Vairāk nekā 100 tūkstoši dzīvespriecīgu, mūzikas un dažādu aktivitāšu mīlošu cilvēku apmeklējuši pludmales festivālu, kas jau septīto gadu šogad notiks mūsu skaistajā, baltajā jūrmalā, kuru savām acīm skatījušas un pēdām minušas ne tikai pašmāju zvaigznes, bet arī kaimiņzemes un pasaules mēroga slavenības. Kamēr “Baltic Beach Party” apmeklētāji aizrautīgi tver un izbauda visu, ko festivāla rīkotāji viņiem sarūpējuši, tikmēr ļoti liela komanda rūpējas, lai liepājniekiem un pilsētas viesiem festivāls paliktu atmiņā kā neaizmirstamākais vasaras sarīkojums. Taču arī darbarūķiem festivāla laikā tiek savs prieciņš, sava daļiņa piedzīvojuma.

Ar Aladina misiju

“Festivāla laikā man iet šausmīgi labi, kā nekā tas ir sirds darbs!” skan pārliecinoša atbilde no Sintijas Zīvertes, kuras pienākums ir gādāt par festivāla dalībnieku, konkrētāk, mūziķu labsajūtu, izpildīt tūkstoš un vienu viņu vēlēšanos. Ne viens vien ir dzirdējis par mākslinieku dīvainajām prasībām, par kaprīzēm un mirkļa iegribām, tādēļ saprotams, ka Sintijas pienākums nav no tiem vieglajiem. Aizskatuves administratore vienmēr rēķinās, ka lielās un mazās zvaigznītes var pēkšņi mainīt domas. Piemēram, Sintija ir sagatavojusi alkohola rezervīti, tā teikt, ja nu kas. Tālredzība līdz šim atmaksājusies, un mākslinieki vienmēr bijuši bezgala pateicīgi, ka tikuši pie kāda dzēriena.

Taču, lai arī cik ļoti Sintija rūpētos izdabāt mūziķu iegribām, dažreiz to nemaz nav iespējams izdarīt. “Viens no jaunajiem latviešu vokālistiem balss skanīgumam bija pieprasījis siltu pienu, ko sajaukt ar 120 gramiem tumšā ruma “Bacardi” un nedaudz citrona. Bet pludmales ballītē nav iespējams uzsildīt pienu. Tad nu es viņam ar smaidu sejā piedāvāju litra piena paku un 0,7 litrus “Bacardi”. Viņš bija sajūsmā un dzērienus pieņēma,” atceras Sintija.

Labu gribēdams, dažreiz apkalpojošais personāls tomēr mēdz pārcensties. Tā kāds darbinieks, zinot, ka aiz skatuves paredzēts uzturēties tikai puišu grupām, norājis kādu blondīnīti, kura, pēc viņa domām, atradās ne tur, kur vajadzētu. Jauniete taisnojusies, ka garāmejot ieskrējusi tikai uzrakstīt dziesmu programmu, un tūdaļ devusies prom. Tikai pēc tam darbinieks sapratis, ka bija izraidījis vienu no jaunajām dziedātājām, festivāla dalībniecēm. Tad nu bija jātaisnojas un jāatvainojas.

Furgoniņi aiz skatuves paredzēti, lai mūziķi pirms uzstāšanās varētu saposties, sagatavoties un iestiprināties, pēc tam viņiem jāpaņem savas mantas un jāatdod vieta citiem māksliniekiem. Taču, ne visi ievēro noteikumus. Liels bijis Sintijas pārsteigums, kad kādā namiņā ieraudzījusi glīti pakārtus uzvalkus un mūzikas instrumentu, kas piederēja iepriekšējā dienā koncertējušai grupai. “Lai dārgās mantas nepazustu, tās saudzīgi aiznesām uz rokkafejnīcu,” stāsta Sintija.

Ar amizantām, neordinārām situācijām, kuru atrisināšana prasa zibenīgu un loģisku rīcību, darbiniekiem nākas saskarties katrā festivālā. “Atceros, ka piecas minūtes pirms Ruslanas uzstāšanās pie manis sašutis pieskrēja viņas menedžeris un sacīja, ka uz skatuves ir smiltis. Loģiski, ka pludmales ballītē būs smiltis! Menedžeris teica, ka dziedātājas un dejotāju zābaku zoles ļoti slīd, saskaroties uz smiltīm. Es nobļāvos, un nākamajā brīdī mani kolēģi jau bija uz skatuves un tās noslaucīja. Kur viņi momentā dabūja birstes, nezinu,” izbrīnīta arī pati Sintija. Izbīlis Ruslanas menedžera acīs neizgaisa, ieraugot arī, ka solistes vagoniņu laikā, kad pie tā parādījies bars autogrāfu mednieku, uzmana tikai viens apsargs. Tā kā brīvu apsargu nav bijis, Sintijas komandas puišiem nekas cits neatlicis, kā izveidot dzīvo ķēdi un atturēt jautro pūli no mīlestības izrādīšanas dziedātājai.

Sintijai Ruslana palikusi atmiņā arī citu iemeslu dēļ. Dziedātājas pavadošais sastāvs jau bija ieradies un uz skatuves veica skaņas pārbaudi, bet melnmatainā māksliniece tā arī nav rādījusies. Līdz pēkšņi Sintijai beksteidžā kāds uzsitis uz pleca – viņas priekšā atradās maza auguma, apmēram, metru un 55 centimetrus gara meitenīte, ģērbusies saplēstās džinsa biksēs un kedās. Taču vienkāršs bijis ne tikai Ruslanas apģērbs, bet arī viņas izturēšanās. “Pagājušajā gadā organizatori iedibināja tradīciju, ka lielajiem māksliniekiem lūdza atstāt autogrāfu uz baltajām ģitārām, kuras tagad izstādītas Latvijas 1.rokkafejnīcā un mūzikas klubā “Pablo”. Ruslana ar savu komandu pēc uzstāšanās ļoti ātri aizgāja, tāpēc nepaspējām viņai iedot parakstīties. Es devos uz rokkafejnīcu, atvainojos, ka traucēju ēst, un lūdzu atstāt autogrāfu. Ruslana teica, ka ģitāru nevar tā vienkārši aprakstīt un nolikt, lai stāv kā mēbele, tā ir arī jāiesvēta. Viņa paņēma ģitāru un “Zvaigžņu dārza” apmeklētājiem par prieku nospēlēja Ukraiņu tautasdziesmu,” par aizkustinošo brīdi stāsta Sintija.

Savukārt nu jau aizsaulē aizgājušais Kapteinis Džeks, kurš lielās vētras dēļ nevarēja uzstāties pludmalē, tādēļ viņam to nācās darīt koncertestrādē “Pūt, vējiņi!”, laikā, kad viņam nav bijis jādzied, nepārtraukti sekojis Sintijai un apliecinājis savas simpātijas un mīlestību. Tā kā melnādainais mākslinieks nav bijis vienīgais, kas alcis pēc Sintijas gādības, viņa to vien darījusi kā centusies izvairīties no karstasinīgā, sirsnīgā un neatlaidīgā pielūdzēja. Tā nu koncertestrādes aizkulisēs noticis īsts riņķa dancis, kam sekoja ne viens vien ieinteresēts acu pāris.

Taču ne jau visi mūziķi, kas uzstājušies “Baltic Beach Party”, bijuši tik pieejami, piemēram, grupas “Mumij Troļļ” solistu Iļju Sintijai tā arī neizdevies satikt, jo viņam klāt nav laidusi apsardze. Šī grupa izcēlusies arī citu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ar savām prasībām – festivāla rīkotājiem atbilstoši grupas dalībnieku vēlmēm pat nācās iekārtot viesnīcas istabiņu un to papildināt ar īpašu dārgu šampanieti, svaigiem augļiem un kafiju un tēju tējkannās. Arī pludmales mājiņa, kurā viņi pirms uzstāšanās sagatavojās, bija jāiekārto gandrīz kā pēc zīmējuma, jo Iļjam Lagutenko nekādas atkāpes nebija pieņemamas. Otrkārt, atmiņā palicis bundzinieks, kurš izteicis vēlmi mūspusē pamakšķerēt. Tad nu nekas cits neatlicis, kā viņam sagādāt licenci, laivu un makšķeri, lai mūziķis varētu ļauties savam hobijam. Ar gandarījumu Sintija teic: pēc festivāla grupas solists atzinis, ka līdz šim viņi nekur tik labi neesot uzņemti.

Kur aizceļojušas lelles?

“Man “Beach Party” režīms sākas jau vairākus mēnešus pirms festivāla, es tam laicīgi sāku pakārtot savu dzīvi, domāšanas veidu, tam sāk piemēroties mana ģimene. Ja nebūtu “Beach Party”, man kaut kā nozīmīga pietrūktu,” atzīst viena no pludmales festivāla rīkotājām Maija Kalniņa. Tā kā Maija ir atbildīga par daudzām lietām, viņa atzīst, ka festivāla laikā ir gatava uz jebko – gan noskriet ļoti lielā ātrumā no viena sarīkojuma norises vietas gala līdz otram, gan ikvienam atbildēt, kas kurā brīdī notiek, jo shēma ar notiekošo viņai ir uzzīmēta galvā. Lai arī abas festivāla dienas Maijai paiet vienā skriešanā un neesot pat laika paēst un padzert, arī viņai šis darbs šķiet patīkams un aizraujošs. Īpaši tāpēc, ka ir izdevība strādāt ar lielisku komandu, ar cilvēkiem, kuri festivāla dienās tik ļoti iepazīti, ka, runājot ar viņiem pa telefonu, pēc balss vai melnajiem jociņiem, var saprast, kā viņi jūtas, ko domā.

“Katra festivālā aizvadītā minūte ir spilgta,” no pieredzes zina teikt Maija, jautāta par atmiņā paliekošajiem brīžiem. Taču ir notikumi, kurus atceroties sejā parādās smaids vai skumji jānopūšas. “Latino un regeja naktij bija sarūpētas četras lelles cilvēka augumā, kurām mēs paši aizdevām savas drēbes un aizņēmāmies no dāsniem cilvēkiem vai arī izīrējām parūkas. Interesanti bija tas, kā mēs no lielās skatuves tās, milzīgā audumā ievīstītas, stiepām uz “Show Room” telti. Izskatījās, ka pa smiltīm velkam četrus cilvēkus, kuri bija vai nu aizmiguši vai kurus mēs bijām noslaktējuši. Apsargi uz mums tā aizdomīgi paskatījās, bet neko neteica,” ar smaidu atminas Maija. Taču smaids viņai un kolēģiem pazudis, kad uzzinājuši, ka lelles ar visām aizlienētajām mantām sākušas savu patstāvīgu dzīvi un devušās tautās. “Pēdējo reizi lelles bija redzētas dejojam ar skaņas un gaismas meistariem,” padzirdējusi Maija.

Viņa atzīst, ka mazliet kuriozi ir arī brīži, kad festivāla laikā ar kādu telefoniski mēģina sazināties un saprast, kur meklētais atrodas, bet izrādās, ka abas personas stāv kādu metru viena no otras. Lielā pūļa dēļ šādas situācijas gadoties visai bieži.

Taču darbiniekiem nākas ne tikai pašiem piedzīvot amizantus atgadījumus, bet arī dzirdēt par tiem. Tā kāds apmeklētājs lielījies, ka gudri izdarījis, telšu pilsētiņā uzceļot savu telti pie paša žoga, lai to varētu atrast pat nakts laikā. Taču gudrinieks apmulsis, kad pēc laika, atgriezies telšu pilsētiņā, secinājis, ka tās teritorija prombūtnes laikā krietni palielinājusies un žogs pārcelts. Tad nu puisim nācās palauzīt galvu, lai saprastu, kur tagad atrodas viņa telts un kura tā īsti ir, jo daudzas no tām bijušas vienādas.

Kuru slavenību apkalpot?

Vairāki festivālā strādājošie nepārtraukti pārvietojas no vienas vietas uz citu, taču ir daudz cilvēku, kas gandrīz visu laiku atrodas noteiktā vietā. Piemēram, Mareks Kāpiņš, izņemot pērnā gada festivālu, kad viņš apkalpoja rokkafejnīcas apmeklētājus, visus gadus atradās aiz bāra letes festivāla VIP teltī, kurā uzturas mūziķi un citas lūgtās personas, tātad – daudzi slaveni un ietekmīgi ļaudis. Mareks smej, ka dažreiz gadoties visai interesantas situācijas, piemēram, kad pie bāra vienā pusē atrodas pilsētas galva, bet pretī Liepājas Pašvaldības policijas šefs. Tad nu bārmenim rūpīgi jāizspriež, kuru pienākas apkalpot pirmo. Līdz šim viņam izdevies veiksmīgi izkļūt no šādām kutelīgām situācijām un neviens nav apvainojies, ka viņam netiku izrādīta pienācīga uzmanība. Mareks ievērojis, ka cilvēki šajā teltī ir ļoti toleranti un saprotoši, jo daudzi no viņiem pabijuši arī citos festivālos, brīvdabas pasākumos un no pieredzes zina, ka nav iespējams tajos pasniegt dzērienus stikla glāzēs, bet jāsamierinās ar ne tik pievilcīgajiem plastmasas traukiem.

“It kā jau dzirdu, kas tiek spēlēts uz galvenās skatuves, bet no telts pāri cilvēku galvām māksliniekus saredzēt grūti. Taču kopēju atmosfēru teltī var sajust. Ar šo gadu gan sāk palikt žēl, ka kārtējo reizi jāstrādā, nevis varu atpūsties festivālā,” mazliet skumji nosaka Mareks. Izskrien uz kādu brītiņu apskatīties apvienību, kuras spēlētā mūzika īpaši tuva, neesot iespējams, jo 30 – 40 cilvēku gara rinda VIP teltī esot nepārtraukti. Bārmenis ir mazliet izbrīnīts, ka pat salūta laikā rindas garums nesarūk. Tā teikt, kas katram tuvāks…

Jautāts par pludmales festivāla iecienītākajiem dzērieniem, Mareks stāsta, ka īpaši tuvs “Beach Party” apmeklētājiem esot alus, latvieši izvēloties gaišo, bet ārzemnieki dodot priekšroku tumšajam. Dāmas ietur smalko stilu līdz galam un pat pludmalē vislabprātāk iemalko šampanieti. Jau vairākus gadus popularitāti nezaudē arī enerģijas dzērieni. Lai gan daļa apmeklētāju nav īsti pārliecināti, cik tad liels ir viņu mērs, lai nebūtu pie katra mazāka pūtiena jāšūpojas vējiem līdzi, līdz šim neviens uz teltī izvietotajiem soliņiem nav aizsnaudies un pamodies no saules spīdēšanas acīs. Par to gan vairāk jāpateicas acīgajiem apsargiem, ne ballinieka apzinīgumam.

Atstāj spraudziņu, lai ieplūstu mūzika

Ja Mareks kaut cik var izjust pludmales ballītes atmosfēru, tad to grūtāk ir izdarīt Zigrīdai Mediņai, kura visus gadus festivāla laikā kopā ar kolēģi grāmatvedi Ināru Latišu strādā namiņā aiz galvenās skatuves. Viņa pilda kasieres pienākumus. Pie Zigrīdas kundzes nonāk nauda no biļešu un aproču tirdzniecības vietām, kā arī ierodas kasieri, ja nepieciešams to samainīt. “Tas ir mežonīgs darbs, pagulēt sanāk tikai no sešiem līdz astoņiem rītā,” stāsta kasiere. Abām darbiniecēm neesot arī laika izskriet pēc kaut kā ēdama un dzerama, tāpēc tas tiek gadīgi pienests klāt. Nereti namiņā iegriežoties arī citi darbinieki, lai ātrumā ko iekostu. Visi, satupuši kādā stūrī, tad mēģina ieturēt maltīti, lai pietiktu spēka strādāt tālāk. “Ja ir kāda grupa, kas mums patīk, mēs uz 10 – 15 minūtēm aizslēdzam durvis un ejam paklausīties. Tā darījām, kad uzstājās Ruslana un “Prāta vētra”, šogad iešu paskatīties “Right Said Fred”.

“Festivāla laikā es, protams, tāpat kā visi pārējie, stresoju, vai viss noritēs, kā plānots,” atklāj SIA “Argolats” sekretāre – lietvede Vineta Šķēle. Lai arī lielākais darbs viņai ir tieši pirms festivāla starta – preču piegādāšana un sadalīšana pa tirdzniecības vietām, arī pasākuma norises laikā viņa pavisam nevar ļauties bezbēdībai un jautrībai. Jāuzmana, lai viss būtu kārtībā, lai tiktu ievēroti noteikumi un Vides veselības centra darbiniekiem nevajadzētu aizrādīt par pārkāpumiem. Ja kaut kā pietrūkst, piemēram, minerālūdens, Vinetai tas tūlīt jāsarūpē. Visvairāk gan raizes sagādājot nepilngadīgie, kas vēlas iegādāties alkoholiskos dzērienus, jo šādi pārkāpumi nu nemaz nav pieļaujami.

Runājot par neaizmirstamākiem mirkļiem, Vineta kā vienu no pirmajiem min skatu pirms diviem gadiem, kad plosījās vētra un tā bija parūpējusies, lai dažas teltis plīvotu gaisā, bet furgoniņi peldētu nemierīgajā jūrā. Dažreiz arī cilvēki parūpējas par skatiem, kas piesaista apkārtējo uzmanību. Piemēram, kāds VIP telts apmeklētājs tik ļoti bija noguris, ka, gaidot garajā rindā, stāvus bija aizmidzis, liekot aiz muguras stāvošiem raustīt plecus, kāpēc rinda nekust ne no vietas.

“Strādāt festivālā “Baltic Beach Party” ir viegli un interesanti. Tur ir iespējams nofotografēt grupas, kuras citādākos apstākļos nevarētu fotografēt,” gandarīts par izdevību ir Aigars Spāģis, kura uzdevums pērn un arī šogad būs iemūžināt dalībniekus, kas kāpj uz galvenās skatuves. “Ir mūziķi, kuri sastrādājas ar fotogrāfiem, kā Ivo Fomins, grupas “Double Faced Eels”, kas papozē, izdara interesantas kustības, parūpējas, lai būtu labi redzami. Bet ir mākslinieki, kas īpaši neņem vērā fotogrāfus. Daži lielākoties atrodas mēles galā, kā pērn to darīja Mārtiņš Freimanis, vai arī visu laiku nostāv tikai pie mikrofona,” saka Aigars, kurš par savām labākajām bildēm uzskata tās, kurās redzama grupa “Prāta vētra”.

Darbs un atpūta vienuviet

Ko par festivālu domā mūziķi, kuri tajā arī strādā jeb uzstājas? To “Kultūras Pulss” jautāja vairākiem mūsu pilsētas māksliniekiem.

Raimonds Dobelis,

– Esmu apmeklējis šo festivālu divas reizes, abas no tām tāpēc, ka man bija jāuzstājas. Pirmajā reizē tas bija grupas “Nasty Smile” sastāvā, otrajā – ar apvienību “The Briefing”.

No organizatoriskās puses pasākums tiek rīkots augstā līmenī. Festivāla organizatori mācās no kļūdām, un tas paredz šī festivāla popularitāti vēl vismaz piecus gadus.

 Bet mani kā apmeklētāju šis lielizmēra pasākums nesaista vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, nevienu gadu nav piedāvātas mūzikas zvaigznes, kas man liktos pietiekami saistošas. Bet mūsu pašmāju grupas labāk klausos mūzikas klubos, ērtākos apstākļos. Otrkārt, lielās ļaužu masas rada diskomfortu, jo, piemēram, viena stunda paiet, gaidot rindā pēc alus, nākamā – gaidot rindā uz tualeti.

Šogad neplānoju apmeklēt festivālu “Tele2 Baltic Beach Party”, jo abas dienas paredzēta uzstāšanās citviet.

Gints Meļķis:
– “Baltic Beach Party” pašlaik ir vienīgais vērienīgais muzikālais festivāls, kas domāts plašākai sabiedrībai. Nevarētu teikt, ka es ļoti fanoju par šo pasākumu, bet, ja ir labs laiks, man patīk pastaigāties pa pludmali, pabaudīt apkārtesošās skaņas un atmosfēru, paskatīties, kas notiek deju teltīs. Katrā ziņā, izvēles iespējas ir lielas. Pateicoties šim festivālam, atdzīvojas ne tikai pludmale, bet visa pilsēta.

Iepriekšējos trīs gadus grupa “Nasty Smile” uzstājās diezgan agri, tāpēc cilvēku vēl nebija tik daudz un nevarēja izjust baudījumu priecēt lielu publiku ar savu mūziku. Bet šogad spēlēsim ļoti labā laikā – pulksten vienpadsmitos vakarā, pēc Kimas Vaildas uzstāšanās.

Guntis Pusaudzis:
– Ar grupu “Habemus” piedalījos 2004.gada festivālā “Beach Party”, pasākumā “LNT mūzikas video”. Tas norisinājās pēc scenārija, tāpēc viss notika precīzi pēc ieplānotā laika un nebija pieļaujamas nekādas nobīdes. Mūziķiem tas lika ievērot lielāku disciplīnu, kā arī deva pieredzi, piedaloties televīzijas veidotos sarīkojumos. Mums šis bija pirmais pasākums, kas saistīts ar televīziju.

Man “Beach Party” palīdzēja iepazīties ar daudziem mūziķiem, nodibināt jaunus sakarus, kuri noder arī pašreiz. Šā gada “Beach Party” mani patīk tāpēc, ka būs “Beachrock.lv” telts. Jāatzīst, ka mani pat mazāk piesaista lielā skatuve. No šā gada festivāla visvairāk gaidu tādus māksliniekus un grupas kā “Skamp”, “The Hobos”, “Logo”, “Gain Fast”, “S.P.B” un Dons.

Ivo Fomins:
– Festivāls “Baltic Beach Party” ir viens no centrālajiem notikumiem pilsētā, tie ir lieli svētki, uz kuriem sabrauc ļoti daudz cilvēku no Latvijas un arī no kaimiņvalstīm.

Man festivāls vairāk saistās ar darbu, jo esmu tajā vairākas reizes uzstājies. Atpūsties līdz šim pludmales ballītē nav sanācis, jo dienās, kad nav bijis tajā jāuzstājas, man ir notikuši koncerti citviet. Līdz šim festivālā esmu dzirdējis tikai grupas “Prāta vētra” uzstāšanos, tā pērn spēlēja pirms manis. Kopumā festivālu vērtēju pozitīvi. Galvenais, ka pilsētā kaut kas notiek. Vienīgi es vēlētos redzēt lielākas zvaigznes, bet saprotu, ka organizatoriem nav tik viegli tās piesaistīt, jo lieliem māksliniekiem ir arī lielas prasības.

Inita Gūtmane,

Enerģija, dzīvesprieks, līksmība…

Dziesmas, dejas, ovācijas…

Krāsas, tērpi, smaidi…

Draudzība, saliedētība, piedzīvojums…