Pirmdiena, 25. janvāris Sigurds, Zigurds, Sigvards
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Pirmizrādi piedzīvo Liepājā iestudētā opera ”Suitu sāga”

Pirmizrādi piedzīvo Liepājā iestudētā opera ”Suitu sāga”
Foto: Jānis Vecbrālis
11.11.2019 15:41

liepajniekiem.lv

Nedēļas nogalē, 8. un 9.novembrī, Liepājas koncertzālē ”Lielais dzintars” notika pasaules pirmizrādes Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros tapušajai latviešu oriģināloperai ”Suitu sāga”, informē Liepājas Simfoniskā orķestra pārstāve.

”Komponista Riharda Dubras opera ”Suitu sāga” ir stāsts no Kurzemes dzīlēm – par neprātīgu mīlestību, kuras redzamā zīme jau gandrīz četrsimt gadu ir unikālais suitu tautas tērps. Stāsts par Alšvangas (tagadējās Alsungas) valdniekiem Johanu un Barbaru, kuri viens otra dēļ uz spēles lika tik daudz. Tā ir pirmā opera, kas jelkad tapusi pēc Liepājas ierosinājuma,” vēl pirms pirmizrādes stāstīja Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs, šī projekta ideja autors Uldis Lipskis.

Komponista Riharda Dubras operas iestudējumu veidoja režisore Indra Roga un diriģents Māris Sirmais.

Viens no pasaulē pieprasītiem latviešu komponistiem Rihards Dubra radījis darbu, kura sižeta pamatā ir vēsturiski notikumi Kurzemē pirms četrsimt gadiem. Tas ir stāsts par mīlestību, ziedošanos, drosmi un uzticību līdz nāvei. Libreta autors ir kādreizējais Alsungas prāvests Gatis Mārtiņš Bezdelīga.

Operas pirmuzvedumā galvenās lomas atveidoja soprāns Ilze Grēvele-Skaraine un tenors Juris Vizbulis, kurš pats ir īsts suits, kas nāk no Alsungas un ir pat ierindots dižāko suitu pulkā.

Iestudējumā piedalījās arī mecosoprāni Laura Grecka un Sniedze Kaņepe, tenors Guntars Vētra, baritoni Rinalds Kandalincevs, Rihards Millers, Eduards Vācietis un Maksis Krilovs, basbaritons Rihards Mačanovskis, kā arī Valsts akadēmiskais koris ”Latvija” un Liepājas Simfoniskais orķestris.

Mākslinieciskajā komandā ietilpst arī kostīmu māksliniece Dace Dēliņa-Lipska, horeogrāfe Katrīna Albuže gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš un video mākslinieks Mīnus Astoņi.

Operas ”Suitu sāga” dramaturģisko asi veido barona Johana Ulriha fon Šverina un polietes Barbaras Konarskas mīlas stāsts un ar to saistītie satricinājumi Kurzemes hercogistes valdošajās aprindās 17. gadsimta pirmajā pusē.

Izrādē atainotais personāžu likteņstāsts nepretendē uz faktoloģisku precizitāti, tas drīzāk ir fons vēstījumam par visai cilvēcei kopīgiem un nozīmīgiem jautājumiem.

”Domāju, ka Liepājai būtu nepieciešamas vēl pāris operas,” pēc pirmizrādes atzina diriģente Ilze Valce. ”Novēlu savam kursabiedram Rihardam Dubram turpināt. Šī ir pirmā reize, kad tiek izmantota orķestra bedre, un man jāsaka, ka tam vajadzēja notikt jau daudz agrāk. Tieši tā vislabāk ir dzirdamas kora un solistu balsis. Mūzika ir fascinējoša un stāsts ir ārkārtīgi aizkustinošs. Divos teikumos šo stāstu es ietvēru 2016. gada Kurzemes dziesmu svētkos, kuros vesela nodaļa bija veltīta suitiem. Brīnišķīgi, ka tas ir pārtapis skaistā un augsti profesionāli izpildītā mūzikā.”

Tā kā Liepājā ir senas operas tradīcijas, ļoti patīkami, ka atkal šeit ir iespēja dzirdēt operu, teica Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla: ”Ļoti patika Dubras mūzika, esmu par to sajūsmā.”

Teātra kritiķis Atis Rozentāls uzskata, ka iestudējuma veiksmes pamatā ir R. Dubras emocionālā, smalkā muzikālā partitūra: ”Klausoties kora dziedājumu par mīlestību kāzu skatā, ienāca prātā, ka tas iederētos pat Dziesmu svētkos. Mīlestības līnija ir šķietami galvenā, bet to brīžiem pat nomāc katoliska ekstāze, kam pretstatīti nodevīgie un ļaunie luterāņi. Vai 21. gadsimta oriğināloperai tas ir adekvāts vēstījums? Libreta autors domā, ka ir. Man par to ir šaubas,” atzina A. Rozentāls.

Savu viedokli laikrakstam ”Kurzemes Vārds” atsūtīja arī Smaida Rubeze, kurai, izņemot prieku par kora ”Latvija” un diriģenta sniegumu, esot vilšanās un kauns. Viņa uzskata, ka pieteiktais stāsts par mīlestību uz dzimteni neatbilstot redzētajam: ”Tauta savā simtgadē saņem stāstu par baltvāciešu un poļu kaislībām un baznīcas biznesa darījumiem. Neviena vārda, ne skaņas par līvu krastu, par suitu novadu ar tā krāšņo, apbrīnojami labi saglabājušos nacionālo kultūru, kuras noturība un dzīvotspēja bija viens no nepieciešamajiem simboliem un iedrošinošiem vēstījumiem, kas akcentēja mūsu tautas vitalitāti laikā, ko raksturoja globāls apjukums.”

Foto galerija

15 komentāri

2019-11-11 18:45

Atvainojos, bet: Iespējams, kopskats būtu labāks bez tiem tērpiem !

2019-11-11 19:30

Gaisma: Cik tas ir apnicīgi, ka ejot uz jebkuru koncertu koncertālē, fonā ir vienas un tās pašas gaismas.

2019-11-12 06:04

vai tad: Latvijai nav 101?

2019-11-12 08:50

vienreizēji!: Tik skaists uzvedums sen nebija redzēts ! Absolūti viss--mūzika,tēlojums, tērpi brīnišķīgi -- ne pielikt ne atņemt. Vienreizēji, emocionāli, romantiski !Noteikti Suitu sāga jārāda vēl!

2019-11-12 13:27

liepajniece: ,,,,nu kas tad ir ? Kur pasaules mēroga operai komentāri ? kā par nelaiķi - vai nu tikai labu , vai neko .....
Tautas balss esot Dieva balss , ļoti gribas zināt parastās tautas atsauksmes .

2019-11-12 13:47

super: Es biju,redzēju,esmu ,,visparastākā tauta''. Ļoti skaista opera, mūzika super, vizuāli viss bija skaisti, joprojām nevaru beigt sajūsmināties ,gribas atkal redzēt un dzirdēt otrreiz !

2019-11-12 15:12

Baltu zīmes: Operai neatbilstošs nosaukums, labāk derētu “Melnsvārču piedzīvojumi Alsungā” vai kaut kas tamlīdzīgs. Suiti šai sāgai pat tuvumā nav stāvējuši, stāsts ir par baltvācu un poļu ģimeņu intrigām mūsu zemītē. Kāpēc valsts simtgadi svinit būtu jāapdzied un jādaudzina mūsu kakla kungi nav skaidrs. Domāju, ka tas sakņojas domes kungu reliģiskajajā piederībā. Ja cerat operā atklāt suitu kultūras varenību, tad šis nav tas gadījums... Nožēlojami, ka joprojām esam samaksājuši par vilku jēra ādā - svešas kultūras apdziedāšanu, smuki apslēpjot zem Suitu villaines.

2019-11-12 21:45

Skatītāja: Paldies Baltu zīmei par komentāru! Precīzāk par precīzu!

2019-11-12 22:09

Pārpalikums.: Vispirms - paldies operas komponistam! Tomēr nepamet sajūta, ka kvēlais mīlas stāsts tika izspēlēts/izdziedāts uz tendencioza fona. Gaišie, maigie, patiesie katoļi pret melnajiem slepkavniekiem luterāņiem. Kur tad te suitu sāga?

2019-11-13 01:45

Jopcik: Vai tad bez vecā blēža Seska klātbūtnes nevar notikt neviens pasākums?

2019-11-13 22:47

Manas domas: Libretus tomēr vajadzētu rakstīt profesionālim,lai nesanāk tāda katoļu slavināšana.....Kāda tur opera,koncertizrāde.

2019-11-14 12:41

Ilze: Paldies visiem, kas deva savu pienesumu šī darba radīšanā, tomēr nepamet sajūta, ka tas nebija labākais un galējais variants. Pārdomas radīja katra sadaļa. Pietrūka suitu vēriena it visā. Mūzika- skaista, bet gribējās dzirdēt ko tādu, kas arī vēlāk skanētu ausīs. Gaidīju īpašo Barbaras dziesmu vai ko tml. Scenogrāfija- ideja ar krēsliem radīja pagaidu sajūtu, jeb mēģinājuma procesu. Neveidojās asociācijas par dzīvi 17 gs. Gaismas- labas, bet tās dzīvoja savu dzīvi un tajās nebija nekā suitiska. Projekcijas būtu varējušas izglābt neesošo scenogrāfiju, bet tā nenotika. Tērpi- solistiem skaisti, bet nesaprotu, kādēļ Barbarai visu izrādi bija tikai viena, t.i., kāzu kleita, kādēļ muižnieki izskatījās kā melni skatuves strādnieki, bet korim pirmajās rindās tika iedotas rūtainās villaines, kas pat nelīdzinās suitu villainēm. Opera būtu jāpilnveido, lat tā varētu saukties “Suitu Sāga”.

2019-11-14 19:42

Vards: Ļoti skaisti. Prieks par šo operu un radītājiem. :)
to kā ir precīzi bijis, to neviens nezin. Atcerēsimies arī to. Priecīgus Valsts svētkus!

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz