Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pretrunu kamola dinamiskais šķetinājums

Pretrunu kamola dinamiskais šķetinājums
Foto: Egons Zīverts
23.03.2016 12:29

Andžils Remess

Atslēgvārdi

Priecē, ka top arvien jaunas grāmatas par Latvijas likteņgaitām, ar kurām cieši saistīta arī Liepāja. Tiesa, Valda Rūmnieka un Andreja Miglas vēsturiskajā romānā “Debess aiztur elpu” Liepāja paliek fonā. Kā mazs zemes stūrītis Baltijas jūras krastā, kur 1919. gadā vēl saglabājusies tikko dzimusī valsts, bet romāns mūs ieved Pētera Stučkas vadītās boļševiku valdības pakļautajā Rīgā.

Manuprāt, šis ieskats ar autora acīm tālaika Rīgā saista visvairāk. Tas nav hrestomātisks raksturojums, bet aizraujošs stāstījums par ikdienas dzīvi pilsētā. Gan no boļševiku skatpunkta raugoties, gan tas, kā rīdzinieki uz savas ādas izjuta sarkano teroru, kad viņus aplaupīja un nobendēja proletariāta revolūcijas vārdā. Un kā sarkanajam teroram sekoja baltais terors, jo, kad boļševiki no Rīgas bija padzīti, pirmajās dienās to pašu darīja Rīgā ienākošais vācu karaspēks.

Vērtīgs ir arī autoru ieskats visos tajos samezglojumos, kuros tajā laikā bija iepīta Latvija, kad sadūrās dažādu valstu un dažādu spēku intereses, un nebija viegli noteikt, kuri ir draugi un kuri – ienaidnieki. Kad sākās stīvēšanās starp sabiedrotajiem, kuri pirmie ieies Rīgā pēc boļševiku atkāpšanās – latviešu, igauņu vai vāciešu spēki, un cik tur trūka, ka šīs domstarpības būtu Latvijas nākotni sarežģījušas vēl vairāk.

Rakstīt par šiem pretrunu pilnajiem laikiem ir pateicīgi, un autoriem nav didaktiski jābaksta ar pirkstu, kas ir balts un kas ir melns. Viņi arī šķetina šo cieši savijušos kamolu, nepārkāpjot faktu robežas. Vērpj intriģējošu sižetu. Un tā labāk izprotams, kāda nozīme tolaik bija uzticībai Latvijas valstij un kā liktenis spēlējās ar cilvēkiem.

Ja tāds bija autoru mērķis, tad tas ir sasniegts. Neskatoties uz to, ka situācijas dažkārt konstruētas vairāk atbilstoši izrādei uz skatuves. Jo diez vai dzīvē tā mēdz notikt, ka personāži tik pēkšņi un tik nejauši satiekas tieši tad, kad autoriem tie jāsaved kopā, lai būtu iespēja zīmēt nākamo ainu un nevajadzētu aizvilkt priekškaru.

Jau savos iepriekšējos darbos V. Rūmnieks un A. Migla pierādījuši, ka viņu spēcīgākais ierocis ir vīt konkrētu vēsturisku personu likteņus. Parādīt šo cilvēku šaubas, pretrunas, pārdzīvojumus. Tāpēc arī šajā romānā visvairāk pārliecina gan trīs latviešu lidotāji, gan jo sevišķi dzejnieks Jānis Sudrabkalns, kas strādā boļševiku interesēs un tomēr sirdī jūtas tuvāks nacionālajai Latvijai.

Toties to nevar teikt par autoru iztēlē radītajiem diviem citiem nozīmīgiem romāna personāžiem, kuri pretstatīti viens otram – Latvijai uzticīgo virsnieku Robertu Zaļkalnu, kas boļševiku ieņemtajā Rīgā atstāts slepenu uzdevumu veikšanai, un viņa kādreizējo skolasbiedreni Nadīnu, kura uzcītīgi kalpo boļševikiem.

Protams, Zaļkalns simpatizē ar savu pārliecību un drosmi, kad nākas staigāt kā pa plānu ledu. Tikai, vai šādos apstākļos viņam viss varēja iet no rokas tik gludi? Gan iegūt latviešu karaspēkam tik vajadzīgās ziņas, kuras brīžam pašas iekrīt viņa rokās, gan apgādāt boļševiku pretiniekus ar ieročiem, gan pašam vadīt kauju operācijas. Tā izdevās tikai padomju izlūkam Otrajā pasaules kara laikā Štirlicam filmā “Septiņpadsmit pavasara mirkļi”. Bet Zaļkalnam izdevās vēl vairāk. Pateicoties viņam, līdz tam tik ietiepīgie vācieši piekrita parakstīt pamiera līgumu, kas visu atrisināja un glāba Latvijas valsti…

Bet Nadīna? Jā, kolorīts personāžs. Taču, lai kā cilvēks būtu pārņemts ar boļševiku idejām, tomēr negribas ticēt, ka tas runā tikai lozungu vārdiem. Ja nu vienīgi autori gribējuši Nadīnu parādīt kā komisku personāžu, tad jā.

Taču tas nemazina romāna vērtību kā ieskatu Latvijai tik bargo pārbaudījumu laikā, kad jaunās valsts liktenis karājās mata galā. Un piedzīvojumu žanra formā veidotais sižets vērpts tik dinamiski, ka lasītājus velk uz priekšu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz