Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 14. novembris

Vārdadiena: Fricis, Vikentijs, Vincents

Stāsts par godu un mīlestību. Liepājā noris operas "Suitu sāga" mēģinājumi  (2)

Atslēgvārdi suitu sāga | rihards dubra | lso

Unikālais suitu tautastērps pirms gandrīz četrsimt gadiem radīts Alšvangas valdnieku Johana Ulriha un Barbaras Šverinu laikā. Vēsturiskais stāsts par notikumiem grāfa ģimenē, kuri nesa līdzi nozīmīgas pārmaiņas, nu iznācis ārpus Alsungas pils sienām uz koncertzāles "Lielais dzintars" skatuves. "Suitu sāga" – stāsts no Kurzemes dzīlēm – ir pirmā opera, kas tapusi pēc Liepājas pasūtījuma.

Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) valdes loceklis Uldis Lipskis pirms gadiem pieciem izlasījis, ko 18. novembrī Rīgas Domā teicis arhibīskaps Jānis Vanags. "Viņš runāja par tautas pašapziņu, par Lāčplēsi kā ļoti neveiklu nacionālo mītu un aicināja māksliniekus meklēt iedvesmojošus stāstus. Mani tas uzrunāja ļoti dziļi." Gatavojot Latvijas valsts simtgades programmu, Kultūras ministrija par vienu no prioritārajiem virzieniem atbalsta saņemšanai nosauca līvu krastu Kurzemē, tai skaitā suitu kultūrtelpu. "Suiti etniski bijuši lībieši. Nosaukuma izcelsmi valodnieki vienā versijā saskata franču valodas vārdā suite. Barbara Konarska, kas tur ieprecējās, izveidoja sev svītu – galmu no vietējām sievietēm. Otra versija, ka suiti līvu valodā nozīmē "krūmu ļaudis"," noskaidrojis U. Lipskis.

No priestera Gata Mārtiņa Bezdelīgas, kurš kalpojis Alsungā, orķestra vadītājs uzzinājis vietējās kopienas stāstus par notikumiem pirms 400 gadiem. "Pēc reformācijas protestanti patrieca katoļus. Pēc tam jaunais muižnieks Johans Ulrihs Šverins solījās konvertēties, lai dabūtu poļu princeses roku. Sūdzības aizgāja ne tikai līdz Kurzemes hercogam, bet pat līdz Polijas karalim, kurš izņēmuma kārtā šajā apgabalā atļāva piekopt katoļticību. Fundamentāla pētījuma un liecību par tolaik notikušo nav," atzīst U. Lipskis. "Luterāņi bija dziļi aizvainoti, jo katoļi neuzcēla savu baznīcu, bet ieņēma viņējo. Katoļticīgās sieviņas Barbaru uzskatīja gandrīz par svēto. Mēs pieturējāmies pie vietējo cilvēku mutvārdu versijas, kas varbūt ir idealizēta un neprecīza, bet tai ir skaidrs skaists vēstījums."

U. Lipskis uzsver, ka opera nestāsta tikai par suitiem: "Mēs runājam par latviešiem un Latviju globalizācijas laikmetā. Suiti ir simbols kopienai, kura ir integrēta Eiropā, bet saglabājusi savu oriģinalitāti, tur to cieņā un godā un cīnās, lai nezaudētu savu īpatnību. Suitu paraugs ir tāds, ka tauta neizzudīs, ja paši sevi turēs augstā godā."

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 29. oktobra numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (2)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Mūzika

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!