Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Piemares ļaudis no senatnes līdz mūsdienām

Piemares ļaudis no senatnes līdz mūsdienām
Foto: Ģirts Gertsons
25.10.2015 18:19

Daina Meistere

Atslēgvārdi

Liepājā norisinājās valsts pētījuma programmas
“Letonika” 6. kongresa konference. Tās tēma bija “Piemares
ļaudis un likteņi”. Uz dalību konferencē atskatījās un ar ieguvumiem
dalījās “Letonikas” zinātniskās grupas pētnieki – Liepājas
Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta direktors Edgars Lāms, LiepU
prorektore Ieva Ozola, Humanitārās un mākslas zinātņu fakultātes lektore
valodniecības doktorante Sigita Ignatjeva un docente filoloģijas doktore Anita
Helviga.

E. Lāms: – Programmas
realizācijas laiks – no 2014. līdz 2017. gadam. Liepājas Universitāte ir
līdzdalībniece vairākos “Letonikas” projektos. Programmā ik pēc
diviem gadiem notiek kongresi, kas rezumē paveikto un iezīmē jaunos
pētnieciskos plānus un tendences. 6. kongresā, kā vienmēr, centrālās
aktivitātes notika Rīgā, bet visās reizēs konferences bijušas arī Liepājā. Arī
šogad. Un apvienojošs vadmotīvs bija Piemares ļaudis, viņu likteņi pētnieciskā
skatījumā atsevišķās zinātņu jomās – humanitārā zinātnē, mākslā, sociālās
zinātnēs un citās nozarēs. Runa nav tikai par zinātnisku referātu nolasīšanu,
bet arī par diskusijām un klausītāju iesaistīšanu aktualitāšu apspriešanā. Vēl
viens ievērojams notikums – konferences laikā notika divu grāmatu atvēršana. Tā
ir Benitas Laumanes monogrāfija “Vēju un vētru grāmata” un pagājušās
“Letonikas” rakstu krājums “Piemares ļaudis un likteņi.”

I. Ozola: – Valsts pētījumu
programma “Letonika” ir nozīmīga gan pētniekiem, gan visai Latvijas
sabiedrībai. Jo pētniekiem arī ārpus Rīgas ir svarīgi pētīt savas apkaimes gan
kultūras norises, gan radošos cilvēkus, gan valodu. Un tam zinātnē nepavisam
nav lokāls raksturs, jo, kā mēs zinām, zinātnei jāaptver “viss
laukums”. Visos “Letonikas” kongresos, kuros man bijusi iespēja
uzstāties, esmu uzsvērusi, ka jebkurš pētījums ārpus Rīgas, kaut vai par
nelielu daļu kultūrā, mākslā, valodā, papildina Latvijas un visas Baltijas
kopainu. Tāpēc šie pētījumi, kuri pēta lokālas parādības, ir valstiski un
starptautiski nozīmīgi. Tas, pirmkārt, ir svarīgi zinātnei un, otrkārt,
sabiedrībai. Būtiski, ka tas, kas ir ap mums, tiek novērtēts, tiek atzīts tā
nozīmīgums. Cilvēkam, kurš nav pētnieks, ir argumenti – patīk, nepatīk, ir
interesanti vai nav interesanti. Tāpēc šajos kongresos visiem, kas atnāk, var
būt plašāks ieskats par to, kāpēc tas var patikt un būt interesants. Gribu
teikt, ka “Letonikas” pētījumi ir ļoti svarīgi pašapziņas celšanai.
Jo mūsu pašapziņu ceļ, kad uzzinām, ka ir ievērības un pētīšanas vērts tas, kas
notiek pie mums, ka svarīga ir valoda, kādā runājam, cilvēki, Šajā daudzkultūru
vidē svarīgi, ka mēs arvien spēcīgāk saprotam, kas mēs esam. Un, ja mēs
zināsim, kas ir mūsu vērtība, tad neviens mūs neizsitīs no mūsu vietas. Bet, ja
mēs būsim nestabili un neko nezināsim par savu kultūru, tad mūs var apdraudēt
katra ārēja ietekme. Tātad – mūsu idejas stiprināšanai šī programma ir domāta
daudz plašākā mērogā, ne tikai zinātnē.

S. Ignatjeva: – Šajā programmā
darbojos literatūras zinātnes nozarē. Piemarei veltītajā konferencē runāju par
Mirdzu Ķempi kā tulkotāju. Par it kā visiem zināmu un pazīstamu personību, bet
par mazāk zināmu un pētītu viņas darbības rakursu. Domāju, ka tas arī ir šīs
konferences ieguvums, ka ir jaunatklājumi, kas nav zināmi plašākai publikai un
pat zinātniekiem, bet tomēr mēs padziļinām savas zināšanas par to, ko zinām.
Vēl viens ieguvums – mēs ne tikai nolasām savu pētījumu, bet cenšamies
uzklausīt pēc iespējas vairāk citu referātu. Mijiedarbība ir svarīga arī
neformālās sarunās, kafijas pauzēs, kad apmaināmies viedokļiem, gūstam jaunas
idejas pētniecībā. Dažreiz uzklausām vērtīgus komentārus par savu referātu, tā
iegūstam kādu citu skatpunktu, kas pašam nav ienācis prātā. Un tas ir ļoti
būtiski.

I. Ozola: – Jāpiezīmē, ka
konferences ir svarīgas mūsu studentiem. Jo viņi var dzirdēt ne tikai mūs, bet
arī citus pētniekus. Konferencei piemita starpnozaru raksturs – varējām
noklausīties arī Liepājas muzeja speciālistus par etnogrāfijas pētījumiem, arī
Tukuma muzeja pētniekus. Šajā kongresā varēja just, ka esam  lielā humanitāro zinātņu kopuma daļa. 

A. Helviga: – Jau otro reizi
piedalījos “Letonikā”. Mani pētījumi saistās ar literatūras zinātnes
terminoloģiju. Par šo tēmu esmu aizstāvējusi savu disertāciju, un tas ir mans,
varētu teikt, mūža darbs un zinātniskā interese. Pirms diviem gadiem man
izdevās prezentēt savu pētījumu par Liepājas teātri, par to, kā mainījušies
žanru apzīmējumi. Šogad sapratu, ka ļoti gribu izstāstīt visiem saviem
kolēģiem, studentiem un sabiedrībai par savu novadnieku, neparastu personību –
Jēkabu Rūsiņu. Pētīju viņa dzeju. Viņa radinieki man deva iespēju izlasīt viņa
nepublicēto dzeju. Es sapratu, ka viņa dzeja ir interesanta, intīma, personīga.
Viņam joprojām nav iznākusi dzejoļu grāmata. Un mana iecere ir – lai šie darbi
iegūst grāmatas veidolu. Un tā es konferencē iepazīstināju ar Jēkaba Rūsiņa
personību – dzīves gājumu un darbiem, akcentējot viņa dzejas vērtības. Kas man
šķita lielākais ieguvums no šā gada konferences? Kas izdevās? Tas, ka, runājot
par šo it kā aizmirsto dzejnieku, izrādījās, ka visi viņu zinām, jo viņš ir
pazīstamās dziesmas “Liedagā” (“atnāc, draugs, pretī man
liedagā, tavā un manējā Liepājā”) vārdu autors. Un no Bārtas speciāli
atbrauca cilvēki, lai šo referātu dzirdētu.

I. Ozola un E. Lāms: – “Letonikas” kongress ir pieejams daudziem, un šogad nāca
un klausījās vairāk cilvēku. Arī studentu bija vairāk. Apmeklēja ne tikai
humanitāro programmu, bet arī sociālo zinātņu studenti. Bija arī citas iespējas
piedalīties, nemaz neieejot auditorijā, jo notika izstādes.

E. Lāms: – Universitāte konferences
rīkoja sadarbībā ar Liepājas muzeju, Centrālā zinātnisko bibliotēku un ar
Liepājas Kultūras pārvaldes atbalstu. Un tas radīja tādu lielu kultūras kopības
sajūtu, ko pieskaitu pie ieguvumiem. Man ir ideja, ka “Letonikas”
kongress varētu pārcelties no Rīgas uz mūsu pilsētu un notikt Liepājā.  Bet tas ir nākotnes jautājums, un tam būtu
vajadzīgs pašvaldības atbalsts.

Valsts pētījumu
programmas “Letonika” 6. kongresa Liepājas konference notika divas
dienas.

Ar pētījumiem
iepazīstināja Liepājas Universitātes un LiepU Kurzemes Humanitārā institūta,
Latviešu valodas institūta, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta
zinātnieki, kā arī Liepājas muzeja un Tukuma muzeja vēsturnieki un zinātniece
no Vācijas – Leonija Vusa-Mundeciema, kura runāja par Zentas Mauriņas un Raiņa
daiļrades kopējo skaņojumu.

Notika divu
grāmatu atvēršana.

Bija apskatāmas
Liepājas Universitātes studentu un mācībspēku radošo darbu izstādes Liepājas
pārstāvniecībā Rīgā, LiepU, Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā, tirdzniecības
namā “Kurzeme”.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz