Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 15. oktobris

Vārdadiena: Eda, Hedviga, Helvijs

Neparastās tautasdziesmas un 13700 zvaigžņu  (7)

Atslēgvārdi dziesmu svētki

Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku kulminācijas priekšvēstnesis ir 13700 zvaigznes uz "Daugavas" stadiona un dziedošiem ļaudīm piepildīta Mežaparka estrāde. Liela daļa dejotāju šorīt jau apskauj savus mājiniekus, bet koristiem vēl priekšā nobeiguma koncerts. Deju svētku lieluzvedums "Izdejot laiku" stadionā "Daugava" saņem milzīgas skatītāju ovācijas. Vispirms jau veiksmīgs risinājums ir scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša uzbūvētā klēts iepretī skatītāju tribīnēm.

Tas ir gan labs veids, kā paslēpt dejotāju uznācienus un nogājienus, tāpat veido laukuma centru skatītājiem, kam iepriekš nācās raudzīties uz vilcieniem turpat aiz stadiona žoga.

Lielākā daļa Liepājas pilsētas un rajona deju kolektīvu gan koncertā izpilda tikai dažas dejas Kurzemes programmā, taču, piemēram, Grobiņas deju kolektīvs "Spararats" piedalās gan prologā, gan vairākās citās dejās un tāpēc priecājas, ka koncertu var izbaudīt kā dalībnieki. Viegli gan tas nav nācies, taču viņi sola televīzijā smaidīt mājiniekiem, jo izvēlēti dejot tribīņu priekšā.

Jāatzīst arī tas, ka horeogrāfes Zandas Mūrnieces dusmīgā rāšanās uz dejotājiem devusi augļus, jo jūras viļņu raksti kurzemnieku dejās skatītājos izraisa skaļas ovācijas. Tāpat kā skats, kad koncerta pašās beigās visi deju koncerta dalībnieki ar lukturīšiem sanāk uz deju laukuma un tur iemirdzas 13700 zvaigznes. Un auditorija ir sajūsmā par dejotāju kopsolījumu "Mēs vairs nezagsim!" kādas dejas laikā.

Vienīgi žēl, ka, vismaz sēžot skatītāju tribīnēs, neskaidra paliek režisores Māras Ķimeles iecere koncertam piesaistīt tautas spēka un padoma sargus, kas pieskata laukumā iedegtos ugunskurus. Dziesmu svētku virsvadītāji komponists Ēriks Ešenvalds, arī aktieris Uldis Dumpis un dzejniece Māra Zālīte uznāk uz laukuma īpaši nepieteikti un pie ugunskuriem izskatās apjukuši.

Taču visas ķibeles ar apgaismojumu, par ko ģenerālmēģinājumā sūdzējās dejotāji, ir novērstas, un skatītāji var baudīt gan brunču rakstus, gan novadu deju raksturus un fantastiskus laukuma zīmējumus, ko dejotāji apguvuši tikai nieka mēneša laikā un pa īstam noslīpējuši pēdējā nedēļā. 

Lepnums par tautasdziesmām

Bet svētku dziedošās frakcijas dalībnieki un arī Dziesmu svētku apmeklētāji vienā balsī apgalvo, ka šo svētku rozīnīte ir koncerts "Veltījums tautasdziesmai", ko klātienē vērot varēja tikai tik daudz ļaužu, cik ietilpa Rīgas Kongresu namā, taču televīzijā, cerams, noskatījās daudz vairāk cilvēku. Jaunu skatījumu uz pazīstamām tautasdziesmām te piedāvāja Raimonds Pauls, džeza mūziķi un pazīstami dziedātāji, arī liepājnieks Andris Ērglis. Bet svarīgākais, ka aranžējumu autoru starpā ir vairāki liepājnieki – Jānis Strazds, Uldis Marhilēvičs. Bet lielākajai daļai aranžējumu instrumentācijas veidojis mūsu virsdiriģents Jēkabs Ozoliņš. Viņa sadarbība ar Raimondu Paulu, kā vienmēr, ir veiksmīga un izpelnījās nedalītas klausītāju simpātijas. "Pērn jauniešu koru koncerts un šogad koncerts "Veltījums tautasdziesmai" parādīja, ka ir vērts papildināt Dziesmu svētku programmu ar jauniem akcentiem, ne tikai tradicionālo kordziedāšanu Mežaparka Lielajā estrādē," saka koncerta apmeklētāji.

Tiesa gan, netrūkst arī to, kas vēlētos, lai uzsvars būtu tieši uz koru koncertiem. Īpaši sieviešu un vīru koru dalībnieki atzīst, ka viņiem grūti panākt milzu entuziasmu, lai gatavotos nobeiguma koncertam. Tāpēc mēģinājumos viņi atļaujas arī pa pāriem vien pazust no estrādes, kur patiešām ir grūti cīnīties ar milzīgo karstumu. Taču jaukto koru rindās caurumus nemana, un koristi izmetušies peldkostīmos kā milzīga nūģistu biedrība, paklausīgi izpilda virsdiriģentu teikto. Ar gavilēm tiek sagaidīts Raimonds Pauls, kas spēlē pavadījumu paša sacerētajai "Dzimtenei", liepājnieki skaļi sveic arī Jēkabu Ozoliņu, kad viņš ieņem virsdiriģenta vietu estrādē. "Vakarā viss būs kārtībā," viņš optimistiski nosaka, pateicoties dziedātājiem par darbu. Ir runa par nobeiguma koncerta ģenerālmēģinājumu ar skatītājiem, kas notika vakar.

Šodien vēl Rīgas viesi no visām pasaules malām varēs izbaudīt Latvijas novadu krāšņumu un tradīciju daudzveidību, apmeklējot Folkloras dienu Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā, tāpat pēcpusdienā tiks godināti arī tautastērpu skates laureāti, kuru vidū ir cerības ieraudzīt arī kādu Liepājas rajona pārstāvi. Bet par emocijām noslēguma koncertā, lasiet pirmdien. 

Anda Pūce,
"Kurzemes Vārda" speciālkorespondente Rīgā

  • Komentāri (7)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Mūzika

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!