Tepat, pilsētas centrā, tur, kur slejas pašreizējā Liepājas domes ēka, ir kalns. Nevis vienkāršs, bet Kārļa kalns. Tā lepnā vārdā liepājnieki reiz nosauca pašu augstāko vietu Liepājā. Nu, protams, 11 metri virs jūras līmeņa taču ir kas īpašs. Ja paraugās no šī kalna gala uz rietumiem, var redzēt, kā iela aizvijas lejup – līdz jūrai, kura jau sensenis apskalo šo krastu. Tomēr kā pilsētas piekrasti – tikai nieka 382 gadus. Blakusesošo laukumu vienmēr izmantoja svētkiem – karavīru parādēm, pilsoņu gājieniem lielos valsts svētkos, bet skolu vingrošanas vajadzībām. Kad Liepājas pilsētas gadu skaits sasniedza apaļu skaitli – 300, liepājnieki jubileju nolēma svinēt mazliet vēlāk, maijā.

Laikā, kad apkārt svaigi sazaļojuši mauriņi un pilsētu rotā liepu lapu tīkamais zaļums. Zīmīgo datumu pilsētas vēsturē vēl svinīgāku darīja pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes vizīte, kurš, aicinot veidot laukumu par parku, šeit iestādīja Liepājas ģerbonī attēloto liepu.

Pēckara gados labi koptais laukums aizauga ar krūmiem un nekas neliecināja par tā bijušo krāšņumu. Vieta pa šiem gadiem nesusi dažādus nosaukumus, savulaik pat ar kompartejisku piegaršu. Kā simbolu svešajai ideoloģijai pirms gadiem trīsdesmit šeit uzstādīja pieminekli. Nu lēnām laukums atgūst bijušo. Ar vēsturisko Čakstes vārdu. Taču tāpat kā pirms daudziem gadiem te gaisā uzvijas salūta raķetes, apkārtējo skolu logos mirdz ugunis, pulcējas pilsētnieki. Te atkal liepājniekiem ir svētku vieta.

Šajā Liepājas 382.dzimšanas dienas priekšvakarā arī “Kultūras Pulss” šoreiz liepājnieciski svinīgs – te vieta mūsu Goda liepājniekam, te pētījums par hercoga Frīdriha ceļiem Liepājā, te pilsētas senatne un mūsdienas mākslinieces redzējumā, teātra simtgades jubilejas ieskaņa un arī pa kādam ikdienas mirklim, jo bez tiem jau mēs neprastu novērtēt svētkus.

Daudz laimes arī jums Liepājas dzimšanas dienā novēlot,
“Kultūras Pulsa” veidotāji
 

Foto no Jura Raķa privātkolekcijas