Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 18. oktobris

Vārdadiena: Erlends, Lūkass, Rolanda, Rolands, Ronalds

Oktobrī LNO baleta trupa viesosies Liepājas teātrī  (1)

Atslēgvārdi balets | iestudējumi

30. un 31. oktobrī Latvijas Nacionālās operas baleta trupa viesosies Liepājas teātrī ar diviem jaunākajiem baleta iestudējumiem - Leo Delība komisko baletu "Kopēlija" un mūsdienu dejas viencēlieniem "Tango plus" un "Marijas sapnis", informēja LNO sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.

Balets "Kopēlija" Liepājas teātrī būs skatāms 30. oktobrī plkst.19 un 31. oktobrī plkst.12.

"Tango plus" un "Marijas sapnis" tiks rādīti 31. oktobrī plkst. 17.

Liepājas pilsēta ir īpaša ar savām operas un baleta vēsturiskajām tradīcijām - Kurzemes pilsēta bijis pašiem savs operas un baleta teātris, bet pirmskara baleta vadītājs Alberts Kozlovskis, emigrējot uz Zviedriju, pat kļuva par Stokholmas Karaliskā baleta trupas baletmeistaru un horeogrāfu. Mūsu viesizrādes iespējamas, pateicoties auglīgai Liepājas Domes un LNO sadarbībai. Liepājniekiem šogad piedāvājam jaunākos darbus, kas ir publikas atzinīgi novērtēti, pastāstīja baleta trupas vadītājs Aivars Leimanis.

Brīnumainas lelles, košas krāsas, smieklīgi pārpratumi un laimīga mīlestība liepājniekus priecēs jautrā izrādē visai ģimenei - Delība baletā "Kopēlija", kuras atjaunojuma pirmizrāde LNO notika 2009.gada 23.janvārī.

Romantiskā mīlas stāsta horeogrāfs ir Aivars Leimanis, scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Ināra Gauja, muzikālais vadītājs un diriģents - Normunds Dreģis. Galvenajās lomās: Elza Leimane, Baiba Kokina, Sabīne Guravska, Raimonds Martinovs, Zigmārs Kirilko, Arturs Sokolovs, Genādijs Gorbaņovs, Ignats Ančāns.

"Kopēlija" ir stāsts par velnišķīgo doktoru Kopeliusu, viņa brīnumainajām lellēm un draisko mīlētāju pāri - vieglprātīgo Franci un koķeto Svanildu izrādās apbrīnojami pievilcīgs. "Kopēlijā" nav nekādu pārpasaulīgu būtņu bez miesas un asinīm, nekādu līdz nāvei salauztu siržu, noburtu prinču vai princešu - lielākais noslēpums te ir tikai mehāniska lelle. Uz skatuves darbojas mīlētāji, kas nemitīgi ķildojas, un raiba mazpilsētas sabiedrība, izklaidējot skatītājus ar pārpratumiem, pārģērbšanos, komiskām situācijām, dažādu tautu dejām un, kas pavisam neraksturīgi, laimīgām beigām.

Savukārt tango kaisle un dzīves pulsācija, skaistas vīzijas un tālu sapņu atbalsis, kā arī laikmeta elpa vēdīs divos elegantos baleta viencēlienos - horeogrāfu Maurisio Vainrota un Petra Zuskas darbos, 2009.gada jauniestudējumā "Tango plus" un savulaik "Pusdārgakmeņu" skatītāju iemīļotajā "Marijas sapnī". Tango mūzika nav iedomājama bez Astora Pjacollas (1921–1992), viņa kompozīcijām un bandoneona spēles mākslas. Pjacollas mūzika skan arī "Tango plus" iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā. Tomēr tas nebūs vienīgais autentiskais Argentīnas pieskāriens.

Horeogrāfs Maurisio Vainrots dzimis Buenosairesā un ilgstoši vadījis Buenosairesas Teatro San Martin Moderno baletu. No 1991.-2004.gadam viņš bijis arī Flandrijas Karaliskā baleta pastāvīgais vieshoreogrāfs, bet viņa darbi iestudēti vairāk nekā 40 teātros visā pasaulē.

LETA

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūrvide

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!