Tie, kuriem šķiet, ka līdz ar vasaras aiziešanu, dienas kļūs arvien garlaicīgākas, klusākas un mazāk aktīvākas, dikti kļūdās. Vismaz mūzikas gardēžiem nav, par ko skumt. Jo rudens Liepājā būs koncertiem bagāts.

Otrdien, 8.septembrī, Graudu ielas koncertzālē viesosies Rihards Zaļupe – spilgtākais marimbas un sitaminstrumentu virtuozs Latvijā. Portāls uzrunāja mākslinieku, lai uzzinātu ko vairāk par gaidāmo koncertu un viņu pašu.

– Rihard, otrdien jūs Liepājā viesosieties ar programmu “Marimba Dance”. Kas šajā sitamajā mūzikas instrumentā ir tik īpašs, ka par godu tai uztaisījāt koncertprogrammu?
– Instrumentam piemīt ļoti īpaša un nedzirdēta skaņa. To raksturot ir grūti. Latvijā pazīstams ir ksilofons, marimba ir līdzīga izskata, tikai daudz lielāks sitaminstruments ar citādāku skanējumu. To spēlē gan ar divām, gan vienlaicīgi ar četrām un sešām vālītēm. Sitaminstrumentālistiem jāprot spēlēt uz ļoti daudziem un dažādiem instrumentiem, pat uz moskviča atsperēm. Marimba ir mans vismīļākais instruments.

– Koncertā skanēs dažāda stila un mūzikas žanru darbi. Kā tos izvēlējāties?
– Pirmajā daļā skanēs albums “Marimba Dance”, kurā ir iekļautas manis paša sacerētas kompozīcijas marimbai un klavierēm, kā arī divas japāņu tautasdziesmu aranžijas. Otrā daļa ir izveidota no skotu tautasdziesmām, mūzikla “Kerija” fantāzijām marimbai un citām melodijām. Mani vienmēr ir fascinējušas skotu tautasdziesmas. Domāju, ka mums ir izdevies ļoti veiksmīgs aranžējums. Ļoti gribējās programmā iekļaut arī latviešu mūziku. Netīšām runājot ar Maestro Raimondu Paulu, nonācām pie secinājuma, ka aranžēsim dažas dziesmas no mūzikla “Kerija”.

– Kādai publikai jūsu piedāvātais koncerts visvairāk varētu iet pie sirds?
– Esmu ievērojis, ka mūsu mūzika spēj pievilināt un aizraut gan vismazākos klausītājus, gan arī vecāka gājumu ļaudis. Domāju, ka šai mūzikai nav vecuma ierobežojuma. Mūsu mērķis ir mazliet iziet no akadēmiskās mūzikas žanriem.

– Kad notika jūsu pirmā sastapšanās ar marimbu?
– Savu personīgo marimbu nopirku pirms trim gadiem. Tad arī sākās manas muzikālās karejas straujākais kāpums. Pirmo reizi ar marimbu iepazinos Mediņa mūzikas vidusskolā, tikai tā bija stipri mazāka nekā manējā. Tad tā parādījās Liepājas Simfoniskajā orķestrī. Tur tā bija – lielā piecoktāvu koncertmarimba.

– Kādas ir izjūtas, spēlējot šo instrumentu?
– Pasakainas. Lieliskas. Neatkārtojamas. Ko vēl piebilst?! Vislabāk to ir vērot no malas. Lai cilvēki nāk un skatās!

– Cik ilgi ir jāmācās spēlēt šo marimbu, lai to varētu darīt tik labi, kā jūs to protat?
– To tā grūti atbildēt. Ja man būtu bijusi iespēja jau tīņu gados spēlēt uz šādu instrumentu, noteikti rezultāts būtu daudz augstāks nekā ir tagad. Katram mūziķim ir jāmācās un jāpilnveidojas visu mūžu. Citiem tas padodas labāk un atrāk, citiem sliktāk un lēnāk. Man savos gados sanāk pilnveidot to, ko parasti pianisti jau dara gados piecpadsmit.

– Pēc jūsu novērojumiem – latviešiem patīk marimbas skaņas?
– Ļoti. Tas tomēr ir profesionāls, eksotisks mūzikas instruments.

– Pērn jums iznāca albums “Marimba Dance”, kas ir Latvijā pirmais albums, kas veltīts marimbai. Kāds bija tā ceļš līdz klausītājiem – garš un grūts vai arī ātri tas tika uzrakstīts un ātri atrada izdevēju.
– Skaņdarbi, kuri ir klausāmi albumā “Marimba Dance”, ir sarakstīti, sākot no 2002.gada. Doma par kompaktdisku radās pēkšņi, darbs tika pabeigts dažos mēnešos. Studijā pavadījām kādas trīspadsmit stundas. Diezgan maz, manuprāt.

– Veidojot šo albumu, sadarbojāties ar Raimondu Petrauski, kori “Latvija”, soprānu Kristīni Gailīti un diriģentu Māri Sirmo. Vai ir vēl kāds mākslinieks vai kolektīvs, ar kuru vēlētos ko kopīgu radīt vai kāpt kopā uz skatuves un priecēt publiku?
– Ticu sapņiem un tie parasti piepildās. Pašreiz esmu spēlējis kopā ar visiem kolektīviem un izpildītājiem, par kuriem sapņoju jaunībā. Ir radušies jau sapņi, bet tos taču neizpauž.

– Pagājušo gadu saņēmām Latvijas Mūzikas Ierakstu gadu balvu nominācijā “Gada debija”. Vai un ko šī balva ir mainījusi jūsu dzīvē?
– Galvenokārt tas bija apliecinājums manai mūzikai. Vienmēr ir liels prieks iegūt balvas savā radošajā darbībā un gūt lielāku popularitāti.

– Kāds vispār ir jūsu kā mūziķa un kā cilvēka nospraustais mērķis?
– Iepriecināt klausītājus un radīt viņos neaizmirstamas emocijas gan kā izpildītājam, gan kā komponistam. Vēlos spēlēt ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Spēlēt lielākajās pasaules koncertzālēs. Latvieši bieži ir ļoti kautrīgi, bet mūziķim kautrīgums, manuprāt, nav labākā īpašība. Mums jābūt lepniem ka esam latvieši un ka varam konkurēt visā pasaules tirgū. Tikai daudz jāstrādā un ļoti tas jāgrib.

– Jūs esat arī komponists. Kā tas aizsākās, kad un kur visbiežāk rodas jauni skaņdarbi?
– Tas aizsākās jau agrā bērnībā, kad improvizēju uz ksilofona līdzi skanošajam radio. Aizrāvos ar to diezgan daudz, tā arī radās pirmās domas par kompozīciju. Savu nopietnāko skaņdarbu “Austrumu fantāzija” esmu sarakstījis 2002.gadā. Ir brīži, kad ir liela iedvesma, taču ticu, ka labiem komponistiem nav vienmēr jāmeklē iedvesma. Komponēšana ir talants. Vai nu tas ir, vai nav.

– Lai arī gados esat jauns mūziķis, jau daudz esat sasniedzis – esat Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sitaminstrumentu grupas mūziķis, esat atskaņojis solo ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Valsts kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” un Profesionālo Pūtēju orķestri “Rīga”. Jūsu komponētais “Koncertino marimbai un orķestrim” 2007.gadā Latvijas mūzikas skolu izpildītāju konkursā bija obligātais skaņdarbs sitaminstrumentiem. Pateicoties kam jums ir izdevies gūt tik labus panākumus? Tas bijis smags darbs ar sevi vai arī esat bijis īstajā laikā īstajā vietā?
– Gan tas, gan tas. Panākumu formula ir ļoti vienkārša. Pirmkārt, smags, ļoti smags darbs. Otrkārt, veiksme. Nenoliedzami, šajos laikos svarīgs ir izskats un komunikācija.

– Jūs spēlējat dažādu mūziku – klasisko, džezu, latino, popu un rokmūziku. Kurš mūzikas stils visvairāk atbilst jūsu būtībai, raksturam?
– Neesmu par to tik daudz domājis. Man patīk ļoti daudzi un atšķirīgi mūzikas žanri. Pa dienu spēlēju simfoniskajā orķestrī, pēc tam kameransamblī, bet vakarā kāpju uz skatuves ar džeza, popa, roka un citiem mūzikas žanriem. Dažādība man ļoti patīk. Uzskatu, ka no jebkura žanra var mācīties un iegūt dažādas vērtīgas zināšanas.

– Esat koncertējis daudzās ārvalstīs. Kura no svešajām zemēm jūs ir visvairāk iespaidojusi, kas ir radis atsauksmi arī spēlētajā un komponētajā mūzikā?
– Man ļoti patīk Francijas dienvidi, kur pabeidzu rakstīt skaņdarbu “Dance”, kas noveda pie kompaktdiska. Lielu iespaidu manā dzīvē ir atstājusi Ķelne, kur nomācījos veselu gadu. Lieliska pilsēta ar pamatīgām kultūras tradīcijām un koncerta dzīvi vispār. Vēl man patīk Londona un Venēcija. Saliekat to visu kopā, ir skaidrs, kas mani saista. Man patīk klausīties jebkuras valsts tradicionālo mūziku.

– Vai tuvākajā laikā arī esat ieplānojis doties uz ārvalstīm – muzicēt vai arī papildus izglītoties?
– Jā! Savas zināšanas papildinu joprojām dažādās meistarklasēs. Septembra otrajā pusē, pēc “Marimba Dance” tūres pirmā posma, došos uz meistarklasēm Vācijā. Novembrī apmeklēšu vispasaules sitaminstrumentālistu saietu ASV.

– Kas vēl jūsu dzīvē notiks svarīgs pēc tam, kad 1.oktobrī noslēgsies koncertturneja?
– Šogad sāku mācīties kopozīciju Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā. Domāju, ka tam veltīšu diezgan daudz laika. Kā arī decembrī iznāks “Mixed project” (Raimonds Petrauskis, Oskars Petrauskis, Rihards Zaļupe) pirmais CD “Mixed Christmas” un būs daudzi un dažādi koncerti, kuriem vienmēr var sekot līdzi manā mājaslapā www.rzalupe.lv.

– Kas vēl bez muzicēšanas jūsu dzīvē ieņem nozīmīgu vietu?
– Man ļoti aizrauj daba, kino, zinātne, slēpošana, grāmatas un mūzika. Tikai reti sanāk piepildīt šīs aizraušanās.

– Ja jums tagad palūgtu nospēlēt uz marimbas kādu skaņdarbu, kas vislabāk raksturo jūsu garastāvokli, iekšējo būtību, kas tas būtu par darbu? 
– “Kerijas” fantāzijas.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”