Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 18. oktobris

Vārdadiena: Erlends, Lūkass, Rolanda, Rolands, Ronalds

Tautas sadziedāšanās svētki izskanējuši  (4)

Atslēgvārdi dziesmu svētki

XXIV Vispārējiem latviešu dziesmu un XIV Deju svētkiem ir liepu ziedu smarža un veldzējoša ūdens malka garša. Svētku balss, kustība, bet galvenais – sajūta katram no dalībniekiem un arī skatītājiem ir sava. Jo katram ir savs dziesmusvētku stāsts par šīm vasaras dienām Rīgā un katram savas gaidas par nākamajiem svētkiem 2013.gadā. Pēdējā Dziesmu un deju svētku dienā norises vietām pievienojās arī Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, kur jau pie galvenajiem vārtiem skatītājus, lielākoties ārzemju viesus, sagaidīja fokloras kolektīvi no visas Latvijas.

Bet kurzemnieki, kā ierasts, saimniekoja trijās Kurzemes sētās. Zemnieka sētā "Vecķērves" kopā ar citām folkloras kopām muzicēja arī Liepājas "Baļķi".

Bet zvejnieku sētā "Lurķi" ar smukām dziesmām un gudriem padomiem viesus sagaidīja folkloras kopa "Atštaukas", kuras vadītāja Ināra Kalnarāja bija šīs sētas saimniece un izrīkoja pārējo kolektīvu darbošanos. Te Nīcas etnogrāfiskais ansamblis iepazīstināja visus arī ar zvejnieku ikdienas darbiem. Bet turpat kaimiņos – zvejnieku sētā "Mauri" – norisinājās citu Kurzemes kolektīvu darbošanās – kazdandznieki dziedāja ganu dziesmas un vadīja rotaļas, otaņķnieces ieradās zirgu pajūgā un dziedāja braucamās dziesmas, rucavnieki iepazīstināja ar linu talku, Liepājas folkloras kopas "Vēlava" dalībnieces izrādīja meitu pūru, bārtenieces pušķoja līgavu un viss beidzās ar varenu kāzu mielastu un sadancošanu. Ārzemju tūristi neizlaida fotoaparātus no rokām un kāri tvēra kadrus ar mūsu smukajām tautumeitām. Bet latviešu apmeklētāji, vērojot muzejā notiekošo un līdz ar sirmām kundzēm redzam darbojamies folkloras kolektīvos arī bērnus un jauniešus, izteica gandarījumu, ka vēl atrodas tādi, kas gatavi turpināt mūsu tautas kultūras mantojuma saglabāšanas nebūtu ne vieglo darbu. 

Nīceniekiem godalgas par tautastērpiem

Kārtīga lietus šalts Dziesmu un deju svētku dalībniekus pārsteidza pēcpusdienā, kad ap pulksten četriem nolija tā, ka tie, kas laikus nepaguva ierasties uz tautastērpu skati Rīgas Latviešu biedrības namā, bija slapji līdz pēdējai vīlītei. Taču lielākā daļa skates dalībnieku, kuru vidū bija arī vairāki Liepājas pilsētas un rajona pārstāvji, izturējās atbildīgi un šim pēdējam iznācienam gatavojās ļoti nopietni – cenšoties savus no jauna darinātos un saglabātos tautastērpus izrādīt cik vien labi prot. Jo vairāk tāpēc, ka daudziem kāpšana uz mēles, pa kuru parasti defilē modeles, bija vairāk nekā neierasta lieta.

Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Zenta Bērtiņa gan izteica neizpratni par to, ka izskan reklāma, ka uz skati aicināti skatītāji un vēl ir pieejamas biļetes, kamēr svētku dalībniekus sarīkojumā neielaiž. "Mūsu sievas piedalās skatē, un tāpēc gribējām viņas sveikt, bet mums liek pirkt biļeti," viņa sašutusi teica. Arī citi piebiedrojās viņai, vēl piebilstot, ka skates rīkošana slēgtās telpās, šauram skatītāju lokam ir aplama, jo šim sarīkojumam ir arī izglītojoša loma un daudzi skatītāji citādāk skatītos uz tautastērpos ģērbtajiem koristiem un dejotājiem, ja būtu vairāk informēti. "Nebūtu slikts risinājums, ja skate notiktu pirms deju koncerta vai pat Mežaparkā pirms noslēguma koncerta," rosināja kāds skates dalībnieks.

Bet, atgriežoties pie šī gada skates, jāpiebilst, ka tās rezultāti ir īpaši iepriecinoši Liepājas rajonam un tieši Nīcas Pagasta padomei, jo pirmo vietu skatē ieguva Nīcas etnogrāfiskais kolektīvs, bet otrajā vietā bija Nīcas vidējās paaudzes deju kolektīvs "Nīca". Nīcas Kultūras nama vadītāja Agija Kaunese pastāstīja, ka dejotājiem šogad speciāli svētkiem sagādāti jauni tautastērpi, bet etnogrāfiskajā ansamblī ir gan jauni tērpi, gan tādi, kas saglabāti no iepriekšējām paaudzēm, kā piemēram, kolektīva vadītājai Mirdzai Pabērzai. Starp citu, tieši pirms skates, etnogrāfiskais kolektīvs sniedza arī koncertu Vērmanes dārzā, kur skatītāji to sagaidīja ar skaļiem aplausiem.

Saule – spītējot grūtībām

Bet, ja kopumā visas pēdējās svētku norises dienas lietus nespēja sabojāt, tad spēcīgais negaiss tomēr ieviesa zināmas korekcijas un noslēguma koncertu Mežaparka lielajā estrādē nācās atlikt par 30 minūtēm. Ugunsdzēsēju auto darbošanās estrādē, paziņojumi pa mikrofoniem estrādē radīja nelielu satraukumu dalībniekos, jo bija bažas, ka koncertu nāksies aizkavēt uz ilgāku laiku, tomēr svētku organizatoru komanda darbojās saskaņoti un ar dabas stihiju tika galā veiksmīgi. "Mēs visi sapratām, kas notiek un kāpēc koncerts atlikts, tāpēc nekāda milzu satraukuma nebija, turklāt tāda kopīga grūtību pārvarēšana palīdzēja radīt to unikālo gaisotni, kas vēlāk valdīja estrādē," sacīja Liepājas rajona Kultūras nodaļas vadītāja Ilga Skābarde, kura, tāpat kā Liepājas pilsētas galvenā svētku koordinatore Baiba Kļava, vēl vakar bija Rīgā un gādāja, lai tiktu sakārtotas skolas, kurās svētku laikā mitinājās dalībnieki no pilsētas un rajona koriem un deju kolektīviem.

Viņas abas slavē noslēguma koncerta programmu, kas bija ļoti veiksmīgi izveidota un ļāva sasniegt emocionālo kulmināciju gan dalībniekiem, gan skatītājiem, kas vislabāk bija redzama izskanot leģendārajai Jāzepa Vītola "Gaismas pilij". Tāpat kā Mārtiņa Brauna "Saule, pērkons, Daugava", tā tika atkārtota un uztverta ar dziedātāju un klausītāju ovācijām, publikai pieceļoties kājās. Kopumā gan skatītāju attieksme bija vairāk patērējoša nekā pirms pieciem gadiem – daudzi kūtrāk līdzdarbojās koncerta aktivitātēs, mazāk aplaudēja. "Es vēlējos kādu interesantu risinājumu, izmantojot modernās tehnoloģijas, un arī dejotāju priekšnesumi netika pietiekami labi izmantoti," kritiski vērtē kāds apmeklētājs. Tomēr skatītāji atzina, ka kopējā gaisotne noslēguma koncertā bijusi daudz labāka nekā atklāšanas koncertā, kuram netrūka kritiķu. "Nav taisnība, ka latviešiem vajadzīgas tikai galda dziesmas, bet programmai ir liela nozīme, tāpēc man milzīgs prieks, ka varēja dzirdēt gan pašu koristu, gan klausītāju iemīļotas dziesmas," saka B.Kļava.

Vēl kāds skatītāju un dalībnieku viedoklis: īstie dziesmu svētki sākās pēc noslēguma koncerta beigām, kad notika tautas sadziedāšanās. Tā ilga līdz pulksten trijiem naktī, un tāpēc netrūka koristu, kas mājup no svētkiem devās, jau saulei austot. "Katrs varēja doties mājās tad, kad vēlējās, taču man prieks, ka vēl ap diviem satiku Priekules sieviešu kora dalībnieces, kas izvēlējās palikt un izbaudīt šo unikālo gaisotni," teica I.Skābarde. 

Dziesmu un deju svētku plusi un mīnusi

+ Daudzveidīga un ļoti plaša sarīkojumu programma skatītājiem.
- Projektu pieeja, kas sadalījusi, nevis vienojusi atsevišķu nozaru sarīkojumus.

+ Vairākas koncertprogrammas deju svētku dalībniekiem.
- Svētku komercializācija, kas neļāva pašiem dalībniekiem apmeklēt daudzus sarīkojumus.

+ Tautas sadziedāšanās pēc noslēguma koncerta.
- Emocionālais pārrāvumus starp svētku atklāšanas un noslēguma koncertiem, ko pastiprināja organizatoriskās grūtības (lielākā daļa koristu uz svētkiem brauca divas reizes).

+ Koncerts "Veltījums tautasdziesmai".
- Svētku organizēšanas izmaksas ievērojami pieaugušas, un liela daļa finansiālās nastas gulstas uz pašvaldību pleciem.

Uzziņai

XXIV Vispārējo latviešu dziesmu un XIV Deju svētku programmā deviņu dienu laikā notika 40 dažādi sarīkojumi.
Svētkos piedalījās 12 tūkstoši dziedātāju un 13 700 dejotāju, kā arī tautas daiļamata meistari, vokālie ansambļi, pūtēju orķestri, amatierteātri, folkloras kolektīvi un citi amatiermākslas un profesionālie kolektīvi.
Dziesmu svētku virsdiriģentu pulkā nu jau vairākus svētkus ir arī liepājnieks Jēkabs Ozoliņš.
Liepājas pilsētu un rajonu svētkos pārstāvēja gandrīz 1500 dalībnieku.
Viena dalībnieka uzturēšanās svētkos izmaksājusi 7,5 latus dienā.
Liepājas pilsētas un rajona kolektīvi uzturējās četrās skolās: A.Puškina licejā, Rīgas 25.vidusskolā, Rīgas 62.vidusskolā un Rīgas 66.vidusskolā.
Liepājas pilsētas un rajona kolektīvu sasniegumi: vokālā ansambļa "Gaismiņa" dalībnieču iegūtā 2.vieta divās grupās, Kazdangas pūtēju orķestra iegūtā 3.vieta pūtēju orķestru finālā, jauktā kora "Laiks" iekļūšana Latvijas labāko jaukto koru desmitniekā un nīcenieku panākumi tautas tērpu skatē – Nīcas etnogrāfiskā ansambļa 1.vieta un deju kolektīva "Nīca" 2.vieta. 

Anda Pūce,
"Kurzemes Vārds"

  • Komentāri (4)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Mūzika

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!