“Projekti dzimst no vajadzībām,” par situāciju, Valsts kultūrkapitāla fonda jauno projektu pieteikumu gadu uzsākot, saka fonda padomes priekšsēdētājs un Starpnozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Bruno Aščuks. Tomēr būtiskākais kritērijs, projektus vērtējot, allaž paliek – vai tie ceļ radošo garu, radošo domu. Kurzemniekiem būtiskākais jaunums VKKF darbā šogad būs Kurzemes Kultūras programma, kas ļaus novadam svarīgus projektus izvērtēt tepat.

Kurzemes projektus administrēs Liepājā

Viens no mūsu novadam būtiskākajiem jaunumiem VKKF darbā šogad ir Kurzemes kultūras programma. Tagad šādas programmas ir visiem Latvijas novadiem. “Tas nozīmē, ka saistībā ar programmu Kurzemē reģistrētas kultūras organizācijas varēs iesniegt projektus konkursam par valsts finansējuma piešķiršanu,” paskaidro Liepājas domes Kultūras pārvaldes Kultūrpolitikas nodaļas vadītāja Dace Bluķe. Kultūras pārvalde administrēs finansējumu visam Kurzemes reģionam – tiks lemts par finansējuma sadali, arī pārskatus varēs iesniegt šeit.

Ekspertu komisiju veido Kurzemes lielo pašvaldību kultūras inspektori vai viņu ieteikti cilvēki. Būtībā – šeit varēs izdarīt to pašu darbu, ko Rīgā. “Būtiski, lai projekta iesniedzējs būtu no Kurzemes un arī aktivitātēm jānotiek Kurzemē,” uzsver D.Bluķe.

Projektus, kuri neatbilst novada kultūras programmas specifiskajām prasībām, un vispārīgākos projektus, tāpat kā līdz, šim izskatīs VKKF ekspertu komisijas Rīgā.

Šādu programmu izveidošana atvieglo Kultūrkapitāla fonda darbu tādā ziņā, ka tos projektus, kas ir ar attiecīgā novada pazīmēm, daudz vieglāk ir izvērtēt novada ekspertiem, pārliecināta VKKF Starpnozares kuratore Dana Daugule. “Līdz ar to, iespējams, būs arī lielāka savstarpējā sapratne, jo Rīgas eksperti varbūt vienmēr nespēj novērtēt, cik būtisks konkrētais projekts ir, piemēram, Kurzemei.”

Cenšas neatbalstīt komerciālus mērķus

Projektu pieteikumu VKKF ir daudz, to skaits nebūt nesamazinās. Tādēļ ekspertiem arī jāsijā aizvien rūpīgāk, vienisprātis ir VKKF ekspertes no Liepājas – teātra literārā padomniece Edīte Tišheizere un folkloras kopas “Atštaukas” vadītāja, aktrise Ināra Kalnarāja. E.Tišheizere Teātra mākslas nozares ekspertu komisijā strādā jau otru sasaukumu, I.Kalnarāja pirmo reizi ir viena no Tradicionālās kultūras nozares ekspertēm.

“Tas ir vissāpīgākais mirklis, kad lasi projektu un redzi, cik ļoti viņam tā naudiņa vajadzīga, un tad domā, vai vispār dot, vai nedot nemaz – vai viņš ar to mazumiņu varēs projektu realizēt,” nopūšas I.Kalnarāja.

Tāpēc aizvien stigrāki ir kritēriji, un eksperti mēģina prognozēt, vai projektam rezultāts būs ilgtermiņā. “Mēs cenšamies naudu nedot tam, par ko skaidrs, ka tas būs tikai komercijai, drīzāk – lai būtu tā māksla, ko skatītājs uzreiz var arī nesaprast,” par savu nozari saka E.Tišheizere. I.Kalnarāja atzīst, ka to, vai autors prasa darbam vai vienkārši prasa naudu, caur projekta rindām nav grūti saskatīt. “Bet finansiāli ar Kultūrkapitāla fondu ir ļoti precīzi jāstrādā,” viņa uzsver. Tādēļ ekspertes aicina projekta tāmi rakstīt pēc iespējas reālāku un rūpīgi apsvērt, cik naudas prasīt no VKKF un kādiem nolūkiem to meklēt citos avotos.

VKKF eksperti laiku pa laikam arī paši apmeklē pasākumus, kas rīkoti par fonda līdzekļiem.

Kultūrkapitāla fonds nozīmē valsts papildu atbalstu mākslas un kultūras projektiem. “To dibinot, doma bija: pašu kūku valsts iestādēm dod valsts budžets, bet putukrējumam dod vēl Kultūrkapitāla fonds,” līdzībās skaidro E.Tišheizere. Bet, tā kā naudas valsts budžetā mākslas iestādēm bieži vien nepietiek, tad VKKF nereti kļūst arī par pamatu pašai kūkai, kādās nozarēs varbūt pat rupjmaizei.

Vai mākam lieli strādāt un domāt

Pats galvenais – VKKF adresētam projektam ir jābūt nozīmīgam, I.Kalnarāja to attiecina gan uz savu, tradicionālās kultūras nozari, gan arī uz citām. “Daudzi raksta sīku sarīkojumu vajadzībām, piemēram, Lieldienu pasākuma sarīkošanai. Bet te ir runa tieši par tradicionālās kultūras mantojumu, tāpēc liela vērtība ir izzinošiem, izglītojošiem pasākumiem.” Tieši praktiska darbošanās, tradicionālo māku apgūšana, dalīšanās tajā milzīgajā daudzveidībā, kas šeit ir – tā varētu būt Liepājas puses tradicionālās kultūras pārstāvju stiprā puse, un tai tad arī būtu īsti vērts meklēt finansējumu no valsts, domā “Atštauku” vadītāja.

Tikai – šajā nozarē Liepājas un rajona pārstāvju projektu ir pavisam maz, faktiski no “Atštaukām” un Rucavas etnogrāfiskās mājas “Zvanītāji”. “Man žēl par Otaņķu etnogrāfisko ansambli, viņiem vēl tikai mazliet vajadzēja piestrādāt, un būtu bijis labs projekts, bet viņi nobijās,” saka Tradicionālās kultūras nozares eksperte. “Un nevaru nekā sagaidīt no saviem kolēģiem “Baļķiem”…”

VKKF atbalsts šai jomai ir ļoti būtisks, jo bez Liepājas domes Kultūras pārvaldes un bez sabiedriskajām organizācijām tai citur nav kur to meklēt.

“Bet varbūt mēs nemākam lieli strādāt un lieli domāt?” retoriski vaicā I.Kalnarāja. “Reizēm domājam: tikai noturēsim šo pasākumu, tālākais nav būtiski. Bet tā neiet cauri.”

Vispirms jāatrod sava nozare

Plānojot sadarbību ar VKKF, vispirms rūpīgi jāiepazīstas ar fonda nolikumu un jāatrod sava nozare – viena no astoņām. Projekti, kuri neiederas nevienā no septiņām pirmajām, var startēt astotajā – starpnozarē. Taču, uzsver starpnozares kuratore D.Daugule, gatavojot projektus tai, rūpīgi jāseko līdzi, lai tiem būtu vairāku nozaru pazīmes. “Piemēram, ja tas ir projekts par jauniešu izglītošanu, tad izglītībai jābūt vairākās nozarēs, pieņemsim, mūzikā, fotomākslā, vēl kādā jomā.”

Projektus iespējams iesniegt gan četros regulārajos projektu konkursos, gan mērķprogrammās, ar kurām tāpat iespējams iepazīties VKKF nolikumā. Turklāt projektus var iesniegt ne tikai vienā nozarē vien. Piemēram, folkloras kopa “Atštaukas” vērtē, kurai jomai katrs no tās projektiem atbilstošs, un startē gan tradicionālās kultūras nozares projektu konkursos, gan bērnu un jauniešu teātra attīstības un amatierteātra mērķprogrammās. “Jo mēs taču patiešām to visu darām,” uzsver I.Kalnarāja.

Atšķirībā no projektu konkursiem, kas ir vispārīgāki, mērķprogrammām ir stingri noteikts mērķis, kuram finansējums jāizlieto. Tajās iekļaujas nozares, kas īpaši atbalstāmas – tā ir iespēja iegūt vairāk līdzekļu.

Piemēram, Teātra mākslas nozarē ir piecas mērķprogrammas. “Teiksim, ja amatierteātra projekts startēs vienā kategorijā ar profesionāļiem, tas neglābjami zaudēs,” šāda sadalījuma nepieciešamību pamato E.Tišheizere. Turklāt viena un tā pati naudas summa var būt niecīga profesionālajam, bet ļoti būtiska amatierteātrim. “Tāpat visi ir ieinteresēti, lai bērnus un jauniešus piesaistītu teātrim, audzinātu skatītāju. Bet bērnu izrādēm ir citas cenas. Izrāžu pašizmaksa nepārtraukti aug, bet biļešu cenas nevar tik krasi celt.”

Katrai mērķprogrammai ir savs nolikums, un katru gadu tās tiek pārskatītas.

Uzslavē Karostu un “Jaunos medijus”

Pagājušā gada rudenī VKKF pārstāvji devās braucienā pa Kurzemi, lai iepazītos ar situāciju kultūras jomā un novērtētu, kas pagājušajā gadā par fonda līdzekļiem novadā izdarīts. “Kas īpaši raksturīgs Liepājai – tie ir ļoti interesantie un kvalitatīvie Karostas projekti,” B.Aščuks uzslavē Karostas kultūras un informācijas centra “K@2” darbu. Piemēram, viens no centra “K@2” projektiem, kas pērn saņēma finansējumu no VKKF, bija dzīvās un augošās kultūras svētki “LabiChampi”.

Ļoti svarīga fonda padomes priekšsēdētājam šķiet studiju programma “Jauno mediju māksla” Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. “Tāda Latvijā ir ļoti vajadzīga, un īpaši būtiski ir, ka kaut kas tāds notiek ārpus Rīgas.” Liepājā ir iespējas strādāt, rezumē B.Aščuks. Būtisku atbalstu kultūras jomai Liepājā, viņaprāt, spēj sniegt arī pilsētas Kultūras pārvalde.

VKKF savā darbā gribētu koncentrēties uz saturisko pusi, uz radošām lietām, arī uz nozares izglītību. Bet nereti projekti ir tādi, ka var redzēt – vajadzība ir ļoti spiedīga, vai nu tie būtu tehniskie līdzekļi muzejam, vai tehniskais nodrošinājums kultūras namam. “Tad mēs skatāmies, lai tie nebūtu tikai, kā mēs sakām, dzelži, bet lai vajadzība būtu iekļauta labā projektā, labā programmā. Un, ja mēs redzam, ka saturs labs, mēs piešķiram naudu arī tehniskajām lietām.” Jo, protams, radošā doma un pilnīgs saturs reizēm var rasties tikai uz atbilstošas tehniskās bāzes pamata.

Uzziņai
– Gada prioritātes kultūras projektiem nosaka VKKF padome.
– Nozares ekspertu komisijas izvērtē iesniegtos kultūras projektus un sniedz padomei atzinumu par līdzekļu piešķiršanu.
– Ekspertu komisijas izvērtē jau atbalstīto projektu īstenošanas gaitu, ja tā neatbilst fonda mērķiem un uzdevumiem, var arī pārtraukt finansējumu.
– Ekspertu komisijā ir 7 locekļi, no tiem 5 ieceļ padome, 2 ieceļ ar kultūras ministra ieteikumu. Vismaz vienam no komisijas ekspertiem jābūt saistītam ar nozares izglītības jomu.
– KKF līdzekļi sastāv no valsts piešķirtajiem naudas līdzekļiem, kā arī dāvinājumiem, ziedojumiem un citas finansiālās palīdzības.

No KKF Nolikuma

Sīkāku informāciju par projektu konkursiem un pieteikuma veidlapas var atrast  Valsts kultūrkapitāla fonda mājaslapā www.vkkf.lv

VKKF projektu konkursu grafiks 2008.gadā

Dina Belta,