Svētdiena, 29. novembris Ignats, Virgīnija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

“Oskaru” spēles garšas prelūdija

“Oskaru” spēles garšas prelūdija
20.02.2007 22:00

0

Atslēgvārdi

Ikvienā kontinentā, kur kinoteātris netiek pieskaitīts kādam no pasaules brīnumiem vai arī autoritāro režīmu valdnieki nebaidās no svarīgākās no mākslām, nav jāatgādina, ka februāris ir mēnesis, kad viena no šās zemes ietekmīgākajām publicitātes mašīnām – Holivuda – iedarbina izteiksmīgāko planētas šovbiznesa spēli – “Oskaru” pasniegšanas ceremoniju. Tā šogad notiks jau 79.reizi, un protams, ka tūkstošiem preses izdevumu nav mīļākas rotaļas, kā iesaistīties prognožu drudzī, mēģinot uzminēt, kurš tad šogad, kā arī paužot savus apsvērumus, kāpēc tieši šādam un ne citādākam būtu jābūt Amerikas Kinoakadēmijas lēmumam.

Tiem, kas Liepājā draudzējas ar modernajām tehnoloģijām vai šo tehnoloģiju draugiem nu jau laiciņu nav problēmas noskatīties prāvākus filmu fragmentus, un lai arī par kvalitāti var strīdēties tāpat kā par tempu, kādā filmas atceļo (ja atceļo) līdz Liepājas vienīgajam kinoteātrim, tomēr kinofaniem “Oskaram” nominēto filmu medīšanas reizēs šķiet aktuālākais joprojām ir Vinnija Pūka teiciens – labāk šā vai tā, nekā it nekā.

Intrigas un zemteksti ceļā uz virsotnēm

Šā gadsimta sākumā “Oskara” prestižākās nominācijas – labāko filmu apspriešanā presei pielipis jauns niķis vai modes kliedziens – to filmu apspriešana, kuras nav šajā Lieliskajā piecniekā. Šogad visvairāk tiek runāts par divām – Mela Gibsona “Apokalipto” un nupat pagājušās nedēļas nogalē Rīgā uz lielajiem ekrāniem startējušajām Bila Kondona “Sapņu meitenēm”. Interesanti, ka stāsts par vidi, kurā rosās sapņu meitenes, dzimst soulmūzikas stils un nav neviena baltā aktiera, vienlaikus ir šā gada “Oskaru” nomināciju rekordists, jo pretendē uz astoņām balvām, tomēr nav iekļauts nevienā no četrām prestižākajām. Savs pipariņš ir arī Mela Gibsona indiāņu lentei, jo tiek baumots, ka trīs mazsvarīgas nominācijas ir Kinoakadēmijas kolektīvā atriebība režisoram par mutes palaišanu. Kā zināms, vienlaikus aktiermākslā un režisora arodā par izcilu dēvējamais Gibsons viņvasar bija atļāvies ne tikai braukt pie stūres kunga prātā, bet arī šajā stāvoklī paudis viņu aizturējušajām policistēm pāris liktenīgu frāžu par ebrejiem. Lieki atgādināt – kas gan Holivudā var būt drausmīgāks par šādu zaimošanu. Tomēr tās ir tikai versijas, un tām nevajadzētu aizēnot Lielo piecnieku, kurā šogad ir patiešām iespaidīga filmu buķete, kas ļauj izgaršot, cik kino ir dažāds. Par kritiķu visdižākajiem komplimentiem lutināto var saukt “Oskaru” balvas priekšvēstneša – “Zelta globusa” īpašnieci “Bābeli”. Septiņas nominācijas saņēmusī filma, kurā kinogardēžu uzmanības lutinātais meksikānis Alehandro Gonsaless Injaritu vienā drāmā savijis četras dažādas epizodes no dažādām pasaules malām, skaudri un vienlaikus mīļi rāda, cik plaša, bet reizē maza ir kļuvusi šī zemeslode. Taču “Oskaru” piešķīrēju simpātiju virzieni dažkārt ir neizdibināmi, tāpēc par nosacītās favorītes cienīgiem pretiniekiem filmu kategorijā var kļūt faktiski ikviena no pārējām lentēm. Martins Skorsēze savu gangstergabalu “Atkritēji” par dubultajiem aģentiem dažādās pusēs savijis tik smalkām un smeķīgām niansēm un tik spožiem aktierdarbiem, kā to prot vienīgi viņš. Klints Īstvuds  specifiskajā lentē “Vēstules no Ivodžimas” piedāvā uz amerikāņu un japāņu cīniņiem Otrā pasaules kara laikā paskatīties nosacītās pretinieku nometnes acīm. Ņipri koķetais Džonotana Deitona un Valērijas Ferisas kopdarbs “Miss Saulstariņš” ir kičīgs melnā humora gabals, bet Stīvena Frīrsa “Karaliene” jeb versija par britu valdnieces sajūtām pēc princeses Diānas traģiskās bojāejas Eiropai likušas diskutēt, iespējams, vēl plašāk nekā ASV.

Savdabīgi, ka četri šo filmu veidotāji mērosies spēkiem arī par labākā režisora titulu, un vienīgi “Miss Saulstariņa” veidotājus nomainīs Pols Grīngrāss, kurš traģiskos 11.septembra notikumus restaurējis savā skaudrajā lentē “Reiss United 93“. Tikmēr sacensību pikantāku vērtīs divu leģendu kārtējā satikšanās uz vienas laipas – ja atceramies, tad pirms divām ziemām Kinoakadēmijas balvu krietni lutinātākais Klints Īstvuds ar “Miljons dolāru mazulīti” izgrieza pogas šķietami nenovēršami pretim pašam pirmajam “Oskaram” traucošajam Martina Skorsēzes “Aviatoram”. Un lai gan šos dižos režisorus nodēvēt par konkurentiem būtu mazliet savdabīgi, tomēr sava intriga, it īpaši, ja ņemam vērā Injaritu un “Bābeles” pretenzijas, stāstam par zelta statuešu nemīlestības lāstu pret Skorsēzi saglabājas.

Būs jātēlo arī dzīvē

“Kultūras Pulss” iesaka: maizītes smērējiet, tēju vāriet vai suni vediet īsā vakara pastaigā, kad tiek paziņots, piemēram, kurš vislabāk nogrimējis Holivudas zvaigznes, kuram vislabāk izdevies samiksēt mūziku vai adaptēt scenāriju. Jo brīdi, kad tiks paziņoti labākie pirmā vai otrā plāna aktieri, nevajadzētu laist garām. Cīņa par balvām būs saspringta un visai neprognozējama.

Par labākā aktiera titulu cīnīsies aktieri, kuru vārdi nudien komentārus neprasa. Viens no lieliskā piecnieka jeb nominētajiem aktieriem ir Pīters O’Tūls. Kad 2003.gadā viņam gribēja pasniegt “Oskaru” par daudzos gados paveikto tēlotājmākslā, 70 gadu vecais īrs, kurš jau septiņas reizes bija nominēts šai balvai, bet tā arī nekad nebija to ieguvis, lepni atbildēja: “Joprojām aktīvi darbojos kino, tādēļ pats vēl varētu izcīnīt šo zelli!” Patielējies, patielējies, pēc laika tomēr piekrita to saņemt. Vai par aktiera Maurīcija lomu filmā “Venus” sirmais sava aroda meistars tiks pie zeļļa, to visai drīz jau uzzināsim. Pēc statuetes nenoliedzami kāro arī jaunās paaudzes mīlulis Leonardo di Karpio. Vienu brīdi padzīvojis kaislīga mīlētāja (“Romeo un Džuljeta”), citu – idejas pārņemta izgudrotāja (“Aviators”) vai bandas vadoņa (Ņujorkas bandas”) ādā, drāmā “Asiņainais dimants” jaunais vīrietis nu pasaulei parādās kā bezbailīgs, piedzīvojumu kārs dimantu tirgotājs, kurš, negribēti glābjot citus, sevī atrod cilvēcību. Leonardo, kuru pat vecākās paaudzes aktieri ciena par viņa prasmi saost profesionalitāti un labu slavu nesošas filmas, jau divas reizes nominēts “Oskaram”. Diemžēl pateicības runas špikeris tā arī palika neizmantots. Trīs lietas labas lietas, saka daži gudrinieki. Savukārt slavenajam Vīram melnā un mīlas neveiksmju vajātajam randiņu dakterim Hičam jeb Vilam Smitam par boksera Muhameda Ali atveidošanu mājās jau gozējas prestižā Kinoakadēmijas balva. Protams, tai derētu draudziņš. Iespējams reperim tā tiks par neierasti mērķtiecīgā, bezkaunīgā, optimistiskā Krisa Gādnera atveidošanu. Jāpiebilst, ka filmā “Tiesības uz laimi” Smits spēlē kopā ar savu piecus gadus veco atvasi, tādēļ vismaz tēva jūtas viņam nebija jānotēlo. Taču kino kritiķi gan lielākas likmes liek uz melnādaino aktieri Forestu Vitekeru, kurš filmā “Pēdējais Skotijas karalis” sevi piesaka, kā Ugandas diktatoru Idi Amina – nežēlīgu, egoistisku, asinskāru šizofrēniķi, vienu no barbariskākajiem vadoņiem, kādu cilvēce jebkad piedzīvojusi. Ja “Oskara” gaitas vēl miglā tītas, tad Holivudas ārzemju preses asociācijas piešķirtie “Zelta globusi” jau atraduši saimniekus, no kuriem viens ticis tieši Vitekera kungam, kurš melanholiskā acu skatiena un iespaidīgās miesas uzbūves dēļ iesaukts par maigo gigantu. Taču ne reizi vien slavenos un bagātos bešā atstāj kāds mazpazīstams censonis. Tā varētu gadīties arī šoreiz. Jo uz balvu pretendē 26 gadus vecais Raiens Goslings, kurš plecu pie pleca filmējies ar daudzām zvaigznēm (“Slepkavība pēc numuriem” ar Sandru Bulloku, “Stāvēt!” ar Jūenu Makgregoru”), bet pats līdz šim palicis paēnā. Ticams, ka skolotāja – narkomāna loma filmā “Puse Nelsona” izcels viņu beidzot saulītē.

Lēdiju nominācijās vienas vienīgas zvaigznes, no kurām katra uzskatītu, ka tieši tai pienākas balva ar uzrakstu “Labākā aktrise”. Bet velte tikai viena. 14 reizes Merila Strīpa pamatoti gaidīja, ka tieši viņu aicinās uz skatuvi, lai godinātu par labāko no aktrisēm. Divas reizes ar “Oskaru” rokā viņai izdevās uzsmaidīt visai pasaulei. Nu atkal pienācis gaidīšanas brīdis. Žūrija nespēja nenovērtēt leģendārās aktrises spēju iejusties šerpās un sapratnes jūtu apietās modes žurnāla “Runway Magazine” vadītājas Mirandas Prīstlijas ādā komēdijā “Sātans Pradas brunčos”. Kritiķi viņu vērtē kā vienu no cerīgākajām “Oskara” pretendentēm. Taču priecāties būtu pāragri, jo uz papēžiem min divas daiļā dzimuma pārstāves, kuras arī vairākkārt nominētas “Oskaram”. Viena no tām ir Keita Vinsleta, kas šogad izvirzīta par galveno lomu filmā “Bērnu spēlītes”. Otra – Džūdija Denča, Vinsletas kolēģe drāmā “Airisa” un slepenā aģenta Džeimsa Bonda šefene. 72 gadus vecā aktrise šogad ievērota filmā “Piezīmes par skandālu”. Taču grēks būtu nepieminēt plašu rezonansi ieguvušās filmas “Karaliene” zvaigzni, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II iemiesotāju Helēnu Mirenu jeb īstajā vārdā Jeļenu Mironovu. Pārliecinoši parādot pārdzīvojumus, ko nācās izjust Elizabetei pēc Diānas bojāejas, Britu impērijas ordeņa īpašniece un krievu aristokrātu atvase jau saņēmusi “Zelta globusu”. Kritiķi visai droši prognozē, ka šis gads 61 gadu vecai Mirenai, kura dažādās aptaujās atzīta par vecākās paaudzes seksīgāko aktrisi, atnesīs “Oskaru”. Labāko aktrišu sarakstā ierindots arī spriganais, karstasinīgais spāņu lepnums – Penelope Krusa, kura niansēti, pārliecinoši radījusi balamutīgo, koķeto, haotisko, brīžam pesimisma mākto Raimundu sirreālistiskajā komēdijā “Atgriezties”.

Mazāk zināmu vārdu, bet ne mazāk talantīgu cilvēku redzams pretendentu sarakstā uz labākā otrā plāna aktiera godu. No minētajiem mūsu platuma grādos vispopulārākais ir komiķis, miesas apmēros augošais un krītošais (“Trakais profesors”) Edijs Mērfijs, kurš pirmo reizi pretendē uz “Oskaru”. Par traģiska likteņa piemeklētās soulmūzikas zvaigznes, narkomāna Džeimsa lomu mūziklā “Sapņu meitenes” viņš jau paspējis tikt pie Holivudas otras prestižākās balvas – “Zelta globusa”, kas bieži vien ir priekšvēstnesis “Oskaram”. Uz šo pašu balvu cer arī Alans Arkins, kurš drāmā “Mis Saulstariņš” iemiesojies kolorītā personāžā – vectētiņā jeb seksa un narkotikas apsēstā večukā, kurš par nepiedienīgu uzvedību izmests no pansionāta un atlikušo dzīves daļu velta, mācot mazmeitai neķītras dejas bērnu skaistumkonkursam. Filmā “Asiņainais dimants” melnādaino aktieri Djimonu Honsu visa pasaule ieraudzīja kā miesās spēcīgu, izveicīgu, gādīgu, pašaizliedzīgu tēvu, uzticamu draugu un sabiedroto. Martins Skorsēze savā jaunākajā veikumā “Atkritēji” bija sapulcinājis zvaigžņu komandu. Galveno lomu tēlotāji gan netika izvirzīti “Oskaram”, taču filmā grūti bija neievērot tiešo, skarbo, karstgalvīgo kartības cīnītāju, savu uzskatu nemainītāju  Dignamu. Šīs lomas dēļ Markam Valbergam nācās mācīties daudz rupju vārdu. Nu ko – uzvaras gadījumā slavenākajiem kolēģiem viņa priekšā būs jānoliec galva. Taču tas atkristu, ja pēc “Oskara” dotos Džekijs Ērls Heilijs par sava talanta apliecināšanu filmā “Bērnu spēlītes”.     

Kamēr šogad izvirzītajām četrām “Labākās otrā plāna aktrises” pretendentēm slavenības cienošas dzīves izbaudīšana vēl tikai priekšā, par tās plusiem un mīnusiem izsmeļoši var pastāstīt piektā kandidāte Keita Blanšeta, kura paspējusi savā kontā iemantot nozīmīgas lomas vairākās nozīmīgās filmās, kā “Elizabete” un “Aviators”. Viņas biogrāfiju rotās arī dalība filmā “Piezīmes par kādu skandālu”, kurā atveido keramikas skolotāju, kas ļaujas sava skolnieka valdzinājumam. Spāņi droši vien priecātos, ja balvu par dramatiskās aukles lomu filmā “Bābele” saņemtu tautiete Adriana Baraza. Savukārt Japānā gavilētu, ja pie balvas tiktu Rinko Kikuči par kurlmēmās bagātnieku meitiņas lomu filmā “Bābele”. Bet jaunākā paaudze teiktu, ka žūrija kaut ko saprot no vērtēšanas, ja apbalvotu filmas “Mis Saulstariņš” zvaigzni, desmit gadu veco Abigeilu Breslinu. Ja jau iegūtajam “Zelta globusam” par dziedātājas Efijas lomu mūzikā “Sapņu meitenes” pievienotu vēl “Oskaru”, tad Dženiferai Hadsonei tā būtu lieliska rekomendācija, ko vērā ņemtu arī citi labākie šā brīža režisori.


Fakti par “Oskaru”

Visvairāk nominētās filmas
14 nominācijas
– “Viss par Evu” (1950.g., ieguva 6 balvas); “Titāniks (1997.g., 11balvas). 13 nominācijas – “Vējiem līdzi” (1939.g., 8b.), “No šejienes līdz mūžībai ” (1953.g, 8b.), “Mērija Popinsa” (1964.g, 5b.), “Kurš nobiedēja Virdžīniju Vulfu?” (1966.g., 5b.), “Forests Gamps” (1994.g., 6b.), “Iemīlējies Šekspīrs” (1998.g., 7b.), “Gredzena pavēlnieks: Gredzena brālība” (2001.g, 4b.), “Čikāga” (2002.g, 6b.).

Visvairāk balvu saņēmušās filmas
11 balvas
“Ben-Hur” (1959.g), “Titāniks” (1997.g), “Gredzena pavēlnieks: Karaļa atgriešanās” (2003.g).   

Visvairāk nominētie aktieri
13 reizes
– Merila Strīpa (iegūtas 2 balvas); 12 reizes – Katrīna Hepberna (4), Džeks Nikolsons (3); 10 reizes – Beta Deivisa (2), Laurenss Olivers (1).

Visvairāk balvu ieguvušie aktieri
4 balvas
– Katrīnai Hepbernai (12 nominācijas); 3 balvas – Ingrīdai Bergmanei (7), Valeram Brenanam (4) un Džekam Nikolsonam (12).

Visvairāk nominētie režisori
12 reizes
– Viljams Vilers (ieguvis 3 balvas); 8 reizes – Bilijs Vidlers (2), Deivids Līns (2), Freds Zinnemans (2); 6 reizes – Vudijs Alens (1), Frenks Kapra (3), Stīvens Spīlbergs (2).

Visvairāk balvas saņēmušie režisori
4 balvas
– Džons Fords (5 nominācijas); 3 balvas – Frenks Kapra (6), Viljams Vailers (12).


“Oskara” galveno nomināciju saraksts:

Labākā filma
“Bābele”
“Atkritēji”
“Vēstules no Ivodžimas”
“Mis Saulstariņš”
“Karaliene”

Labākais aktieris
Leonardo di Kaprio (“Asiņainais dimants”)
Raiens Goslings (“Puse Nelsona”)
Pīters O’ Tūls (“Venus”)
Vils Smits (“Tiesības uz laimi”)
Forests Vitekers (“Pēdējais Skotijas karalis”)

Labākā aktrise
Penelope Krusa (“Atgriezties”)
Džūdija Denča ( “Piezīmes par kādu skandālu”)
Helēna Mirena (“Karaliene”)
Merila Strīpa (“Sātans Pradas brunčos”)
Keita Vinsleta (“Bērnu spēlītes”)

Labākais režisors
Alehandro Gonsaless Injaritu (“Bābele”)
Martins Skorsēze (“Atkritēji”)
Klints Īstvuds (“Vēstules no Ivodžimas”)
Stīvens Frīrss (“Karaliene”)
Pols Grīngrāss (“Reiss “United 93″”)

Uzziņai

*Kinoakadēmijas balva “Oskars” ir vecākais no pasaules kinobalvas zīmoliem – tas rādās 1929.gadā.
*Oficiālais “Oskara” statujas nosaukums ir “Akadēmijas Sasniegumu balva”. Balva, kas attēlo bruņinieku, kurš ar krustneša zobenu rokās stāv uz filmas ruļļa, ir 34 cm gara un 3,85 kg smaga. 
*Statujas tiek veidotas kādā Čikāgas darbnīcā, kuras darbinieks Anaciedo Medina piedalījies visu “Oskaru” izveidē jau 24 gadus pēc kārtas. Katras statujas izveidei nepieciešamas vismaz 4 stundas, sākumā tā tiek izlieta alvā, pēc tam attiecīgi pārklāta ar varu, niķeli, sudrabu un visbeidzot ar 24 karāta zelta maisījumu.
*Par nosaukuma “Oskars” rašanos nav vienota viedokļa. Viena no versijām, ka to radījusi akadēmijas bibliotekāre Margareta Herija, kura, ieraugot statueti, izsaukusies: “Gluži kā mans onkulis Oskars!” Otra versija – aktrise Bete Deivisa tam devusi sava vīra vārdu.  
*”Oskara” pasniegšanas ceremoniju ik gadus noskatās sestā daļa pasaules iedzīvotāju.
*Pašreiz Kinoakadēmijā ir aptuveni 5800 balsstiesīgu biedru, kuru vērtējums ne vienmēr sakritis ar tautas domām. Piemēram, tādi populāri kino industrijas ļaudis, kā Katrīna Denēva, Grēta Garbo, Martins Skorsēze, Alfrēds Hičkoks un Stenlijs Kubriks nekad nav saņēmuši “Oskarus”.
*Kanādiešu zinātnieki izpētījuši, ka oskarotajiem scenāristiem ir vidēji par 3,5 gadiem īsāks mūžs nekā tiem, kas nav tikuši pie šīs balvas. Savukārt oskarotie aktieri un aktrises dzīvo ilgāk par tiem, kas nav nominēti.


Viņiem patīk filmas
Kuri ir jūsu šā gada “Oskara” filmu lielā piecnieka favorīti?

Uldis Skanis, grupas “Hilti” Liepājas filiāles menedžeris:

– “Vēstules no Ivodžimas” un “Karaliene”, bet es priekšroku dotu Klinta Īstvuda filmai – tieši šī neparastā piedūriena dēļ. Vienlaikus apzinos, ka šī filma ar japāņu valodu un angļu subtitriem ir no tām lentēm, par kurām runā un kuras tiek izvirzītas, bet reti kļūst par galveno balvu īpašniecēm.

Kristīne Kniploka, Latvijas 1.rokkafejnīcas mārketinga vadītāja:

– Tie ir “Atkritēji”, turklāt pēc vairākiem parametriem. Vispirms  jau Martina Skorsēzes dēļ, kurš, manuprāt, “Oskara” balvu nesaņemšanas ziņā ir nenovērtētākais režisors Holivudas vēsturē. Turklāt filmā ir izcili aktierdarbi, un ne tikai Meta Deimona vai Leonardo di Kaprio, bet arī Džeka Nikolsona, Mārtina Šīna, Marka Valberga izpildījumā. Ja arī šoreiz Skorsēzem netiks “Oskars”, tad to laikam varētu saukt par ņirgāšanos.

Kuri aktieri šogad saistījuši jūsu uzmanību?

Uldis:
– Ja vien varētu, es apšaubītu “Oskaru” žūrijas vērtējumu savu personisko simpātiju dēļ, jo, manuprāt, Kirstenas Danstas meistarība no “Spider-Man” draudzenes pārtopot par “Mariju Antuaneti” ir palikusi nenovērtēta.

Kristīne:
– Merila Strīpa kā aktrise ir unikāla vairāku gadu desmitu garumā. Šogad viņai konkurentos ir Helēna Mirena ar ģeniālu tēlojumu “Karalienē”. Ja ir divas šādas favorītes, tad, manuprāt, pārējām būs grūti konkurēt, lai cik labas aktrises viņas būtu.

Vai aizvadītajā gadā kino pasaulē bijis daudz pārsteigumu?

Uldis:
– Viens liels bija noteikti, un tas ir “Apokalipto”, kas ir novatorisms indiāņu kino atspoguļošanā. Pasakas ar Goijko Mitiču vairs nav aktuālas, tagad, asociācijās runājot, varētu teikt, ka metālisti kaujas ar pankiem. Manuprāt, Mels Gibsons radījis tādu pašu revolucionāru šedevru kā savulaik pirms desmit gadiem Bezs Lurmens  ar “Romeo un Džuljetas” moderno versiju.

Kristīne:
– Interesanta versija bija Gibsonam ar “Apokalipto”. Tā Holivuda dažkārt ar savu šovu taisīšanu ir mazliet dīvaina, jo šī, manuprāt, ir nenovērtēta filma, un aizbildināšanās ar to, ka pārāk daudz tekstu svešā valodā, ir smieklīgi. Tad jau to pašu var teikt par Īstvuda filmu, kurā arī ir daudz subtitru, bet tas jau nemazina kvalitāti ne “Vēstulēm no Ivodžimas”, ne “Apokalipto”.

“Sapņu meitenes”.

“Karaliene”.

“Asiņainais dimants”.

“Bābele”.

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz