu nošu kaleidoskopu, orķestra skanējumā ieguva dziļi emocionālu piepildījumu. Nepārprotami bija saklausāmas ziemeļu nepielūdzamās, skaudrās dabas atbalsis, caur kurām vijās cilvēcisko pārdzīvojumu – dvēseles drāmu, vientulības un arī dziļa siltuma pilns strāvojums. Būtu liels prieks islandiešu mūziķus Liepājā dzirdēt un ar viņiem sadarboties arī nākotnē.”

Vairākus no koncertiem apmeklēja mākslinieks Aldis Kļaviņš. Viņš atzina, ka iepazīšanās ar islandiešu skaņražiem bijusi interesanta, taču viņš nav bijis sajūsmā, jo mūzika šķitusi viendabīga. “Manuprāt, viņiem neļauj atraisīties spēcīgā daba. Likās, ka [mūzikā] pārāk dominē dabas skaņas.” Lai gan šī pieredze nav bijusi negatīva, A. Kļaviņš salīdzina, ka, piemēram, Ēriks Ešenvalds, kurš “arī spējis radīt kāvu mūziku”, skaņdarbos ir daudz emocionālāks. “Tas bija profesionāli, bet pietrūka emociju,” secināja mākslinieks, taču uzsvēra, ka vīlies viņš nav. Savukārt Vikingura Oulafsona klavierspēli A. Kļaviņš vērtēja kā perfektu.

Katru vakaru apmeklētāji varēja iegādāties mūzikas ierakstus – gan V. Oulafsona solodisku ar amerikāņu komponista Filipa Glāsa mūziku, ko pianists atskaņoja ceturtajā koncertā un raisīja klausītāju sajūsmu, gan D. Bjarnasona kopā ar Islandes simfonisko orķestri ierakstīto albumu. Abi labprāt sniedza autogrāfus un pārmija vārdus ar klausītājiem. Daudzi no viņiem savstarpējās sarunās atzina, ka šī bijusi negaidīti brīnišķīga koncertu pieredze un ka viņi jūtas laimīgi.

63Skatīt galeriju