Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 22. oktobris

Vārdadiena: Airisa, Irīda, Īrisa

Noslēdzies XIV Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls

Atslēgvārdi ērģeļmūzikas festivāls

Ar koncertu „Lāsojet, debesis!” piektdien, 25.septembrī, noslēdzās XIV Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls, kas šogad norisinājās no 18. līdz 25.septembrim ar septiņiem koncertiem Liepājā un Kuldīgā. Kopā festivālā piedalījās 14 mākslinieki, kuru skaitā arī Mari Fukumoto no Japānas, Viļņas Universitātes jauktais koris "Pro musica" un Liepājas ceļojošais leļļu teātris "Maska".

Kā portālu informē festivāla sabiedrisko attiecību  koordinatore Anna Paula Pujēna, kopā XIV Starptautiskā Liepājas ērģeļmūzikas festivāla koncertus apmeklējuši 1110 klausītāju. Festivālu atbalstīja Valsts Kulūrkapitāla fonds (42%), Liepājas pilsētas dome (52%) un Kuldīgas novada pašvaldība (6%). Dotācija par katru apmeklētāju bija 9,81 eiro. Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls jau vairākus gadus veiksmīgi sadarbojas ar Latvijas koncertiem, un arī daļa no šā gada festivāla koncertiem tika rīkoti sadarbībā ar tiem.

Festivāla radošā komanda ar lepnumu grib atzīmēt, ka šā gada festivāls piedzīvoja pirmatskaņojumu – Pētera Plakida un Pētera Trupa jaundarbu –, un visu koncertu, izņemot atklāšanas koncertu, programmās izskanēja latviešu komponistu darbi. Kopumā festivālā bija dzirdami skaņdarbi no romantisma laika līdz pat mūsdienām.

Festivāla atklāšanas koncertā, 18.septembrī, piedalījās jaunā ērģelniece no Japānas Mari Fukumoto, iepriecinot liepājniekus un pilsētas viesus ar Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģelēm tik ļoti piemēroto vācu baroka un romantisma laika mūziku – Johannesa Brāmsa, Johana Sebastiana Baha, Fēliksa Mendelszona, Maksa Rēgera un Augusta Gotfrīda Ritera darbiem.

20.septembrī Sv.Trīsvienības katedrāli ar grandiozu koncertu piepildīja Šarla Guno 1855.gada  Svētās Cecīlījas Svinīgā mesa, kuru izpildīja lietuviešu ērģeļu virtuozs un aktīvs ērģeļmūzikas popularizētājs Vids Pinkēvičs, Viļņas Universitātes jauktais koris „Pro musica” (diriģente Rasa Gelgotiene) un trīs izcili solisti – Gunta Gelgote (soprāns), Viesturs Jansons (tenors) un Nerijs Masevičs (bass).

Nākamais koncerts, 22.septembrī, bija veltīts festivāla mazajiem apmeklētājiem, kad tika pirmatskaņots koncertuzvedums „Kurš lielāks, kurš varenāks..?”. To, speciāli šā gada festivālam, radīja  Pēteris Plakidis (mūzika) un Pēteris Trups (librets, režija), iepriecinot bērnus ar krāsaino stāstu par kāpuriņu un viņa lielajiem pāridarītājiem. Koncerta muzikālo pavadījumu nodrošināja Jānis Pelše (ērģeles) un Dzintars Beitāns (vijole), savukārt vizuālo – Liepājas ceļojošais leļļu teātris "Maska". Uz šo koncertu bērni bija aicināti nākt ar saviem zīmējumiem par ērģeļu vai mūzikas tēmu kā ieejas biļeti.

Tālāk, 23.septembrī, sekoja neierasts koncerts „Ērģeles divatā”, kurā četrrocīgi muzicēja ērģeļnieki Ilze un Aigars Reiņi, izpildot pasaules un latviešu ērģeļmūzikas klasiku, kā arī mūsdienu mūziku, tai skaitā jaundarbus, kas rakstīti abu ērģelnieku duetam (Ilonas Breģes izvērstā Fantāzija un fūga un Aivara Kalēja Tokāta).

Nākamā diena, 24.septembris, bija atvēlēta koncertiem Kuldīgā, kur līdz pēdējai sēdvietai pilnā Sv.Annas baznīcā notika jau Liepājā izskanējušais koncertuzvedums bērniem „Kurš lielāks, kurš varenāks..?”, savukārt vakarā Sv.Katrīnas baznīcā kuldīdzniekiem bija iespēja dzirdēt koncertprogrammu „Ērģeles divatā”.

XIV Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls noslēdzās 25.septembrī Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē ar brīnišķīgu koncertu „Lāsojiet, debesis!”, kurā piedalījās Latvijā un citur pasaulē pazīstamā ērģelniece Kristīne Adamaite, burvīgā soprāne Jolanta Strikaite-Lapiņa un pieredzējušais saksofonists Artis Sīmanis. Trio izpildīja Johana Sebastiana Baha darbus, kas programmā mijās ar latviešu Jāņa Lūsēna, Kārļa Lāča, Ērika Ešenvalda un Raimonda Paula jaunākajām kompozīcijām.

Festivāla ieskaņā tika atklātas arī divas izstādes – fotoizstāde „Fotomirkļi” kafejnīcā „Darbnīca” ar iepriekšējo gadu festivālu spilgtākajiem mirkļiem un bērnu zīmējumu izstāde bibliotēkā „Vecliepājas rūķis”, kurā savākti zīmējumi -”ieejas biļetes” pēdējo divu festivālu bērnu koncertu laikā. Abas izstādes būs apskatāmas līdz 30.septembrim.

Starptautiskais Liepājas ērģeļmūzikas festivāls jau kopš 2002.gada priecē liepājniekus un pilsētas viesus ar brīnišķīgu mūziku Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē. Festivāls tika dibināts ar mērķi pievērst uzmanību pilsētas lepnumam Sv.Trīsvienības katedrāles vēsturiskajām baroka ērģelēm, kurām ir 131 reģistrs, 4 manuāļi un vairāk nekā 7000 stabuļu, un kopš 1912.gada tās ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas.

Gadu gaitā Ērģeļmūzikas festivāls ir attīstījies un mainījies – jau trešo gadu to rīko organizācija „Via Cultura” un tā norises vieta vairs nav tikai Liepāja, bet arī citas Kurzemes pilsētas un novadi.

2016.gadā festivāls piedzīvos savu piecpadsmit gadu jubileju, kuru sagaidot radošajai komandai jau ir vairākas ievērojamas ieceres.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Mūzika

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!