“Vienmēr ir lepnums un pacilājoša sajūta. Un tajā pašā laikā domāju, vai meitene, kas demonstrē tērpu, visu izdarīs kārtīgi, un skatos, kā redzēto uztver publika,” ko jūt un domā, redzot modes skatē demonstrējam savu tērpu, atklāj Liepājas Mākslas vidusskolas 4. kursa studente Alise Vasiļjeva.

Žēl šķirties no sava lolojuma

Liepājas Mākslas vidusskolas audzēkņi savus darbus rāda ne tikai paši savā mācību iestādē, bet tie tiek demonstrēti arī dažādos ar modi saistītos pasākumos Liepājā un Rīgā, teiksim, izstādē “Intertexstil Balticum” un jauno mākslinieku konkursā “Habitus Baltija”. Apģērbu dizaina nodaļas studente Alise apgalvo, ka pārņem ļoti liels gandarījums, ja var parādīt savus tērpus citiem, ja pēc modeles izgājiena no publikas puses atskan aplausi, kas veltīti tērpa autorei. “Tas ir minūtes gandarījums,” saka studente. “Tās ir uzslavas par to ilgo laiku, kas veltīts tērpa izveidei, par pacietību un nerviem, ko tas prasījis.”

19 gadu vecā jauniete stāsta, ka visai bieži modes skates apmeklētājiem kāds tērps ļoti iepatīkas un viņi izsaka vēlēšanos to iegādāties. Arī pēdējie trīs Alises darbi ir aizceļojuši pie citiem cilvēkiem. Studente atceras, ka vienu kostīmu, ko mācību procesā bija darinājusi savam augumam, nolēmusi nevienam nepārdot, jo tas ļoti labi izdevies un dikti paticis. Tomēr kāda sieviete mēģinājusi pierunāt tērpa autori viņai to pārdot, līdz Alise piekāpusies. “Ir grūti šķirties no apģērba, jo, strādājot pie tā, vairākas nedēļas vai pat mēnešus esi to lolojusi,” izjūtās dalās Alise. “Bet tomēr tad, kad atdod, pārdod tērpu, sāc domāt par ko jaunu.”

Alise agrāk sava spītīgā, trakulīgā gara un rakstura dēļ priekšroku devusi avangarda tērpiem. Tomēr pēc laika ieklausījusies savā skolotājā Normundā Vamzī, kurš mudinājis izvēlēties zelta vidusceļu un veidot izstrādājumus, kas būtu mākslinieciski kreatīvi un interesanti un tajā pašā laikā pēc tiem būtu pieprasījums, tos cilvēki izvēlētos valkāšanai. “Tas ir pats grūtākais, bet es pie tā mēģinu tagad pieturēties,” uzsver Alise.

Ja ir brīvs laiks, viņa tērpus šuj ne tikai pati sev, bet sapoš arī mammu, draudzenes un paziņas. Alisei patīk izdomāt interesantas griezuma līnijas, lai tērps piesaistītu uzmanību. Vēl viņu aizrauj aksesuāru darināšana, kas kalpo par tērpa odziņu, kā arī patīk pārtaisīt dažādas lietas. Piemēram, pavalkātas kurpes pārtop par zābakiem. Citreiz viņa atkal nopērk jaunus apavus un tos papildina ar kādu detaļu, izveido oriģinālu dizainu, kas garantē, ka neviens cits ar ko tādu pretī nenāks. 

Pagājušā mācību gadā studente sāka apgūt vīriešu apģērbu darināšanu, un viņa atskārta, ka tā ir ļoti pamācoša un saistoša lieta. Simpātiskā brunete pieļauj, ka diplomdarbam varētu tapt kāds stiprajam dzimumam adresēts apģērba gabals.

Jautāta par iecienītākajām krāsām, Alise teic, ka viņa pati nevalkā spilgtas, raibas drēbes, arī spīdumi un akmentiņi kā apģērba dekori nav viņas gaumē. “Man vairāk patīk melnbalts apģērbs un pasteļtoņi. Patīk spilgti, izaicinoši akcenti,” savu stilu raksturo Alise, kura intervijas laikā rokā groza koši sarkanas brilles, kas šajā reizē papildina viņas melnbalto tērpu.

Domā uzsākt ko savu

Šis Alisei būs pēdējais mācību gads Liepājas Mākslas vidusskolā. “Domāju neatlaidīgi turpināt to, ko esmu iesākusi, lai arī kāda situācija būtu, lai arī kādreiz nolaižas rokas, jo šī profesija nav no vieglajām,” apņēmības pilna ir topošā apģērbu dizainere. Alise izlēmusi, ka Latvijas Mākslas akadēmijā nākamgad vēl nestāsies, jo augstāko izglītību varot iegūt arī vēlāk. Viņa uzskata, ka Liepājas Mākslas vidusskolā jau ieguvusi labas iemaņas un prasmes saistībā ar apģērba dizainu, tāpēc varētu mēģināt uzsākt ko savu. Liepājniece ievērojusi, ka pašlaik tiek izrādīta pretimnākšana jaunajiem māksliniekiem, un, ja vien ir iesniegts kreatīvs projekts saistībā ar modes lietām, dizainu, var iegūt līdzekļus tā īstenošanai. Arī Alise plāno izmēģināt veiksmi, jo ideju viņai netrūkst.

Jā, Latvijā roku darbu tik ļoti nenovērtē kā citviet pasaulē, to atzīst arī dzīvespriecīgā liepājniece. Tomēr viņa ievērojusi, ka par jauno dizaineru darbiem interese ir, jo ļaudis piesaista kas jauns un neparasts. “Cilvēki nāk uz modes skatēm. Ne visi saprot, bet acis iemest, kas tajās notiek, vēlas,” pārliecinājusies ir Alise. Viņa piebilst, ka bieži vien draugi un paziņas nesapratnē jautā: kāpēc taisīt ko tādu, ko neviens nevilks? “Ne visi to saprot un ne visiem tas ir vajadzīgs. Katram darbam ir sava publika,” tāda ir viņas atbilde.

Savukārt Alises vajadzība ir radīt, darīt to, kas viņai vislabāk padodas un patīk jau kopš mazotnes. “Lai arī cik ļoti nepatīkama diena būtu bijusi vai gadījušies kādi kašķi, vai nav garastāvoklis, darinot tērpus, es saņemu gandarījumu, gūstu baudu,” apgalvo runīgā meitene. “Un, ja tā ir, tad es ticu, ka varēšu gūt panākumus, sasniegt to, ko vēlos,” ir pārliecināta Alise, vēl piebilstot, ka sabiedrotajiem ceļā uz panākumiem, protams, jābūt arī gribēšanai strādāt, talantam un idejām, kuras, pēc Alises domām, viņai nevarētu pietrūkt.

“Iedvesmu var ķert un smelties no visa apkārtējā, no draugiem, no negaidītām situācijām un pārdzīvojumiem, no brīvā laika aktivitātēm. Manuprāt, iedvesma neizsīkst, ja nepārtraukti kaut ko dari, nevis tikai palaidies un domā: ai, ai, kur tā pazudusi!” Nenoliedzami, svarīgi ir arī tas, ja līdzās ir cilvēki, kas iedvesmo, kas vajadzības gadījumā var dot padomu un izteikt savu viedokli. Alise par šādu cilvēku nosauc skolotāju Normundu Vamzi, kurš ar saviem audzēkņiem gatavs strādāt arī tad, kad noskanējis zvans, kas vēstījis par pēdējās stundas beigšanos.

Inita Gūtmane,

Alise pieder pie tiem jauniešiem, kurus uz ielas vienkārši nevar nepamanīt – viņa ir stilīga, atraktīva un talantīga.