Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 18. oktobris

Vārdadiena: Erlends, Lūkass, Rolanda, Rolands, Ronalds

Vēl ir tikai 30 biļetes uz "Sinfonietta Rīga" un deju grupa "Dzirnas" koncertu

Atslēgvārdi koncerts | olimpiskais centrs

Parīt, 3.decembrī, pulksten 18:00 Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē, notiks Valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga" koncerts ar deju grupas „Dzirnas" piedalīšanos. Pie diriģenta pults būs Normunds Šnē. Biļetes uz šo koncertu ir nopērkamas Liepājas Latviešu biedrības namā. Pasteidzieties, jo vēl ir pieejamas tikai 30 biļetes.

Koncertā dzirdēsit Karla Vaina (Carl Vine, 1954) skaņdarbu „Smita alķīmija", Sergeja Prokofjeva (1891–1953) Klasisko simfoniju Nr.1, op.25 un franču baroka lielmeistara Žana Filipa Ramo (Jean-Philippe Rameau, 1683–1764) Svītu no operas „Dardans", krāšņās operas fragmentu koncertuzvedumu, kurā piedalīsies deju grupas „Dzirnas” pamatsastāvs. Redzēsim Agra Daņiļeviča un viņa austriešu izcelsmes Itālijas kolēģa Markusa Cmelniga (Markus Zmoelnig) veidotu mūsdienīgu kustību zīmējumu ar baroka elementiem (konsultāciju baroka dejas jautājumos sniedza Guna Ezermale). Košos tērpus veidojusi tērpu māksliniece Evija Dāboliņa.

Karls Vains (1954) ir austrāliešu komponists ar plašām interesēm: rakstījis mūziku deju grupām, kinofilmām un teātrim, radījis virkni elektronisku skaņdarbu, bijis rezidences komponists dažādiem Austrālijas kamerorķestriem, veicis ar koncertorganizēšanu saistītu administratīvu darbu. Viņa darbu sarakstā ir četras simfonijas, četri stīgu kvarteti, instrumentālie koncerti, instrumentālā kamermūzika u.c. Patlaban viņš dzīvo Sidnejā un ir komponists brīvmākslinieks. Šajā koncertā dzirdēsiet Karla Vaina Trešo stīgu kvartetu jeb „Smita alķīmijas" pārlikumu kamerorķestrim. Darba sākotnējais pasūtītājs bija Smita stīgu kvartets (Londona), opuss tika pirmatskaņots Braitonas festivālā 1994. gadā. Pēc tam skaņdarbs, tā teikt, nozudis no skatuves, līdz 2001. gadā Goldnera stīgu kvartets to nospēlējis Sidnejā. Koncertu klausījies Austrālijas kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs Ričards Tonjeti, kurš lūdzis Filipu Kašjanu () veikt pārlikumu viņa orķestrim. Vains saka: „Oriģinālversijas pamatideja bija pārveidot četrus stīginstrumentus vienā „superinstrumentā", izmantojot to dabiskās dziedošās īpašības. Radīt dzirdes alķīmiju."

Sergejs Prokofjevs (1891-1953) - krievu komponists, kurš sarakstījis ļoti daudzus dažādu žanru skaņdarbus un ir ierindojies diženāko 20.gadsimta komponistu skaitā. Klasiskā simfonija Nr. 1, op. 25 Re mažorā (1917) uzskatāma par vienu no pirmajām neoklasicisma kompozīcijām. Komponējot simfoniju, Prokofjevs mēģinājis līdzināties Jozefa Haidna komponēšanas stilam, tomēr viņš izmainījis simfonijas uzbūvi, atspoguļojot izmaiņas komponēšanas ierastajā kārtībā. Viņš daļēji iespaidojās no diriģēšanas nodarbībām pie Nikolaja Čerepņina Pēterburgas konservatorijā, kurš studentiem mācīja diriģēt Haidnu. Tomēr simfonijā nevar atrast nevienu Haidna mūzikas citātu. Prokofjevs simfoniju rakstīja brīvdienās laukos un ar šo skaņdarbu viņš vingrinājās komponēt, neesot pie klavierēm. Prokofjevs simfoniju nosauca par „Klasisko” Haidna iespaidā, rakstot to neoklasicisma garā. Simfonija ir viens no Prokofjeva populārākajiem un atpazīstamākajiem darbiem, kas ir daudzreiz izmantota televīzijā kā fona mūzika.

Žans Filips Ramo bieži tiek saukts par 18. gadsimta izcilāko franču mūzikas pārstāvi: viņš bija ievērojams teorētiķis, neparasti ražīgs teātra mūzikas autors, kaislīgs polemists un smalku klavesīnskaņdarbu radītājs. Par viņa dzīvi ir maz ziņu, turklāt puse Ramo karjeras vispār norit ārpus Parīzes, dažādās Francijas pilsētās pildot ērģelnieka pienākumus. Tikai 1722. gadā viņš iekārtojas uz dzīvi galvaspilsētā, un šajā pašā gadā klajā nāk Ramo slavenais traktāts par harmoniju – tas piesaista parīziešu uzmanību. Tobrīd Ramo ir jau četrdesmit gadu vecs, taču līdz viņa pirmajai operai ir jāpagaida vēl desmit gadu – tad pusgadsimtu vecais Žans Filips var svinēt savas pirmās operas iestudēšanu. Un kopš tā laika līdz pat viņa nāves dienai turpinās Ramo uzvaras maršs uz Parīzes operskatuves – viena pēc otras dzimst operas traģēdijas, baletoperas, heroiskas pastorāles u.c. žanra paveidi. Mūzikas vēsturnieki parasti raksturo Ramo kā sausu, rupju, mazrunīgu vīru, kas fiziski ļoti līdzinājies savam draugam Voltēram. Tomēr šim priekšstatam var likt pretī maigumu, jūtīgumu un kaisli, kas saklausāma viņa mūzikā. Ramo priekšstatā mūzika bija vienlīdz zinātne un māksla. "Īsta mūzika ir sirds valoda", teicis Ramo. Pēc nāves Žans Filips un viņa skaņdarbi pamazām grima aizmirstībā. Tikai 19. gadsimta pašās beigās Kamils Sensānss bija viens no tiem, kas piedalījās Ramo mūzikas reanimēšanā. Klods Debisī bijis visai kategorisks, taču laikam jau patiess, sakot "ja Ramo mūzika nebūtu tik ilgi bijusi aizmirsta, franču mūzikas māksla nebūtu tik bieži vaicājusi pareizā ceļa virzienu tiem, kas bija pārāk ieinteresēti nomaldināšanā no šī ceļa."

Anda Birkenberga,
Liepājas Kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Mūzika

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!