Sandra Tālberga Talsu tautas nama sieviešu korī “Vaiva”, kurš aizvadītajā gadā nosvinēja 70. jubileju, iestājās 2012. gada rudenī. Līdz šim viņa ir piedalījusies trīs Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos un uzskata, ka tie katram koristam un dejotājam ir kaut kas īpašs.

“Dziesmu un deju svētki ir kā atskaites punkts, kā grandioza kulminācija ikdienas mēģinājumiem piecu gadu garumā. Mani uztrauc vienīgi nepatīkami laika apstākļi, kas varētu pabojāt garastāvokli un pašsajūtu. Garie mēģinājumi, vēlie vakari un neērtības, ko rada gulēšana uz matracīša, stāvēšana garās rindās uz dušu – tas viss jau ir izbaudīts, tāpēc īpaši vairs neuztrauc.

Piedalīšanās koncertos Mežaparkā vienmēr rada pozitīvu saviļņojumu. Manuprāt, šie svētki dejotājiem, dziedātājiem, orķestru un folkloras grupu dalībniekiem ir tāds kā salidojums.

Diemžēl saistībā ar šiem svētkiem jāsastopas arī ar negācijām, jo biļetes spēj nopirkt tikai nedaudz gribētāju – tie, kuri tam var ziedot visu dienu, stundām stāvot garās rindās. Nereti biļetes nopērk tie, kuriem tās nemaz nav vajadzīgas, un pārdod piecas reizes dārgāk. Dalībnieki šajos svētkos piedalās bez atlīdzības. Kāpēc vajadzētu pelnīt uz brīvprātīgo darba rēķina? Vai nebūtu cilvēcīgi, ka katram dalībniekam iedotu pa biļetei, lai koncertu varētu noskatīties kāds no ģimenes? Deju uzvedumā “Māras zeme” dejos arī mani bērni, bet biļetes uz koncertu nedabūju. Nedaudz skumji…

Dziesmu un deju svētku koncertu apmeklēšana, šķiet, kļuvusi par modes lietu. Interesanti, kur visi kora mūzikas cienītāji un latviešu tautas deju mīļotāji ir ikdienā, kad tiek organizēti koncerti kultūras namos! Tur skatītāju rindas patukšas.

Dziesmu un deju svētkus pa īstam var izbaudīt, tajos piedaloties, ne no skatītāju rindām,” ir pārliecināta Sandra.