Mūzika – tas ir pirmais vārds, kas nāk prātā Matīsam Eisakam, kad viņš iedomājas par sevi. Ar ģitāras un kontrabasa stīgu skaņām lēnām, neatlaidīgi, tomēr pamatīgi tiek kalts ceļš pretī muzikālai nākotnei.

Ar koka ģitāru padusē

Skrundā dzimušais un augušais Matīss Eisaks patlaban mācās Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas trešajā kursā kontrabasa spēli un par mūziku interesējas jau no bērnu kājas. Puisim nav ne jausmas, kāpēc viņā ir tik liela interese par mūziku, jo neviens cits no ģimenes ar to nekad nav bijis saistīts. Viņš atceras, ka jau pavisam agrā bērnībā ar izbrīnītām acīm skatījies muzikālās pārraides televīzijā un pats mēģinājis pēc tam redzēto atdarināt. Visvairāk viņu saistījis ģitāristu veikums. “Manā gadījumā atdarināšana izpaudās kā skraidelēšana apkārt ar koka ģitāru rokās,” smejoties atminas jauneklis.

Puisēna vecāki, redzot dēla izdarības, 7 gadu vecumā sākuši viņu vest uz Skrundas bērnu mūzikas skolu. Tieši tur pirmoreiz mazais Matīss atskārta, ka mūzika ir joma, kura viņu patiešām saista. “To, ka patīk, sapratu, kad sāka padoties,” paskaidro puisis, piebilstot, ka viņš tomēr arī daudz un cītīgi strādājis, lai būtu kāds rezultāts.

Skrundas mūzikas skolā, saprotams, Matīss mācījās ģitārspēli. Kad pienāca vidusskolas gadi, jaunā puiša tālākais ceļš veda uz Liepāju, kur viņš jau trešo gadu mācās E. Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā. “Sākumā gribēju iestāties ģitārspēles klasē, tomēr sanāca tā, ka tajā gadā ģitāristos neuzņēma, un pēc skolas pedagogu ieteikuma izvēlējos kontrabasu,” atceras puisis.

Sākotnēji jauneklim nācās pierast, ka kontrabass krietni atšķiras no ierastās ģitāras. “Man jaunums bija spēlēšana ar lociņu,” min Matīss. Kontrabasa apgūšanas laikā sāpējuši pirksti, jo tie nebija pieraduši pie instrumenta samērā lielajām stīgām. “Spēlējot ansambļos, nereti gadījās asiņaini pirkstu gali,” bilst kontrabasists. Tagad pirksti norūdījušies, un savulaik izdarīto izvēli jaunietis nav nožēlojis ne mirkli.

Sapnis – spēlēt orķestrī

Kopš Matīss sāka mācīties Liepājā, ģitāras spēlēšana kļuvusi tikai par vaļasprieku, savukārt ar kontrabasu viņš vēlas saistīt savu nākotni. Pēc Mūzikas vidusskolas beigšanas puisis mēģinās stāties Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur vēlētos turpināt kontrabasa spēles mācības. Arī tālāko karjeru puisis redz mūzikas jomā. “Daudzi grib būt solisti, bet mani daudz vairāk aizrauj orķestris, tādēļ gribētos spēlēt kādā izcilā orķestrī,” Matīss pastāsta daļu no saviem sapņiem.

Jautāts, vai kādi cilvēki kalpo par paraugu vai iedvesmo viņu mūzikā, Matīss atbild apstiprinoši. “Kontrabasa gadījumā tas ir Gunārs Upatnieks,” pastāsta skrundēnietis. Puisim ir gadījies redzēt, kā šis kontrabasists spēlē dzīvajā, un viņam izdevies jaunekli ar savu priekšnesumu aizraut. Visvairāk atmiņā no redzētā koncerta palikusi pasaulslavenā komponista P. Vaska kompozīcija “Bass Trip”. “Likās interesanti, ka skaņdarba beigu daļā ir ne tikai jāspēlē, bet arī jāsvilpo līdzi,” stāsta puisis. “Man patīk mūzika, tie skaņdarbi, ko viņš izpilda, un arī tas, cik ļoti tajā visā iekšā viņš ir emocionāli,” skaidro Matīss, piebilstot, ka ievērības cienīgs ir arī fakts, cik daudz viņš savos 26 gados sasniedzis.

Ikdienā skolas dēļ Matīss visbiežāk spēlē klasiskās mūzikas kompozīcijas, tomēr brīvajā laikā viņam patīk klausīties roku un metālu. Puisis darbojas smagā roka grupā “Hailstone”, kura pastāv jau aptuveni pusotru gadu. Tajā viņš var likt lietā savu iedvesmu, jo aktīvi piedalās mūzikas rakstīšanas procesā. “Iedvesmot rakstīt mūziku var jebkas – galvenokārt dažādi dzīves notikumi, emocijas, kuras tad arī izlikt uz instrumenta,” pastāsta kontrabasists.

Citādi kā Latvijā

Matīss jau piedalījies ne vienā vien konkursā. kur veicies dažādi. Lielākoties tajos viņš izpildījis klasisko mūziku. Īpaši jaunietim gribas atzīmēt piedalīšanos Baltijas ģitāristu konkursā, jo, lai tajā tiktu, vajadzējis izturēt vairākas atlases kārtas. Konkurss norisinājās 2008. gadā Rīgā, un, lai arī pirmās vietas ieguva Lietuvas pārstāvji, tā bijusi laba pieredze. Tajā viņš spēlējis komponista Fernando Sor-Folias skaņdarbus, kas tajā laikā bijis visai populārs ģitāristu aprindās.

Pavisam nesen – no 24. augusta līdz 2. septembrim – Matīss piedalījās Darmštates projektā. Tā ietvaros no vairākām Eiropas valstīm – Ungārijas, Ukrainas, Anglijas, Francijas, Turcijas, Vācijas, Polijas un Itālijas, kā arī Latvijas sabrauca vairāk nekā 30 muzikāli spējīgu jauniešu, kas projekta ietvaros izveidoja Eiropas Jauniešu orķestri. No Liepājas, konkrēti E. Melngaiļa Mūzikas vidusskolas, kopā ar Matīsu piedalījās vēl divi pārstāvji.

Matīss stāsta, ka projekts norisinās jau 9. gadu, un, lai tur tiktu, vajadzējis iesūtīt kādu sevis spēlētu skaņdarbu. “Pirmās trīs dienas bija mēģinājumi visas dienas garumā, bet pēc tam bija koncerts Darmaštates pilsētā Vācijā,” atminas jaunietis. Pavisam kopā bijuši trīs koncerti – divi jau pieminētajā Vāczemē un viens Itālijā. Matīss bilst, ka lielākais ieguvums no piedalīšanās projektā ir citādākas pieredzes, jaunu draugu iegūšana, kā arī prasmes, kā strādāt ar jauniešiem no citām valstīm. Muzikālā ziņā vērtīgākais bijis tas, ka nācies mācīties agrāk nespēlētus skaņdarbus. “Mums neilgu laiku pirms brauciena atsūtīja notis, un pēc tam viss orķestris kopā tās mācījās,” stāsta Matīss. Viņš priecājas, ka priekšnesumus apmeklējis liels skaits cilvēku, taču vislielāko gandarījumu sagādājis fakts, ka pēc katra koncerta viņi cēlušies kājās, lai godinātu orķestri. “Latvijā tā bieži nenotiek,” salīdzina kontrabasists. Emocionālā ziņā puisim vislabāk paticis Itālijā notikušais koncerts un pēdējais tajā izpildītais skaņdarbs – Itālijas himna.  

Vizītkarte
-18 gadu.
-Ir trīs brāļi.
-Mācījies: Skrundas bērnu mūzikas skola, Skrundas 1.vidusskola, E. Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola.

-Spēlē smagā roka grupā “Hailstone”.

Daira Šteinberga,

Foto no personīgā arhīva

Jaunais, talantīgais kontrabasists festivāla “Liepājas vasara” noslēguma koncertā.