Pirms trim mēnešiem
Ventspils teātra namā “Jūras vārti” ar
brazīļu izcelsmes mūziķa Dream Koala un pašmāju apvienības
“Kasetes” koncertu atklāja Jauno zāli. Bijušā naktskluba
telpas ir pielāgotas dažādu pasākumu rīkošanai. Zālē ir gan sēdvietas, gan
stāvvietas, tā ir piemērota kā koncertiem, tā arī kino izrādīšanai un laikmetīgās dejas izrādēm. Un šis piedāvājums noteikti
ir saistošs ne tikai ventspilniekiem, bet visiem kurzemniekiem. 

Jaunajai zālei, ko
tautā dēvē arī Mazo zāli, teātra namā ir atsevišķa ieeja. Kādreiz pa šīm durvīm
varēja nokļūt naktsklubā “Diva Lounge”, bet tagad tās ir
atvērtas kultūras pasākumu apmeklētajiem. Uzkāpjot otrajā stāvā, viņi nokļūst
Jaunajā zālē, kurā ir 150–180 sēdvietu, savukārt stāvkoncertus, pēc producenta,
durbenieka Mika Magones aplēsēm, var apmeklēt vairāk nekā 300 cilvēku.
Viņaprāt, telpas iekārtojums un izskats ir pietiekami demokrātisks un
daudzfunkcionāls, lai par to būtu interese gan neatkarīgajiem teātriem, gan
alternatīvajiem mūziķiem, turklāt daudziem no viņiem koncerts Ventspilī būs
vienīgais Latvijā. Nakts koncertos, kad nav paredzēts sēdēt, Jaunās zāles
apmeklētāji varēs izmantot arī balkonu zonu un bāru.

“Šāda
gaisotne būs vairāk piemērota jauniešiem, bet mēs negrasāmies konkurēt ar
pilsētā esošajiem klubiem, jo mums ir cita koncepcija un cenu politika. Jaunā
zāle ir domāta, lai padarītu teātra nama “Jūras vārti” repertuāru vēl
daudzveidīgāku. Piemēram, 23. aprīlī pa dienu “Dirty Deal Teatro”
rādīs izrādi bērniem, bet vakarā – pieaugušajiem. Mums bija labs
klavierkoncerts, un skatītāju vidū bija dažāda vecuma un tautību pārstāvji. 24.
aprīlī vienīgo koncertu Baltijas valstīs sniegs holandiešu avangarda komponists
un baroka lautas spēles meistars Jozefs van Visems no Nīderlandes. Pirms tam
rādīsim pazīstamā režisora Džima Džārmuša pēdējo filmu “Only Lovers Left
Alive”, kurai Jozefs van Visems komponējis mūziku, kas Kannu kinofestivālā
2013. gadā atzīta par labāko filmas skaņu pavadījumu.”

M. Magone piemin
maksātspējas filtru. Daudzus “Jūras vārtos” notiekošos pasākumus dotē
Ventspils pašvaldība, bet reizēm telpas īrē neatkarīgi producenti, un tad
biļetes uz sarīkojumiem ir dārgākas. “Mēs piedāvājam mākslu, turklāt
augsta līmeņa mākslu, tādēļ skatītājam tā kaut ko maksā. Ceru, arvien vairāk
cilvēku ar laiku to sapratīs un plānos savus izdevumus tā, lai palaikam
apmeklētu arī teātra nama Jauno zāli. Ir jāpierod arī pie mūsu piedāvāta
satura, kas ir neparastāks, izaicinošāks, varbūt kādam arī mazāk pazīstams. Es
lieku lielas cerības uz to, ka mums izdosies pieradināt cilvēkus no Rīgas un
citām pilsētām, protams, arī Liepājas, baudīt labas lietas tieši Ventspilī. Ja
viens vai otrs mūziķis vai teātra izrāde apmeklētājam ir gana svarīga, kāpēc
tam neatbraukt uz Ventspili, lai pavadītu šeit ne tikai vienu dienu, bet arī
nedēļas nogali?”

M. Magone piemin
arī to, ka Jaunās zāles repertuāram ir audzinoša loma, īpaši runājot par tiem
cilvēkiem, kuri ievēro principu: “Neesmu redzējis, bet man ir
viedoklis!” Redzot, ka pasākumus Jaunajā zālē apmeklē cilvēki no malu
malām, arī skeptiķiem radīsies ziņkāre noskaidrot, kas īsi notiek teātra namā,
kādu mākslu tur var baudīt. “Gaumes, protams, ir dažādas, un nevar cerēt,
ka visiem patiks viss, turklāt jāņem vērā, ka mazpilsētās cilvēki vienmēr ir
skeptiskāki un aizspriedumaināki, ja tiek piedāvātas jaunas lietas. Jūs
vaicājat, kā mums var izdoties ieinteresēt uzstāties Jaunajā zālē citviet
pasaulē zināmus māksliniekus, bet atbilde ir pavisam vienkārša – viņiem
noteicošie ir vairāki praktiski apstākļi, organizatora reputācija, varbūt arī
personīga iepriekšēja pazīšanās, bet ne vietas ģeogrāfiskā atrašanās. Ārvalstu
viesiem Rīga nebūt nav “pasaules naba”, kā pieradusi domāt daļa
vietējās sabiedrības un paši rīdzinieki. Tas ir mīts, ka viss labais pieejams
tikai galvaspilsētā.”

Vasarā, saka
producents M. Magone, pasākumi Jaunajā zālē notiks retāk. Tos varēs apmeklēt
Jūras svētku un Pilsētas svētku laikā, bet rudenī netradicionālajam saturam
atkal tiks dota zaļā gaisma, jo citviet Latvijā nav daudz šādu zāļu,
kurās regulāri tiktu rīkotas gan mazo formu teātra un laikmetīgās dejas
izrādes, gan kino un cita satura kultūras un izklaides pasākumi. Arī nakts
koncerti, kuros uzstājas, piemēram, mazāk zināmi elektroniskās mūzikas
mākslinieki no citām valstīm. Netiks aizmirsti arī Ventspils vietējie
mākslinieki. Piemēram, jau noticis pirmais koncertsērijas “Džems ar
Ventspils bigbendu” jeb “Iepazīstot Big Band” koncerts ar
saksofonista Ginta Pabērza piedalīšanos.

Jaunā zāle, stāsta
producents, ir piemērota arī kinoseansu demonstrēšanai, tādēļ kinolektorija
“Kino vārtu” seansus un jauno latviešu kino turpmāk iecerēts
rādīt Jaunajā zālē, organizējot tajā arī, piemēram, īsfilmu festivālus.
“Būtībā Jaunā zāle vēl ir attīstības procesā, jo trīs mēneši ir pārāk īss
laiks, lai viss simtprocentīgi būtu gatavs. Te pieliekam jaunas drapērijas, te
mūsu gaismotājs un skaņu tehniķis kādā koncertā secina, ka iespējami šādi tādi
uzlabojumi, lai būtu vēl labāka kvalitāte.”

16. maijā Jaunajā
zālē skanēs otrais koncertsērijas “Džems ar Ventspils bigbendu”
koncerts, uzstāsies arī jaunā, talantīgā džeza dziedātāja Kristīne Prauliņa,
bet 29. maijā visi varēs novērtēt grupas “Martas Asinis” skanējumu un
baudīt elektroniskās mūzikas mākslinieku “TV Maskava” un
“Kodek” koncertu.  

Viedokļi

Laba akustika

Apmeklējot “Jūras
vārtu” mazo zāli, vispirms tās pārbūvi salīdzināju ar to, kāds izskatījās
pirms tam tur esošais bārs. Telpa ir pilnīgi pārveidota. Tā ir neliela, bet
koncertiem Ventspils publikai atbilstoša. Cilvēkiem ar noslieci uz
klaustrofobiju mazās zālītes nelielā, noslēgtā telpa varētu traucēt, bet
akustika ir laba un salonmūzikai izmantojama, interjers tehnokrātisks, bet,
grimstot tumsā ar skatu uz skatuvi, netraucē un ļauj koncentrēties uz
izpildījumu.

Popijas
Ekroidas un Bruno Bavotas klavierpriekšnesumā, kuru apmeklēju martā, mani pārsteidza
fona mūzika un dažādu skaņu miksējums. Domāju, ka tāda būs nākotnes mūzika ar
visām mūzikas tehnoloģijas iespējām. Noskaņa bija patīkama, meditatīva, un
skaņas aizrāva. 

Arhitekte
Edīte Didrihsone

Ar domu par kabarē

Jaunā zāle iekārtota
naktskluba vietā, un tas šai telpai dod īpašu noskaņu, tumšanās sienas liek
domāt par minimālismu šā vārda labākajā nozīmē. Balkoni minimālisma noskaņu
tikai pastiprina, jo no tiem ērti var izgaismot skatuvi. Jaunajā zālē jūtos kā
džeza klubā, jo nav priekškara, kas norobežo skatītāju no mākslinieka. Šis
tuvums pastiprina izpildītāja un skatītāja, klausītāja dialogu.

Atzīstot jauno telpu par
labu esam, Ventspils Mūzikas vidusskola iecerējusi septembra otrajā pusē
izrādīt Jaunajā zālē kabarē uzvedumu. Lai tas būtu profesionāls, par režisori
pieaicināsim SIA “Kurzemes filharmonija” valdes priekšsēdētāju Ivetu
Ērkšķi, konferansjē lomu uzticēsim kādam Liepājas teātra aktierim. Aicināsim
komandā arī Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā sagatavoto dziedātāju Anniju
Putniņu, kura specializējusies tieši mūziklu dziedāšanā. Pieaicināsim arī
profesionālu horeogrāfu, sadarbosimies ar gaismu mākslinieku Ervīnu Zgirski.
Savā uzvedumā mēģināsim radīt kluba skatuves noskaņu; es domāju, tas
izdosies!     

Ventspils
Mūzikas vidusskolas projektu vadītājs Aldars Šagžijevs