Kaut Liepājā būtu tādi krogi, kur skan tāda mūzika! – gribas izsaukties pēc “Orlando di Lasso krogu tūres” koncerta, kas 2. jūlijā notika viesnīcas “Promenade Hotel” Hika zālē. Pirms tam neliela ieskaņa bija arī muzejā, ko izmantoja nedaudz vairāk kā 20 klausītāju, bet tieši tādam – skaitliski nelielam, bet ieinteresētam – klausītāju kopumam “krogu tūres” mūzika ir domāta.

Pirms koncerta ansambļa “Putnu dārzs” vadītājas Antras Dreģes ievadvārdi par to, ka publikai tiek nodots pirmatskaņojums – kopdarbs ar flāmu senās mūzikas ansambli “Zefiro Torna”, kurš projektu par renesanses komponista di Lasso laicīgās mūzikas atskaņošanu sācis 2015. gadā, iesaistot tajā mūziķus no piecām Eiropas valstīm – Vācijas, Slovēnijas, Itālijas, Beļģijas un Latvijas.

Di Lasso mūzikā brīvi un dzidri skan pati dzīve – tajā var saklausīt gan skumjas un prieku, gan ar smalku ironiju tiek parodēti jocīgi cilvēki un viņu izdarības. Īsts muzikāls baudījums augstvērtīgu profesionāļu sniegumā. Taisni jābrīnās, pa kuru laiku abi kolektīvi spējuši tā sastrādāties, taču viņu veikums pelna vislielāko uzslavu. Programmas vidū maigo un vienlaikus vitālo mūziku pārtrauca pērkona dārdi, it kā apliecinot, ka viss patiešām notiek pa īstam. Negaiss, lietus šaltis aiz loga – un mūzika, kas ar savu apgarotību ir spēcīgāka par laiku.

Mana sirdsmīļā, gribu dziedāt zem tava loga un solīt kvēlu nakti – vienu no pikantajām mīlas dziesmām koncerta otrajā daļā pieteica kāds “Putnu dārza” dalībnieks. Cits raksturoja skaņdarbu, kurā atklāts nabaga Džordžio asprātīgais dialogs ar mīļoto. Šīs draiskās kompozīcijas atraisīja kā muzicētājus, tā viņu klausītājus, vedināja saskatīties, uzsmaidīt. Arī sajūsmas aplausi izlauzās paši no sevis.

Pēc koncerta A. Dreģe sarunā atklāja, ka ir ļoti priecīga par katru mirkli, kas šajā vakarā tika izdzīvots mūzikā, par iedvesmu, kas spārnoja izpildītājus, par lielisko atmosfēru kopā ar klausītājiem. “Prieks, dzīves svinēšana bija tas, uz ko tiecāmies.” Atbildot uz jautājumu, kā sākusies abu kolektīvu sadarbība, viņa pastāstīja, ka pirms gada mūzikas gadatirgū Roterdamā ansambļa “Zefiro Torna” menedžere meklējusi pusprofesionālu kori no Latvijas, ar ko sadarboties, lai sekotu di Lasso domai ceļot pa pasauli un muzicēt. “Putnu dārzs” bijis atvērts idejai, un sākusies sarakste, domu apmaiņa, radusies savstarpēja sapratne par to, ko un kā darīt. “Putnu dārzs” nav koris, bet gan ansamblis, taču renesanses mūzika ir ļoti piemērota nelieliem kolektīviem, kuri spēj sasniegt trauslo skaņu kombināciju tīru skanējumu. Šīs “krogu tūres” laikā Latvijā paredzēti divi koncerti, bet ir cerība, ka sadarbība turpināsies. A. Dreģe priecājās, ka Liepājā di Lasso mūzikas atskaņošanai bija atvēlētas ļoti piemērotas telpas gan muzejā ar tā īpašo auru, gan Hika zālē, kas ir kompakta un mazliet pat atgādina krogu vai bāru. Arī akustiski tā palīdzējusi māksliniekiem atraisīties, sadzirdēt un iedvesmot citam citu.

Pieminot ļoti interesanto un trāpīgo koncerta plakātu, A. Dreģe pastāstīja, ka tas nav veidots speciāli, bet izmantota klusās dabas fotogrāfija, kas projekta autoriem šķitusi ļoti piemērota “krogu tūrei”, jo tajā labi redzams, kā kopā sadzīvo un cita citu papildina dažādas sadzīves lietas – senās un mūsdienīgās, smalkās un parastās, košās un pelēcīgās.

Par koncertu ļoti iepriecināta bija arī mūzikas pedagoģe Iveta Logina. Viņa sacīja, ka dzirdētais pat pārspējis cerības, jo renesanses mūzika Liepājā neskan bieži. “Lielisks daudzbalsīgs dziedājums, izpildījuma gaišums, prieks un vieglums, kas izstaroja mieru. Tas viss radīja mierīgu un pacilātu noskaņu, kas pamazām pārņēma arī mani. Uz ko gāju, to arī saņēmu pārpārēm. Ansamblī “Zefiro Torna” muzicē tiešām ļoti augstas klases mūziķi. Un, protams, paldies “Putnu dārzam” un tā vadītājai Antrai par uzdrīkstēšanos un varēšanu, šis projekts ansamblim bija lieliska renesanses mūzikas skola. Klausītājiem tā bija unikāla iespēja dzirdēt kaut ko patiešām izcilu.”

Koncertu apmeklēja arī kāda Liepājas viešņa no Vācijas. Viņai ļoti patika gan Hika zāle, kurā bija pirmoreiz, gan priekšnesums. “Koncerts bija brīnišķīgs! Nevaru beigt priecāties, cik meistarīgi mūziķi spēja pārnest renesanses laiku uz mūsdienām – pa spilgtam akcentam, pa draiskam piesitienam, un publika bija noburta. Ļoti patika flāmu ansambļa solistes balss un dziedājums, arī tas, ka mākslinieki pārliecināja, ka viņi dara to, kas pašiem patīk. Ja tu dari savu sirds lietu, tad citi to uztver. Lieliski, ka ir tāds starptautisks projekts, kas kārtējo reizi parāda, ka latvieši ir dziedātāju tauta, turklāt dzied ļoti dažādu repertuāru. Prieks, ka dažādu valstu mākslinieki sadarbojas, ka mūzas cita citu satiek.”