Ar pirmajiem koncertiem startējis pianisma zvaigžņu festivāla mantinieks – 24. Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls. “Šī ir iespēja koši mirdzēt “Lielajam dzintaram”, spoži skanēt Liepājas Simfoniskajam orķestrim un augt kurzemnieku pelnītajam lepnumam,” sveicot festivālu jaunajā statusā, ar vēstules starpniecību vēlēja kultūras ministre Dace Melbārde.

“Vēlos apzināti izcelt, ka pianisma zvaigžņu festivāls ir svētki. Izcili svētki Liepājai, mūzikas un mākslas cienītājiem visā Latvijā un tālu ārpus mūsu zemes robežām. Tie ir svētki mūziķiem,” sveicot festivāla apmeklētājus, sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Vitkovskis. “Godātie festivāla viesi, ja mēs varētu koncentrēt emocijas, kas piedzīvotas visu šā festivāla norises gadu laikā – prieku, satraukumu, laimi, sajūsmu, pārdzīvojumus –, un transformētu tās kādā enerģijā, mēs visi mirdzētu kā zvaigznes. Lai šī iegūtā enerģija pilda nezūdamības likuma funkciju un vieno mūs pārdzīvojumos un priekā par mūziķu sniegumu, ko piedzīvosim šajās dienās.” V. Vitkovska vēlējumam piepulcējās arī Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskā vadītāja Atvara Lakstīgalas uzruna un Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa atsūtītais sveiciens.

Un tad jau tika dots vārds mūzikai. Ar nelielu muzikālo sveicienu – Volfganga Amadeja Mocarta 4. klaviersonātes pirmo daļu – festivālu iesāka vācu diriģents un pianists Matiass Manazi, kurš turpinājumā kopā ar orķestri izpildītajā Ludviga van Bēthovena 0. klavierkoncertā klausītājus pārsteidza, pildot pianista un diriģenta funkcijas vienlaikus.

Savukārt koncerta otrajā daļā V. A. Mocarta koncerta divām klavierēm atskaņojumā M. Manazi ieņēma vietu pie diriģenta pults, bet pie abiem koncertzāles steinvejiem sēdās divi draugi, atraktīvi trīsdesmitgadnieku paaudzes pianisti Jarons Kolbergs no Izraēlas un Bišara Haroni no Palestīnas autonomās teritorijas, kuri apvienojušies duetā “Duo Amal” un klausītāju sirdīs iekrita uzreiz. Un prieks un interese par viņiem un viņu izpildījumu nemazinājās arī nākamā skaņdarba – komponista Fransisa Pulenka 20. gadsimtā tapušā koncerta divām klavierēm un orķestrim – laikā. J. Kolbergs festivāla atklāšanas koncerta apmeklētāju uzmanību piesaistīja arī ar to, ka nošu lapu vietā izmanto planšetdatoru, kurā lappuses šķir, nospiežot pedāli uz grīdas. Jaunie pianisti ar vieglumu un rotaļīgumu pārliecinošajā klavierspēlē sajūsmināja skatītājus, un koncerts izskanēja ar ovācijām, stāvot kājās. Pēc tam, kad viesmūziķi saņēma ziedus un piemiņas dāvaniņas – mūzikas ierakstu “Kurland Sounds” –, publika vēl kādu brīdi nevēlējās laist viņus un orķestri prom.

Taču pēc koncerta vairāki mūzikas pazinēji nebija tik sajūsmināti un kritiski vērtēja M. Manazi sniegumu. Muzikoloģe Aija Engelmane pastāstīja, ka arī viņa dzirdējusi kolēģu vērtējumu ar retorisku jautājumu – smieties vai raudāt? A. Engelmane pieļāva, ka šāds vērtējums varētu būt saistīts ar Bēthovena koncerta interpretāciju, ko viesis veidojis, cenšoties iespējami tuvināties 18. gadsimta klavierspēles savdabībai, tāpat ar pašu skaņdarbu, ko izcilais komponists radījis vien 14 gadu vecumā. Muzikoloģe atzina, ka daudz pārliecinošāks bijis lieliskais pianistu duets, un vakar ar nepacietību gaidīja vakara koncertu, kurā viņi uzstājās divatā. A. Engelmane neslēpa – esot mazliet žēl, ka unikālais festivāls, kurā uzmanība bijusi pianistiem, nu kļuvis par līdzīgu daudziem citiem, kuros piedalās dažāda mēroga zvaigznes, taču tomēr cerīgi bilda: “Pastāvēs, kas pārmainīsies.”

Pirmajos koncertos, kuros publikas neviltotas simpātijas izpelnījās pianistu duets “Duo Amal”, uzmanības centrā bija vēl iepriekšējos gados akcentētā klaviermūzika, bet jau šodien festivāla apmeklētāji varēs baudīt tā jaunos akcentus. Šovakar festivālā uzstāsies “Spīķeru kvartets”, bet rīt – starptautiskais pūšaminstrumentu kvintets “Carion”.

23Skatīt galeriju