Sestdiena, 27. februāris Līva, Līvija, Andra
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Olafam Gūtmanim 90

Olafam Gūtmanim 90
Foto: Egons Zīverts
27.01.2017 14:35

Daina Meistere, "Kultūras Pulss"

Atslēgvārdi

Literatūras zinātāji un lasītāji dzīvo Kurzemes puses dzejas Maestro Olafa Gūtmaņa 90 gadu jubilejas gaisotnē. Jubilejas diena  – 10.janvāris – aizvadīta, taču tas nebūt nenozīmē, ka rakstnieka veikumu atkal var nolikt sānis. Turpinās dažādi pasākumi, kuru laikā atceras Olafu Gūtmani un viņa darbus.

Daudzu aktivitāšu rosinātāji un rīkotāji, sadarbībā ar Liepājas Kultūras pārvaldi, ir  Liepājas Universitātes literatūras zinātnieki un pētnieki, kuri ļāva ieskatīties norisēs dziļāk un pamatīgāk.

No rudeņa līdz rudenim

Ar Olafa Gūtmaņa 90. jubilejas gadā Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes rīkotajiem pasākumiem tuvāk iepazīstināja fakultātes dekāne Zanda Gūtmane un lektore Sandra Okuņeva.

“Visa mūsu šīgada darbība notiek Olafa Gūtmaņa vārda gaisotnē. Sadarbībā ar Kultūras pārvaldi vairākas aktivitātes jau notikušas, citas – tiek lolotas, ar vēl citām ir doma startēt kādā projektu konkursā, lai iegūtu finansiālu atbalstu, ieskatu iesāka Z.Gūtmane.  Sandra Okuņeva papildināja, atgādinot, ka Gūtmaņa gads iesākās jau pērn, un droši var teikt, ka tas norit no “rudeņa līdz rudenim”. Jo Kurzemes dzejas dienām par vadmotīvu bija izvēlētas dzejnieka rindas “Caur Kurzemi kā caur sidraba birzi..”, ko droši var saukt par jubilejas gada ieskandināšanu.

“Mēs to tiešām esam izjutuši kā savu, kā universitātes atbildību, Un tā arī strādājam, lai dzejnieka vārds izskanētu plašāk. Es to uzskatu par savu pienākumu, par goda lietu,” papildināja Z.Gūtmane, akcentējot zinātnieku devumu. “Martā notiks kārtējā 23. starptautiskā zinātniskā konference “Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā”, kurā pievērsīsim īpašu uzmanību Olafam Gūtmanim. Tajā iecerēts parādīt dzejnieka dzīves gājumu un daiļrades ceļu. Un, jā noteikti pavērt kādu viņa dzejas pasaules lappusi, tā atgādinot, cik daudzu dziesmas tekstu autors ir Olafs Gūtmanis. Liepājas Universitātei tas ir ļoti svarīgi arī tāpēc, ka mūsu augstskolas himnas teksta autors.  Tāpat gada nogalē Liepājā notiks Letonikas kongress, kurā pētniekiem tāpat tiks izvērtēts un piedāvāts Olafa Gūtmaņa devums”.

Bez konferencēm tiek strādāts pie vairākām citām aktivitātēm. Jau 11.februārī izskanēs koncertuzvedums, tiek runāts ar pilsētas fotomeistariem, ar kuriem sadarbībā veidos fotoizstādi. 

“Mums pašiem un ne tikai universitātē, bet visiem kopā ir vairāk jādomā par to, kā mūsu radošos cilvēkus un viņu veikumu padarīt plašāk un vairāk pazīstamus citiem Latvijā,” uzskata literatūras pētnieki.

“Es gribu uzsvērt, ka Olafs Gūtmanis Liepājā nebūt nav aizmirsts autors, kuru atceras tikai jubilejas reizē. Gribu teikt, ka Liepājā viņš ir ļoti dzīvs lielā sabiedrības daļā. Ir daudzi radošie ļaudis, dziesminieki, dzejnieki, kuru uzskata un jūt Olafu Gūtmani kā savu skolotāju, kā savu meistaru! Un mūsu mērķis būtu – lai šo cilvēku kļūst aizvien lielāk,” akcentē Zanda Gūtmane.

Mantojums – kopjams un lolojams

“No vienas puses – laba māksla pati par sevi ir dzīvotspējīga. Taču mantojums ir kopjams un piemiņa ir lolojama. Viena lieta ir Liepājas Universitātes iniciatīva un aktivitātes, bet otra lieta – gribētos sagaidīt lielāku ieinteresētību no pilsētas un kultūras vadības puses,” pārdomās dalās LiepU Kurzemes Humanitārā institūta direktors, profesors Edgars Lāms. “Vismaz finansiālā atbalstā,” papildināja literatūras pētnieces.

Literatūras pētnieki apzinās savu misiju un atbildību Kurzemes dzejdara devuma popularizēšanā ar intervijām masu medijos, ar saistīšanos pasākumu rīkošanā. Profesors atgādināja, ka Olafs Gūtmanis bija ne tikai rakstnieks, bet arī sociāli aktīvs cilvēks, viņš ir Goda Liepājnieks, publicists, kurš rakstījis par nozīmīgiem procesiem valstī un pilsētā. E.Lāms no dzejnieka ģimenes saņēmis rokrakstus, manuskriptus, darbus, kas vēl nav publicēti un kuri prasa izpētes darbu.

Rokoties pa šiem viņa manuskriptiem, rodas dažādi jauni iespaidi. Ja salīdzina dzejnieka pēdējo gadu rokrakstus ar senākos laikos tapušiem, var  just, ka mainījušās intonācijas, notiek daudz intensīvāki dzīves jēgas meklējumi, akcents vairāk likts mūža apceri. Kaut vai tā pati viņa dotā formula “No klaidoņa par svētceļnieku”. Senākos laikos dzejnieks bija vairāk pagāniskāk noskaņots, bet, gadiem ritot, mūža nogalē vairāk un aizvien jūtamāk  ieskanas ticības aspekti, Dieva meklējumi. Bet tas notiek ļoti organiski, ņemot vērā viņa bagāto un arī dramatisko dzīves pieredzi. Viņš vairāk ir tāds gaismas meklētājs.”

Profesors akcentē, ka viena lieta ir daiļrades pētnieciskā apgūšana, bet otra lieta – lai viņa darbi būtu pēc iespējas aktīvākā kultūras apritē: “Lai tie neiegultos plauktos un nestāvētu nelasīti. Lai ļaudis zinātu par tām vērtībām un gribētu tās lasīt. Tāpēc svarīgi, lai arī skolās un universitātē ar šo devumu iepazīstinātu jauno paaudzi. Lai agrāk vai vēlāk rastos jauni darbu izdevumi. Ir darbi, kas prasās pēc atkārtota izdevuma. Piemēram, grāmata par Jūrmalciemu, domāju, jau kļuvusi par bibliogrāfisku retumu. Atstāto rokrakstu klāsts ir ļoti plašs. Un pētniekiem ir uzdevums izvētīt un starp nepublicētajiem darbiem atlasīt, kuriem jānonāk līdz grāmatas formātam.”

Ne tikai lasīt, bet arī klausīties

Daudzi mūziķi atraduši un atzinuši Olafa Gūtmaņa dzeju par tik melodisku, lai vārdus ietvertu dziesmā. Jubilejas reizei par godu top plašs koncertuzvedums, kas notiks 11.februārī Liepājas Latviešu biedrības namā un kurā skanēs kā dzeja, tā dziesmas.

“Viens ir tas, ka šis būs jubilejas pasākumus, kurā atceramies, pieminam un godinām Dzejnieku, bet otrs ir tas, ka ar šo uzdevumu ne tikai atgādinām, bet daļēji paveram Gūtmaņa dzejas pasauli ne tikai lasītājiem, bet arī klausītājam un skatītājam. Un aktieru lasījums, koru un ansambļu dziedājums vienam otram atgādinās, ka viņš  jau pazīst šos vārdus, tikai nezina, ka tie ir Gūtmaņa sarakstīti. Jo cilvēki tos uztver kā dziesmu, un nav  padomājuši, kurš ir tekstu autors. Domāju, ka tā ir ar daudzām grupas “Līvi” dziesmām, ar kora dziesmām. Tas ir vēl viens ceļš, kā padarīt šos tekstus tuvākus un kā par tiem atgādināt,” paskaidroja literatūras pētniece Sandra Okuņeva. Viņa ir koncertuzveduma (kura nosaukums vēl tapšanas stadijā) scenārija autore.  “Mēs kopā ar Edgaru Lāmu strādājām pie tekstu atlases.  Izraugoties vārdus ar dzejniekam būtiskus nozīmi. Starp tēmām ir Kurzemes un dzimtenes mīlestība, trimdas dzeja, Atmodas laiks, mīlas lirika un tautas dziesmas motīvi, ap kuriem centrējas uzvedums.”

“Galvenais, ka vēlējāmies šo uzdevumu veidot tādu dzīvīgu, enerģisku, pamatīgu, tādu, kāds bija pats mūsu Dzejnieks, ” saka Sandra Okuņeva un atklāj:  “Strādājot ar tekstiem, tos lasot,  es vēlreiz pārliecinājos, cik laba un patiešām skaista ir viņa dzeja.”

Mūža nogalē vairāk un aizvien jūtamāk  ieskanas ticības aspekti, Dieva meklējumi. Bet tas notiek ļoti organiski, ņemot vērā viņa bagāto un arī dramatisko dzīves pieredzi. Viņš vairāk ir tāds gaismas meklētājs.

6 komentāri

2017-01-27 21:35

mugurkauls: Vajag teikt skaidri un gaiši, ka O. Gūtmanis bija cilvēks bez mugurkaula. Kažoku metis otrādi divas reizes. Salūzis otras izsūtīšanas laikā un sācis kalpot okupācijas režīmam. Tādus cilvēkus pieņemts saukt par kolaboracionistiem jeb, vienkāršā valodā runājot, savas tautas nodevējiem. Tad nu atliek vien vecumā ''Dieva meklējumi'', jo cilvēki tādu rīcību nepiedod.

2017-01-27 22:35

Mugurkaulam: Mugurkaul? Tev kāds skriemelis laikam izgājis no ierindas. Tādos gadījumos lūdz ārsta palīdzību.

2017-01-28 09:22

tas: ...kauls varētu padalīties , cik romānu, vai vismaz noveļu, pats uzrakstījis, vai tikai ar mēli prot virtuļus taisīt.

2017-01-28 10:32

Mugurkauls: ir no tās latviešu skauģu sugas, kuras sauklis ir: labāk lai mana govs nosprāgst, bet, ka tikai kādam citam nebūtu savējās!
Nu nav viņš pats uzrakstījis neko, tāpēc jau te zūdās par savu beztalantu.
Un tāpat nav dzirdējis, ka kārtīgi latvieši par mirušajiem runā tikai labu vai nerunā nemaz, ja nav, ko teikt.

2017-01-28 18:10

mugurkauls: Nav ko mūs te jauno paaudzi mānīt! Jums jau kapu smiltis birst ārā! Tādi kā O. Gūtmanis bija arī pārējā latviešu ''inteliģence'' - I. Ziedonis, O. Vācietis, M. Čaklais, J. Peters, M. Zālīte un visi pārējie - visi savas tautas nodevēji! Daži pat turēti aizdomās par slepkavību. Nav svarīgi kādus murgus viņi ir sarakstījuši. Pienāks laiks, kad jūs visus sauks pie atbildības!

2017-01-28 22:22

Mugurkaul: mugurkaul, ja kaulā nav kaula smadzeņu tad radikulīts piemetas ne saukts ne gaidīts. Kā reiz rakstījis Lanss : Lai vārnas sūds par pieri tev!

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz