Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 18. oktobris

Vārdadiena: Erlends, Lūkass, Rolanda, Rolands, Ronalds

Tas nebija sapnis, tā bija īstenība

Atslēgvārdi mūzika | koncerts

Otrdienas vakarā Liepājas teātrī ar neatlaidīgiem aplausiem, kas mijās ar klusumu, kad, šķita, publika pat neelpo, līdz ilgstošām stāvovācijām nobeigumā izskanēja pasaulslavenā kamerorķestra "Kremerata Baltica" un paša Gidona Krēmera koncerts. Šā gada orķestra festivāla "Spēlējam (arī) klasiku"  noslēdzošais koncerts notika pie mums.

Kamerorķestris "Kremerata Baltica" savas darbības vienpadsmit gados uzstājies pasaules prestižajās koncertzālēs, kurās tam uzgavilējuši izsmalcināti un zinoši klausītāji. Katru gadu orķestris dodas piecās, sešās koncertturnejās, tas ierakstījis septiņpadsmit kompaktdisku labākajās ierakstu kompānijās. Taču līdz šim orķestra ceļi nebija skāruši Liepāju.

Tiesa gan, cītīgākie "Kremeratas" fani no 2004.gada var baudīt kamerorķestra ikgadējos festivālus nedēļas garumā Siguldas koncertzālē "Baltais flīģelis". Atceros vienu no tiem – "Šostakovičs un Šnitke – nepagājušais gadsimts", kad nakts koncertā Siguldas ev. lut. baznīcā skanēja D.Šostakoviča sarežģītais un filozofiskais stīgu kvartets. To atskaņoja tik meistarīgi, ka mana mazmeita Ieva sēdēja kā sastingusi. Lūk, mēraukla, visaugstākais izpildījuma etalons, kas fascinē klausītāju. (Būtu šī mūzika vidēja izpildījuma līmenī, diez vai tīne to tik uzmanīgi klausītos.)

Tikpat meistarīgi, atraisīti un spilgti klausītājus uzrunāja otrdienas koncerts. Ievadošais Arvo Perta "Cantus"  stīgu orķestrim un zvaniem kā meditācija par nāves tēmu izskanēja lakoniski ar zināmu nolemtību. Cik daudzveidīgi var skanēt šie radniecīgie instrumenti, izmantojot visdažādākos spēles paņēmienus, mainot stilu, tempu, atklājās Bendžamina Britena "Variācijās par Frenka Bridža tēmu". Solistu Evas Binderes un Andreja Goļikova saspēlē J.S.Baha koncertā divām vijolēm bija gan baroka mūzikas līniju skaidrība un motorika, gan lēnās daļas apgarotība.

Un tad jau uz skatuves nāca meistars, vijoles burvis, orķestra izveidotājs un iedvesmotājs – Gidons Krēmers. Viņš savos mūziķa mācekļa gados ne vienu reizi vien koncertējis Liepājā. Ciklā "Liepājas vasara" Gidons Krēmers muzicēja kopā ar mūsu simfonisko orķestri maestro Valda Vikmaņa vadībā. Un kaut arī pagājuši daudzi gadi, man vēl spilgtā atmiņā solokoncerts Melngaiļa koncertzālē un virtuozi sarežģīto H.Ernsta variāciju par īru melodijas "Pēdējā roze" tēmu vijolei solo atskaņojums.

Gidona Krēmera personības starojums liek elpot kopā ar viņu, pārdzīvot mūziku kopā ar viņu un pilnībā pārņem klausītāju. Vairākus gadus ar orķestri sadarbojas sitaminstrumentu virtuozs vibrafonists Andrejs Puškarjovs. Georga Pelēča skaņdarbā "Plaukstošais jasmīns" vijolei, vibrafonam un stīgām iemirdzējās svaigas, neparastas tembra krāsas. Un pašlaik visbiežāk spēlētā Astora Pjacollas izaicinošā mūzika bija kā radīta koncerta izskaņai. Izskaņai, pēc kuras šīs muzikālās atmiņas būs ne tikai dienu garumā. Tāpēc tik atbilstošs bija domes priekšsēdētāja pirmās vietnieces Silvas Goldes teiktais: "Tas nav sapnis, tā ir īstenība."

P.S. Maestro Gidons Krēmers ir brīnišķīgs stāstnieks. Pašlaik var iegādāties viņa pēdējo, autobiogrāfisko grāmatu "Ceļā". Atgādināsim, ka 2004.gadā tulkotāja liepājnieka Vinifreda Krauča latviskojumā iznāca vēl viena slavenā vijolnieka autobiogrāfiskā grāmata – "Virstoņi".

Aija Engelmane,
"Kurzemes Vārds"

Uz Liepājas teātra skatuves – kamerorķestris "Kremerata Baltica", Gidons Krēmers un Andrejs Puškarjovs pie vibrafona.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Mūzika

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!