Tā varētu apzīmēt festivāla atklāšanas koncerta attīstības gaitu. Trausls un noslēpumains tālo zvaigžņu mirgojums – tikai klavieres un īsi trīsstūrīša piesitieni… Tā sākas gaidītais jaundarbs – komponista Jura Karlsona fantāzija klavierēm “Zvaigžņoto debesu balsis”, ar kura pirmatskaņojumu iesākās šis festivāls. Komponists šeit izmantojis divas simfoniskā orķestra grupas – stīgas un sitaminstrumentus, kuri ir īpaši bagātīgā klāstā.

Aktīva kustība, sitaminstrumentu enerģija veidoja fantāzijas vidusposmu, lai nobeigumā atgrieztos sākuma meditatīvajās noskaņās. Neuzkrītoši pamanāma arī tautasdziesmas “Jūdziet bērus, jūdziet rudus” intonācija. Eleganti atturīgā Elīna Bērtiņa šajā mūzikā bija atradusi daudz krāsu un izsmalcinātības.

Jaunā pianista Antona Ļahovska karjera veidojas ļoti veiksmīgi. Tam pamatā gan Londonā iegūtā lieliskā izglītība, gan panākumi starptautiskajos pianistu konkursos. Viņa lasījumā populārais Ferenca Lista “Pirmais klavierkoncerts” ieguva it kā jaunus vaibstus – tā bija īsta romantisma kvintesence ar maigumu, ritmiski brīvām kadencēm, arī žilbinošām akordu un oktāvu kaskādēm. Jāatzīmē arī klarnetista Ulda Lipska kantilēnie, samtainie solo posmi.

Savukārt piedevās atskaņotais N.Rimska-Korsakova “Kamenes lidojums” jau robežojās ar domu “ausīm dzirdamais – neticamais” – tik viegls, rotaļīgs kamenes spārniņu pieskāriens “Fazioli” flīģeļa taustiņiem. Te nu ir gan prieks, gan skumjas par festivāla solo instrumentiem. 134 tūkstošu eiro vērtais “Fazioli”, kā arī “Schimmel” flīģelis Graudu ielas koncertzālē atradīsies tikai festivāla laikā. Tiesa, ja atrastos kāds mecenāts, instrumentus varētu iegādāties.

Kā gan festivālā iztikt bez Sergeja Rahmaņinova mūzikas? Un šoreiz festivāla jaunākā dalībniece, astoņpadsmit gadu vecā Klēra Huanci izpildīja komponista “Pirmo klavierkoncertu”, kurš komponēts tādā pašā vecumā un apzīmēts ar “Opusu 1”. Tātad mūzikā satikās jauns autors ar tikpat jaunu interpretu, un rezultāts bija muzikāli pārliecinošs.

Bulgāru pianistes, profesores Milenas Mollovas vārds nav svešs klaviermūzikas mīļotājiem. Tas saistās ar tālo 1958.gada P.Čaikovska 1.starptautisko pianistu konkursu, fantastisko amerikāņu pianistu Venu Klaibernu. Bulgāru brīnumbērns, toreiz astoņpadsmitgadīgā Milena ieguva 5.prēmiju, un sākās viņas panākumu ceļš. Studijas pie leģendārā Emīla Gilelsa, uzvaras daudzos prestižos pianistu konkursos, aktīva koncertdarbība vai visos kontinentos. Vēlāk sākās arī M.Mollovas pedagoģiskā darbība, un daudzas lieliskas atziņas viņas meistarklasē varēja iegūt arī četri mūsu jaunie pianisti – Linda Leine, Lelde Muciniece, Andrejs Osokins un Rihards Plešanovs.

M.Mollovas sniegumā iepazinām mūsdienu bulgāru komponista Krasimira Kjurkčijska “Klavierkoncertu”. Tā ir krāšņa partitūra ar efektīgu solo partiju. Koncerts veltīts izcilajam bulgāru komponistam, pianistam un diriģentam Pančo Vladigerovam (1899 – 1981). Vitālas emocijas apvienojumā ar bulgāru tautas mūzikas sarežģītajiem ritmiem bija jauna pieredze, ko ieguva gan orķestris, gan klausītāji. Bet festivāls ir tikai sācies, un priekšā vēl daudz jaunatklājumu.

Rīt, 11.martā, Graudu ielas koncertzālē klausītājiem būs atkal viena reta iespēja tikties ar izcilo pianistu un rakstnieku Valēriju Afanasjevu viņa paša muzikālajā oriģinālpriekšnesumā – viena pianista teātris – “Kreisleriāna”. Krievu pianisma skolas pārstāvis ir viena no neparastākajām figūrām pasaules pianistu vidū. Vienlīdz pamatoti viņš sevi sauc gan par pianistu, gan rakstnieku, dzejnieku, aktieri un diriģentu. 1968.gadā uzvarējis Starptautiskajā Baha konkursā Leipcigā, kā arī saņēmis zelta medaļu Beļģijas karalienes Elizabetes konkursā. 1974.gadā lūdzis politisko patvērumu Beļģijā un kopš 1979.gada ir tās pavalstnieks. 80.gados apmeties uz dzīvi Francijā. Valerija Afanasjeva klavierspēli vēlas dzirdēt tur, kur par augstāko sasniegumu izpildītājmākslā atzīst ekstravaganci un individuālismu. Pēdējos gados Afanasjevs pievērsies arī orķestra diriģēšanai.

Aija Engelmane,
Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”

Festivāla jaunākā dalībnieces, astoņpadsmit gadu vecās Klēras Huanci izpildītais komponista Sergeja Rahmaņinova “Pirmā klavierkoncerta” lasījums bija muzikāli pārliecinošs.