Liepājas Universitātes (LiepU) Mākslas pētījumu laboratorijas (MPLab) projektu vadītāja un doktorante Maija Demitere kopā ar doktoranti Paulu Vītolu ir nodibinājušas biedrību “ASTE. Art, Science, Technology, Education”. MPLab ir darbu veidotāja, bet biedrības uzdevums ir padarīt tos pieejamus sabiedrībai, uzskata Maija. Viņa stāsta: “Tuvākais lielais mērķis ir atrisināt jautājumu par galeriju. Liepājā ir tukšas telpas, bet tās visas prasa lielus ieguldījumus. Ceram tuvākajā laikā tikt līdz tam, ka mēs varētu piedāvāt pilsētai atbalstīt mūs tādā līmenī, ka mēs varētu dabūt Liepājai laikmetīgās mākslas galeriju.”

Skanēs vecā ratiņu rūpnīca

MPLab Humanitārajā un mākslas zinātņu fakultātē kā pētniecības struktūrvienība darbojas kopš 2006. gada. M. Demitere rāda, ka Kūrmājas prospekta ēkas pagrabā, kur laboratorija darbojas, visas mēbeles ir uz ritentiņiem. Lai tās varētu sastumt, kad jārīko kāds pasākums, piemēram, Muzeju nakts. Fakultātes telpās izstādēm atvēlēta tā sauktā Kūrmājas galerija, kas apmeklējama tikai darba laikā. Pašlaik tur skatāma MPLab vadītājas Annas Priedolas izstāde “Ilgtspējas seja”, kas vēsta par senioriem, kuri spēj izdzīvot ar mazumiņu.

M. Demitere stāsta, ka ir gan studentu un absolventu, gan pētnieku un uzaicināto viesu darbi: “Lai mēs citiem varētu parādīt, ko šeit darām, ir jāorganizē izstādes, notikumi. Biedrības mērķis ir pieradināt liepājnieku, parādīt, ka te ir interesanti, ļaut nākt un paskatīties.” A. Priedola piebilst, ka izaicinājums ir infrastruktūra, jo galerijas Liepājā nav.

No 29. aprīļa līdz 5. maijam Liepājā norisināsies ikgadējais starptautiskais skaņas mākslas festivāls “Skaņas dienas”, to rīko Elektroniskās mākslas un mediju centrs E-LAB un MPLab. Darbnīcās studenti ārzemju pasniedzēju vadībā apgūs jaunu tehnoloģiju un veidos darbu, ko vēlāk izstādīs. Vairāki publiskie pasākumi notiks Tirgus ielā 9, bijušajā ratiņu rūpnīcā. “Mūsu sadarbības biedrība “BDRB”, Artis Kuprišs, grib atjaunot ratiņu rūpnīcas ēku, padarīt to par publikai pieejamu vietu, kur baudīt koncertus un citus pasākumus. 1. maijā šajā vietā atklās skaņas instalāciju, bet 4. maijā būs izstādes atklāšana un “atvērtā minidžeka vakars”, kurā varēs nākt un pieslēgt pie datora jebkādu aparatūru un 20 minūtes uzstāties,” pastāsta Maija. 3. maijā koncertzālē “Lielais dzintars” notiks elektroakustiskās mūzikas koncerts.

Saglābt un saglabāt

Vaicāta, vai laikmetīgās mākslas galerija varētu rast mājvietu bijušajā ratiņu rūpnīcā, M. Demitere saka, ka tur pašlaik notiekot smags remonts. “Cik ātri tas notiks, tik ātri mēs varēsim saprast, vai tā vieta mums ir piemērota vai nav. Tā pieder citai biedrībai, mēs tur viesojamies. Viņi labprāt mūs uzņem, priecājas, ka kaut ko darām,” stāsta M. Demitere.

Pagājušajā gadā Maija mēģinājusi ratiņu rūpnīcā izveidot publisko dārzu, kas esot daļa no viņas pētījuma. “Esmu iemācījusies un mēģināšu otrreiz,” viņa smej. “Ideja ir nelielā vietā izaudzēt pēc iespējas vairāk pārtikas. Tā ir ideja dārzam uz balkona un iekšējā pagalmā, kur pagājušajā gadā jau audzējām kartupeļus un tomātus vienreiz izmantotās kastēs no veikaliem.”

“Mēs ar Maiju pētām ilgtspēju un cenšamies to visiem uzspiest,” atzīst A. Priedola. “Studentus vairāk interesē tehnoloģijas, mūs – ilgtspēja. Tehnoloģijas nav nevainīgas, tās sastāv no derīgajiem izrakteņiem, no kuriem daudzi ir toksiski. Runājam ar studentiem, kādos brīžos izmantot tehnoloģijas un kad varbūt nevajag, stāstām, ka jāpaskatās uz tām arī kritiski.” Maijā Rīgā, kultūras pilī “Ziemeļblāzma” būs E-LAB izstāde “Saglābt – saglabāt”. Tur tiks parādīti jauno mediju mākslas absolventu darbi. Izstādes kuratores ir A. Priedola un bakalaura programmas “Jauno mediju māksla” 3. kursa studente Ieva Vīksne. “Būs skaņas instalācijas ūdenstornī, parkā, videoinstalācijas, skulptūras – formas, kurās saglabāt dabu virtuālajā realitātē, ja reiz neizdotas to saglābt,” skaidro Anna.

Sauks svilpes pūtējs

Par cilvēku un dabu novembrī vēstīs starptautiskā jauno mediju mākslas nedēļa  “iWeek: Update”. “Daba vairs īsti nav modernā cilvēka ikdienas sastāvdaļa,” domā M. Demitere. “Daba ir tas, pār ko mēs nevaram valdīt, kas pastāv neatkarīgi no mums un darbojas pēc saviem likumiem. Modernam cilvēkam daba vairāk būs rindas lielveikalā vai sastrēgums uz ielas, nevis parks vai mežs, kurp došanās ir ļoti organizēta. Mums ir interesanti, kā cilvēks iekļaujas dabā, tāpēc ceram, ka taps darbi, kas ļaus skatītājiem padomāt.”

Taču pirms tam būs daudz citu iespēju iepazīt jauno mediju mākslinieku veikumu. Muzeju nakts tēma šogad ir – “Tālavas taurētājs”. “Visai izaicinoša digitālās mākslas pētniekiem,” domā Anna. “Tēmu apvienojām ar trauksmes cēlājiem, kas tiešā tulkojumā no angļu valodas būtu svilpes pūtēji (whistleblowers).” Darbi Muzeju nakts izstādē aicinās kritiski paskatīties uz politiskiem notikumiem, ekonomisko situāciju un varas rīkiem, kas cilvēkus ierobežo ikdienā. 

Ar projektiem izdevies piesaistīt pasniedzēju no Lietuvas Petru Saulenu, kurš saved kopā pieredzējušos māksliniekus, kas gatavi kļūt par mentoriem, un studentus. Plānotas vairākas fotomākslas izstādes.

Mīti un pieredze

Mēroga ziņā lielākais pasākums, kas saistīts ar LiepU pētnieci Rasu Šmiti un viņas izveidoto Jauno mediju kultūras centru “RIX-C”, ir akadēmiska konference Rīgā, kas notiks jūlijā. “Tēma – “Un/Green”, latviski – atmaskot zaļo. Izstādi Nacionālajā mākslas muzejā palīdzēs iekārtot MPLab tehnikas pārzinis Pēteris Riekstiņš, nav jau daudz cilvēku, kuri prot uzstādīt un izstādīt mediju mākslu,” saka A. Priedola.

Septembrī Liepājas Mākslas foruma laikā “Lielajā dzintarā” būs skatāma izstāde “Starpliktuvē”. “Tajā pārsvarā būs mūsu studentu un absolventu darbi,” atklāj Anna. “Tēma ir saistīta ar mītiem, kas apvij tehnoloģijas. Mēģināsim mītus graut. P. Vītola veido fotofonofonu – translē skaņu ar gaismas mediju palīdzību. Būs arī citi darbi, kuros cilvēks varēs nokļūt attēlu pasaulē, redzēt sevi starp fizisko un virtuālo dimensiju.”

Virtuālā realitāte nav tikai spēlīte, bet arī mākslas pieredze, uzskata I. Vīksne. Turklāt tai ir iespējams arī praktisks pielietojums. Ieva uzzinājusi par virtuālās realitātes izmantošanu fizioterapijā. “Cilvēkiem rada vidi, kas motivē. Piemēram, ir jāatvaira bumbiņas, kas lido virsū. Cilvēks ieiet spēlē, sāk vairāk kustēties, bet neuztver to kā medicīnisku procesu un apgrūtinājumu. Eiropas Komisijas finansētais projekts “VR not Bullies”, kurā MPLab ir sadarbības partneris, paredzēts vardarbības novēršanai jauniešu vidū. “Jaunās tehnoloģijas var būt iedarbīgs rīks, ļaujot jaunietim virtuālajā realitātē izjust pieredzi, ko nozīmē būt upurim, var izmēģināt veidus, kā apturēt vardarbību,” stāsta Ieva.