Trešdiena, 28. februāris Skaidrīte, Justs, Skaidra
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

No kurzemnieciskā uz latvisko

No kurzemnieciskā uz latvisko
Foto: Publicitātes
21.11.2017 07:12

"Kurzemes Vārds"

Ar vērienu un uzlādējoša spēka piepildīts pagājušajā nedēļā koncertzālē “Lielais dzintars” izskanēja “Kurzemes gredzena” lielkoncerts “Pūt, vējiņi”, otrais no četriem muzikālā cikla “Latvijas gredzens” koncertuzvedumiem. Publika māksliniekus nevēlējās laist prom no skatuves, un koncerta fināla dziesma Raimonda Tigula “Lec, saulīte” izskanēja pat divreiz.

“Kurzemes gredzens” ir muzikālākais no visiem četriem gredzeniem. Lielkoncerta “Pūt, vējiņi” saturu tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents Māris Sirmais un režisors Reinis Suhanovs veidojuši ap tautasdziesmas “Pūt, vējiņi” garīgo un melodisko telpu. Un lielkoncertā skan tautasdziesma “Pūt, vējiņi” latgaliešu, lībiešu un suitu mēlē un versijā, pazīstamā trimdas latviešu komponista Imanta Ramiņa apdarē, pianista Vestarda Šimkus fantāzija par šīs tautasdziesmas tēmu paša izpildījumā, Imanta Kalniņa mūzika no kinofilmas “Pūt, vējiņi!” un Kārļa Lāča komponētā Liepājas teātra muzikālās izrādes “Pūt, vējiņi!” fināldziesma, arī Raiņa tāda paša nosaukuma lugas fragmenti, no Kurzemes nākušā aktiera Kaspara Znotiņa izrunāti, Ērika Ešenvalda saviļņojošās kompozīcijas “Tā dzied mana pastarīte” pasaules pirmatskaņojums, Pētera Butāna vērienīgā vokāli simfoniskā kolāža “Pūt, vējiņi” ar Ojāra Vācieša dzeju. Un pašā izskaņā, pēc tam, kad ne tikai mākslinieki, bet visa zāle, piecēlusies kājās, nodziedājusi tautasdziesmu “Pūt, vējiņi”, laiks Raimonda Tigula dziesmai ar Rasas Bugavičutes-Pēces vārdiem “Lec, saulīte”, kas ieguvusi jaunu aranžējumu, komponistam tajā iekļaujot “Pūt, vējiņi” motīvu. Dziesmai beidzoties, gaismu mākslinieka Mārtiņa Feldmaņa prožektoru laivas gaismas staru airi simboliski tiek iecelti laivā. Skan ilgi aplausi, un publika vēl nevēlas un nevēlas māksliniekus laist prom no skatuves. “Lec, saulīte” skan atkārtoti.

Diriģenta Māra Sirmā vadībā Liepājas simfoniskā orķestra, Valsts akadēmiskā kora “Latvija”, Latvijas Radio kora, “Suitu sievu”, “Saucēju”, “Dūdinieku”, Vestarda Šimkus, Laimas Jansones, Oskara Patjanko, Riharda Mačanovska un Kaspara Znotiņa izspēlētais, izdziedātais, izrunātais “Kurzemes gredzena” stāsts, kurā savīta gan tradicionālā mūzika, gan oriģinālmūzika, nu ir aizpūsts tautās. Cilvēku interese ir tik liela, ka biļetes jau ir izpirktas arī uz “Kurzemes gredzena” koncertiem Jelgavā, Cēsīs un Rēzeknē. Bet televīzijā to varēs noskatīties decembra beigās.

Koncertuzvedumu cikla “Latvijas gredzens” ideja pieder Latvijas Radio kora mākslinieciskajam vadītājam Sigvardam Kļavam. “Kurzemes gredzens” ir vienīgais no četriem koncertuzvedumiem, kura mākslinieciskās vadības grožus viņš uzticējis kādam citam. “Skaidrs, ka es nevaru sevi identificēt kā vienkāršu klausītāju, liela daļa no idejām nāk arī caur mani, uztraucos par visu. Ļoti emocionāls brīdis,” viņš atzina nākamajā dienā pēc koncerta. Kāpēc lielkoncertu “Pūt, vējiņi” viņš uzticējis kolēģim Mārim Sirmajam? “Man likās, ka Mārim Sirmajam ļoti piestāv šāda veida programma, un Māris Sirmais ir caur un cauri iejuties un bieži uzstājas kopā ar Liepājas simfonisko orķestri,” S. Kļava pamatoja. “Tā kā “Kurzemes gredzens” bija lielkoncerts, tas arī nospēlēja lomu, citi gredzeni ir žanriski ir citādāki. Viens vairāk teatrāls, cits vairāk vizuāls, nākamajos gredzenos redzēsiet.”

Katrs no gredzeniem veidots citā žanrā, lai “nebūtu četri vienādi lielkoncerti ar dažādām dziesmām”. Katra novada koncertuzveduma žanrs un formāts izvēlēts, izpētot Latvijas kultūras kartē, kādi cilvēki no kāda reģiona nākuši. “Katrs reģions Latviju baro ar savu ļoti specifisku barības bloku. Katrs reģions uzlādē Latviju ar kaut ko citu,” secina S. Kļava. Radošā komanda viņa vadībā jau strādā pie “Vidzemes gredzena”, kas atklāsies kā muzikāla izstāde “Kalns uz augšu ies”. Tās pirmizrāde gaidāma 2018. gada aprīlī.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz