Tie, kas tic nejaušībām,
viņu nesapratīs, bet, lai noticētu un spētu realizēt savu sapni,
ir jābūt nešaubīgi pašpārliecinātam. Nelaist sevī šaubas ir
viens no biedrības “Cita abra” valdes locekļa, dīdžeja,
producenta, mūziķa, fotogrāfa un projektu vadītāja Pētera
Brīniņa uzdevumiem. Viņš ir apņēmības pilns Cīravas gandrīz
sabrukušajās dzirnavās jauniešiem izveidot apjomīgu neformālākas
izglītības un kultūras centru ar mākslinieku rezidenci, lekciju
un radošo darbnīcu telpām, izstāžu, koncertu un teātra zāli,
bibliotēku, nelielu kino teātri un multimediju laboratoriju.

Tiecoties piepildīt savu
sapni, viņš pārliecināts, ka spēs ne tikai kardināli mainīt
priekšstatu par lauku reģionu kā iznīkstošu vidi, bet arī vērst
vietējo un citu cilvēku skatu uz provinces patieso potenciālu.
Domubiedru un atbalstītāju viņa ambiciozajai idejai netrūkstot.
Un var jau būt, ka pasauli tik tiešām iespējams ja ne mainīt,
tad vismaz iegriezt pareizajā virzienā. Pagaidām, šķiet, nav
iemesla neticēt vai necerēt, ka P. Brīniņam tas nebūtu pa
spēkam.

Viss sākās ar sapni

Idejas autors Pēteris ir
rīdzinieks: “Es gan ar lepnumu vienmēr saku, ka īsts
pūrenieks. Respektīvi – uzaudzis Pūrē. Ar Kurzemes robežu man
saikne ir. Vienmēr mani kaut kas ir vilcis uz Liepājas pusi. Par
dzirnavām un to, kā tās atnāca, – tā ir daļa, ko, visticamāk,
nevajadzētu publicēt.”

Viņa skaidrojums tam, kāpēc
ideja par plaša kultūras centra izvedi būtu jāīsteno tieši
Cīravā, ir neierasts un varētu tikt uztverts pārāk ezotēriski,
tāpēc ir saprotama viņa nevēlēšanās to atklāt publiski. “Ir
tie, kas iedomājas, ka dzīvē ir nejaušības. Šādi cilvēki to
nesapratīs. Viņiem tas neliksies nopietni,” saka Pēteris,
uzsverot, ka viss notiek tā, kā tam lemts notikt. Idejas pamatā
bijis sapnis.

“Varbūt tas izklausās
jokaini, taču caur sapņiem, vīzijām, kuras nemaz tik bieži pie
manis nenāk, noticēju, atradu, atšķetināju rēbusu – zīmes ir
visur, jautājums – vai mēs tās nolasām vai palaižam sev garām?
Tā nu ir atnācis jauns dzīves izaicinājums, kas robežojas ar
pamatīgu dzīves apstākļu un darba specifikas maiņu,” saka
Pēteris.

Reiz ceļā no Ziemupes, kur
nereti mēdz uzturēties kādā vecā armijas objektā, kas atrodas
jūras krastā, nolēmis braukt pa citu ceļu un nokļuvis Cīravā.
Skatienam pirmā pavērusies pils. Viņa līdzbraucējs norādījis
uz dzirnavām. “Atradu īpašnieku, izstāstīju visu šo
vājprāta stāstu. Saku, ka tas saistīts ar sapni un ka man
jāiekļūst iekšā. Viņš speciāli atbrauca no Rīgas, lai mani
ielaistu. Tā arī viss sākās,” saka Pēteris.

Iegūto nodot jauniešiem

“Mēs gribam lēnām apaugt
ar kultūru. Varbūt arī strauji,” pēc īsa vēstures faktu
izklāsta par Cīravas dzirnavām kultūras centra izveides mērķi
definē Pēteris. Lai gan sākotnēji juties apmulsis pēc
piedzīvotās apstākļu sakritības, pamazām tapis skaidrs idejas
formulējums: “Šis centrs ir domāts kā platforma, kā
zirnekļa vēders, kurš plūst pa visu Kurzemi. Mēs dodam
jauniešiem, un viņi iet tālāk dzīvē. Kāds paņem, kāds
nepaņem. Ja viņš kaut mazāko lietu redz, saprot, vinnētāji mēs
esam jebkurā gadījumā.”

Topošajā izstāžu zālē, kur
jau ir notikušas trīs izstādes, nākamajā gadā plānots vērt
durvis ekskursijām pa Cīravas dzirnavām, kur ar laiku iecerēts
izveidot jauniešu neformālās izglītības centru. “Būs arī
atsevišķa telpa mūziķiem, ja viņi vēlēsies ierakstīt dzīvos
koncertus,” ar plāniem iepazīstina Pēteris. Nākamajā gadā,
sadarbojoties ar Latvijas mūzikas producentiem, tiktu veidota jauno
grupu turneja. “Jebkurš mūziķis var pieteikties. Viņš ir
Cīravā, Kuldīgā, Liepājā, un otrādi. Tādā veidā tas ir tāds
nedēļas nogales plāns, kuru var izskriet cauri, un līdz ar to
izmaksas krītas, bet popularitāte ceļas,” saka Pēteris.

Pašlaik dzirnavām tiek veikts
mākslinieciskais un arhitektoniskais izpētes projekts. “Līdz
ko tas būs gatavs, tiks iesniegti projekti uz kultūras glābšanas
darbiem,” saka Pēteris. Līdzšinējās aktivitātes notikušas,
pateicoties dzirnavu īpašniekam Ojāram Orbitānam – trīs bērnu
tēvam, IT speciālistam un, kā Pēteris saka, vienkārši sirsnīgam
cilvēkam, kuram iepatikusies ideja par kultūras centra izveidi.
“Viņš ir viens no “Citas abras” valdes locekļiem.
Ar lielāko prieku iesaistījās, jo dzirnavas ir viņa dzimtas
īpašums. Viņš negrib tās pilnīgi pazaudēt, bet kaut kādā
mērā iesaistīties un par ļoti simbolisku samaksu biedrībai
dzirnavas pārdot,” stāsta Pēteris. Biedrība kā izīrētājs
nespētu centra attīstībai piesaistīt fondu līdzekļus. “Pašlaik
viss, ko mēs darām, notiek par mūsu pašu līdzekļiem. Tā ir
mūsu iniciatīva, mēs redzam, ka nākotnē tas jebkurā gadījumā
aizies. Jebkas, ko dara labā nolūkā, nāk atpakaļ,” ir
pārliecināts Pēteris.

Kosmosa kuģis un zāles pļāvējs

Kamēr vēl nav sākušies
vēsturiskā objekta restaurācijas darbi, iecerēts izveidot deviņu
cilvēku komandu, kuru starpā būtu dažādu nozaru un prasmju
pārstāvji, kas strādātu dažādos virzienos. “Sāksim filmēt
televīzijas raidījumu. Plāns nav gan akceptēts, bet pretimnākšana
no visām pusēm ir. Vajag tikai laiku,” spriež Pēteris. Viņš
iecerējis aktivitātēs iesaistīt vietējos jauniešus – Cīravas
Arodvidusskolas jaunos mehāniķus –, kuru uzdevums būtu,
piemēram, no nekā uztaisīt automašīnu. “Doma ir no kombaina
uzbūvēt lielāko pasaules mauriņu pļāvēju. Lai padarītu
vienkāršas lietas saprotamas. Nekas nav neiespējams. Viss ir
iespējams. Kosmosa kuģi arī varētu uzbūvēt, tikai vajag darīt,”
uzskata Pēteris.

Mūsdienās visai bieži var
sastapt jaunus, ambiciozus cilvēkus, kas savus spēkus un finanšu
līdzekļus tomēr nolemj ieguldīt privātā biznesā. “Biedrība
ir tāpēc, ka, lai to visu palaistu
un, lai tas riktīgi
sāktu ripot, tie ir stabili manas dzīves desmit gadi,” repliku
komentē Pēteris. Vaicāts, kāpēc viņam šķiet tik svarīgi savu
ambiciozo mērķi tiešām īstenot, viņš atbild: “Tā ir mana
mesijas loma, kas man ir atnākusi.” Pēteris bijis aktīvs
jaunietis, un tieši ar jauniešiem pēdējā laikā arī sanācis
darboties, piemēram, vadot lekcijas. “Cīrava ir perfekta vieta
šādai platformai. Šis projekts varētu būt – pionieru goliāts.
Šāda līmeņa piemēru Latvijā nav. Mans centiens būtu uztaisīt
šo projektu tik stabilu un pārliecinošu, lai šādu objektu
Latvijā būtu desmit vai piecpadsmit,” uzskata rīdzinieks.

Vēl viens no daudzajiem biedrības
mērķiem ir spēt izveidot centru jeb veselu “rotējošu
sistēmu”, kuras pastāvēšanā vēlētos iesaistīties ikviens
aktīvs interesents: “Tiem, kas jūt apslēptas bailes doties uz
laukiem, bet ļoti gribas. Kas baidās par sociālo vidi, ka viņiem
būs vientuļi, ka nebūs ko darīt. Visas biedrības sastāvs arī
var rotēt, tāpēc tā ir biedrība. Tas nav privātu ambīciju
kodols, bet iespēja, ka pēc desmit gadiem vadītājs ir pilnīgi
cits un es varu darīt tās lietas, kas man interesē, piemēram,
foto, video.”

Uzņem ar ovācijām

Vietējo iedzīvotāju interese
par kultūras dzirnavās notiekošo jau jūtama. Uz vienu no
elektroniskās mūzikas koncertiem ieradušies pat divsimt
klausītāju: “Neviltoti aplaudē, un ar ovācijām. Paliek un
neiet projām, grib runāties ar mākslinieku. Māksliniekam bija
šoks. Viņš bija skeptiski noskaņots par to, ka viņš te atbrauks
un visi šķībām mutēm sēdēs.”

Lai piesaistītu vietējos un arī
citu rajonu iedzīvotājus, turpmāk tikšot rīkotas arvien
dažādākas aktivitātes. Tomēr nav nekas jauns, ka reizēm katram
pašam jāpieliek pūles, lai izrautos no pelēkās ikdienas, uzsver
biedrības pārstāvis, Pētera domubiedrs, pēc nodarbošanās
skaņotājs no Liepājas Kristaps Derums. “Ja cilvēkam pašam
ir vēlme, tieksme kaut ko vairāk redzēt, kaut ko mēģināt,
saprast… tas prasa arī piepūli. Te nebūs vienkārši tusiņš
vai diskotēka.
Par izklaidi es šo nesauktu,” saka K. Derums. Pašam
darbošanās biedrībā sniedzot iespēju realizēties: “Ja mani
interesē mūzika un ja šeit ir koncertzāle, es gribu, lai tā būtu
ideāla. Gūt gandarījumu no tā, ka tā ir… nezinu, labākā.
Šāda tipa, izmēra, atmosfēras, ka tādas nekur vairāk nav. Man
nav ambīciju, ka man būs pati labākā. Es daru, realizējos, gūstu
gandarījumu no tā, ja mūziķi gūst gandarījumu, ja mēs taisām
ierakstu sesijas, izdodam ierakstus, ja sanāk labi… Ja brauc
ārzemju mūziķi ierakstīties… Pilnīgi pieļauju tādu iespēju.”

Cīravas pagastam esot viss
nepieciešamais, lai iecerēto īstenotu. Tam lieli pilsētu centri
nemaz neesot vajadzīgi. “Ja tu vari tik mazā lokā pamainīt
sapratni par daudzām intelektuālām lietām, kas cilvēkiem dod
iespēju pietuvināties dabai, likt saprast, ka provincē ir
iespējams tieši tas pats, kas pilsētā…. Un daudz kvalitatīvāk,
jo te nav stresa, negācijas,” aizdomājas Pēteris, piebilstot,
ka cilvēku paļāvība un atkarība no politikas jeb tā sauktās
“sistēmas” ir novedusi pie nepareizas vērtību izpratnes.
“Mūsu jēga ir padarīt plašāku skatu uz pasauli, uz
iespējām. Jābūt baigi pašpārliecinātam. Es varētu šaubīties
par ļoti daudz ko. Es šīs šaubas nelaižu sevī iekšā, jo tas
procesu nepaātrinās. Galvenais iet ar pārliecību, ka tas ir
vajadzīgs, ka ir jādara,” šķiet, pats sev atgādina Pēteris.

Cīravas dzirnavas

– Cīravas ūdensdzirnavas celtas
1881. gadā.

– Dzirnavām ir divi statusi –
valsts nozīmes kultūras piemineklis un industriālā mantojuma
statuss.

– Dzirnavas pārdzīvojušas
dažādas pārbūves.

– Dzirnavām ir četri līmeņi
industriālajā un trīs līmeņi – dzīvojamā daļā.

– Kopējā dzirnavu platība ir
1700 kvadrātmetru.

Biedrība “Cita abra”

– Mērķi –glābt un restaurēt
Cīravas ūdensdzirnavas.

– Izveidot sociāli aktīvu vidi
vietējiem iedzīvotājiem, studentiem, potenciālajiem apmeklētājiem
un tūristiem.

– Attīstīt radošo telpu
dažādiem mākslas, teātra un mūzikas projektiem.

– Apgūt un iesaistīt aktivitātēs
apkārtējo vidi, tās resursus.

– Sniegt studentiem prakses iespējas un iespēju ārpus
skolas arī nopelnīt.

– Biedrība darbojas gadu, un tā
apvieno vairāk nekā 40 biedru. Viņu vidū ir dažādu nozaru un
profesiju pārstāvji no dažādām Latvijas vietām.

– Līdz šim dzirnavās pasākumi rīkoti sezonāli.

– Kultūras centrs pilnībā varētu būt gatavs pēc
pieciem gadiem.

– Biedrība sadarbojas ar Cīravas
Arodvidusskolu, Kultūras namu un pagasta pārvaldi.

– Vairāk par biedrību var
uzzināt interneta vietnē www.citaabra.lv.