Liepājnieks Jānis Zemītis pašlaik nodarbojas ar grafisko dizainu un ne tikai. Viņš pirms gada beidza Liepājas Dizaina un mākslas skolu kā interjera dizaina speciālists, bet sākumā nemaz nevēlējās tur mācīties.

Nezināja, ko darīt tālāk
No saviem skolas laikiem puisis atceras, ka līdz 9. klasei slikti mācījies un muļķības taisījis. Pēc tam Jānis nav zinājis, kur mācīties un ko darīt. Dažus mēnešus pirms iestājeksāmeniem viņš bija aizgājis pie drauga Niklāva, kura mamma ievērojusi, ka Jānis kaut ko zīmē. “Viņa paskatījās uz maniem skricelējumiem un teica, lai eju uz mākslas skolu. Tā bija pirmā reize, kad es apdomājos, varbūt tiešām izvēlēties mākslu. Gribēju izspiest maksimālo, tādēļ gāju uz interjera dizainu, kur ir liels konkurss. Iestājeksāmeniem sagatavoties man palīdzēja Niklāva mamma, kas deva dažādus uzdevumus, kurus es mājās arī veicu. Bija tik grūti, ka gribēju šķaidīt glāzes, jo vajadzēja apgūt  daudz jaunu, praktisku lietu, kuras tolaik nemācēju. Man iedeva lielu lapu, noliku to uz sienas un 3 – 5 stundas švīkāju, kamēr zīmulis no rokām krita ārā.” Tāpēc Jānis ar nepacietību gaidīja iestājeksāmena rezultātus. “Kad ieraudzīju, ka no 100 cilvēkiem biju sestajā vietā, nezināju no priekiem kur likties.”

Paldies internetam
Lai gan Jānis skolu ir beidzis, viņš pašmācības ceļā iemācījies darboties ar dažādām grafiskā dizaina datorprogrammām. Dizaineris ir novērojis, ka cilvēki visā pasaulē ir atsaucīgi un ar mieru pamācīt savus kolēģus. “Protams, tas viss notiek ar interneta starpniecību, tādējādi pamatīgi atvieglojot dzīvi. Tādēļ laikam jāpateicas internetam,” skaidro Jānis. Viņš strādā kā individuālais komersants, bet pašam patīk lietot angļu valodas vārdu “freelancer”, kas nozīmē brīvmākslinieks. Par darbu dizaineris labprāt runā.

Tagad viņš ir sapratis, kas un kā, tādēļ neesot vairāk īpašu problēmu. Uz jautājumu, ar kādiem cilvēkiem jāstrādā, puisis atbild: “Darbus pasūta uzņēmumi un privātpersonas no visas Latvijas un Eiropas, kas darbojas ar radošu pieeju.” Tomēr situācija Latvijā krasi atšķiroties no pārējās Eiropas. Par piemēru viņš nosauc nesen radušos situāciju: “Ja uzņēmums paprasa izstrādāt dizainu  logotipam, tad Latvijā tie varētu būt no 50 līdz 100 latiem. Tādam pašam darbam ārzemēs tie būs 200 līdz 400 latu. Tādēļ, ka tur tas ir uzņēmuma imidžs un viņiem tas ir svarīgs.” To, kā izskatās šī sadarbība, Jānis skaidro, “Sākumā ir komunikācija starp klientu un pasūtītāju. Pēc tam tiek zīmētas skices, virzoties uz to, ko klients vēlas. Pēc tam no uzzīmētajām skicēm izvēlas divas un tās tiek pilnveidotas, kamēr nonākam pie gala rezultāta. Un tikai tad darbs tiek izveidots grafiski.” Jautāts, cik ilgu laiku šāds process prasa, puisis atbild: “Tas nav zināms konkrēti. Viens darbs var prasīt nedēļu, cits trīs mēnešus. Tas ir atkarīgs no komunikācijas ar pasūtītāju un no tā, cik viegli var uztvert to, ko viņš vēlas.” Pēc dizainera domām darbs un sapratne ar klientu ir tikpat svarīga, kā paša logo veidošana. Salīdzinoši bieži un daudzos gadījumos ir pārpratumi. “Klienti mēdz nesaprast, ka ir griezušies pie dizainera. Nereti viņi vēlas uzspiest savu ideju, kad es esmu izveidojis jau pirmās skices. Tad man nākas vaicāt, kāpēc tad tu ej pie dizainera un maksā? Kāpēc pats neapgūsti zināšanas ar datorprogrammu un neuzzīmē? Pēc tādas vienkāršas aprunāšanās izejam vēlreiz visam tam cauri. Jo bieži vien, aizvedot viņa ideju līdz galam, uzņēmējs pats saprot, ka tā ir galīgi garām un ir izšķērdējis gan manu, gan savu laiku. Tā vietā, lai dzēstu visu manu skici ārā, nolemjam kaut ko pamainīt. Tā man bija ar vienu elektronikas uzņēmumu. Viņiem vajadzēja interaktīvu un smuku logotipu, kurā būtu krāsu spēlēšanās. Izveidoju skices, bet viņiem tās nepatika. Caur “Skype” video čatu radām kompromisu, aptuveni dienu sarunājoties. Beigās, nomainot divus elementus un vienu krāsu, klients bija apmierināts un īsti neko pārtaisīt arī nevajadzēja. Principā katrs sīkums var izmainīt to, kā cilvēks redz logotipu.”

Sāka ar parastu grafiku
Pirms diviem gadiem, trešajā kursā, puisis sāka mācīties grafisko dizainu, toties pelnīt viņš sāka jau no otrā kursa ar zīmēšanu. “Sāku lasīt sociālajos portālos, ka daudziem nepieciešama palīdzība tetovējumu zīmēšanā. Nolēmu pamēģināt, jo man patīk zīmēt un arī tīri labi padodas. Tā izveidoju tādu kā sludinājumu portālā www.draugiem.lv. “Ja tev ir ideja, bet to neproti realizēt, tad droši vien, ka es varu palīdzēt.” Protams, tas notika par attiecīgu samaksu. Sākumā domāju, ka neviens tāpat neko nepasūtīs, bet pirmajās minūtēs jau bija 13 vēstuļu, un tā arī aizgāja pirmie darbiņi. No tā brīža biju atklājis vienu no veidiem, kā nedaudz nopelnīt. Ar tetovējumu zīmēšanu nodarbojos vēl joprojām.” Par cenām runājot, Jānis bilst, ka viss ir atkarīgs no tā, cik liels un detalizēts būs tetovējums. Piemēram, “par tīģera seju A4 formātā un kaut cik reālistiski atveidotu, es prasītu 15 – 20 latu,” smejas mākslinieks.

Puisis regulāri seko līdzi tehnoloģiju uzlabojumiem. Par vienu no jaunumiem, kas viņu ir ieinteresējis, viņš nosauc 3D printēšanu. Mākslinieks jau ir redzējis, kā darbojas printeris, bet vēl joprojām līdz galam nav to izpratis. “Reiz sarakstījos ar vienu puisi internetā un apmainījāmies ar pieredzi. Viņš man rādīja, kā printē visādas interesantas lietiņas. Vēl joprojām nemāku teikt, kas tas tāds par materiālu.” Jānis uzskata, ka tā ir ļoti laba iekārtu attīstība. Tomēr, viņaprāt, vēl jāpagaida kāds laiciņš, kamēr varēs redzēt pamatīgu tehnoloģisko brīnumu.

Vaicāts, kāds ir nākotnes plāns, mākslinieks strikti atbild: “Gribu atvērt savu dizaina studiju. Tomēr vēl nē, plānoju to darīt pēc pieciem gadiem. Agrāk biju domājis, ka strādāt dizaina aģentūrā būtu lieliski, bet pamēģināju, un tas atkrīt. Nepatīk tāds darba grafiks.”