Trešdiena, 30. septembris Menarda, Elma, Elna
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Toni nosaka popmūzika

Toni nosaka popmūzika
19.09.2007 12:24

0

Atslēgvārdi

Liepājas diskotēkas 21.gadsimtā 
Par rokenrola galvaspilsētu vietā un nevietā dēvētajā Liepājā joprojām gana aktuāls brīvā laika pavadīšanas veids ir klubu jeb, kā agrāk bija ierasts teikt, diskotēku apmeklēšana. Šoreiz papētīsim, kas tad vēju pilsētā šajā jomā mainījies, kādas tendences varam sagaidīt tuvākajā laikā un ar ko Liepāja varbūt atšķiras no Rīgas un citām metropolēm. Un galu galā – kāda tad ir priekšvēsture šai izklaides kultūras sadaļai, kas mūsdienās liekas tik pašsaprotama.

Pēc definīcijas diskotēka ir izlaides vieta vai klubs, kur dīdžejs atskaņo mūzikas ierakstus, izmantojot skaņu pastiprinošas iekārtas. Jēdziens discothčque franču valodā pirmo reizi parādījās jau ap 1941.gadu, kad Parīzē šādi sauca kādu bāru, kurš atšķirībā no saviem līdziniekiem deva priekšroku mūzikas ierakstiem, nevis dzīvajai mūzikai.

20.gs. 70.gadu otrajā pusē diskoklubi jau bija plaši izplatīta parādība lielākajās ASV pilsētās, tajā laikā parādījās arī tā dēvētā gaismas mūzika, caurspīdīgas, izgaismotas deju grīdas un citi pazīstami elementi. Dažos klubos bija deju skolotāji, kas ierādīja jaunākos un populārākos deju soļus, pamazām attīstījās arī modes stils. Un tikpat rimti vietu deju zālēs ieņēma dažādi nelegāli stimulatori, vienkāršāk sakot, narkotikas.

Mūsdienās nekas daudz šajā jomā nav mainījies, un, lai cik strauji Latvijā līdz ar neatkarības atgūšanu ienāca Rietumu pasaules elpa, solis no 1980.gadu beigās populārajām Liepājas disenēm Dzelzeļniekos līdz šodienas trim mūzikas klubiem mērāms vien niansēs. Pārmaiņu minimumu piesauc arī Edgars Oļševskis, pazīstams kā DJ Sūrais.

“Toni diskotēkās nosaka popmūzika – kas tajā brīdī ir aktuāls un populārs, to arī spēlē. 1990.gadā tas bija “Dr.Alban”, tagad – piemēram, Mika,” uzskata Edgars. Viņaprāt, Liepājas kontekstā arī nav nozīmes runāt par klubu kultūru.

“No kurienes lai tā rastos? Šeit nekas tāds nav bijis. Pirmsākumos, kad diskotēkās parādījās deju mūzika, uz tiem, kas to spēlēja, skatījās kā uz muļķīšiem, tā teikt, ko viņi tur dziesmas čakarē! Tagad cilvēki gan ir kļuvuši atvērtāki un tolerantāki pret jaunām lietām. Nedo’ die’s agrāk ne to mūziku ne tajā vietā nospēlēt,” atceras dīdžejs.

“Jā, cilvēki ir mainījušies,” kolēģim zināmā mērā piekrīt Raivis Ciekurzis jeb DJ Čiekurs. “Pirms gadiem desmit uz disenēm nāca klausīties jauno mūziku, tagad visi mājās jau jaunās lietas ir nokačājuši un nāk uz klubiem diktēt noteikumus. Tā ir mūsu publikas lielākā nelaime – nespēja atraisīties pie labas mūzikas, ja neskan pašiem zināmas lietas. Pat ja ir labs bīts, bet nezināma dziesma, cilvēki mulst.”

Edgars nedomā, ka Liepājas klubos tuvākajā laikā būtu gaidāma stilistiska noslāņošanās, jo publika visur ir vairāk vai mazāk viena un tā pati un līdz ar to arī pieprasījums pēc mūzikas ne ar ko īpašu neatšķiras. “Labi, zināmas stila lietas ir izdevies ieviest, agrāk bija vēl lielāka biezputra – klubi atšķīrās tikai ar cenām bārā. Taču tagad lielais vairums ar piedāvājumu ir apmierināts, bet tie, kas vēlas kaut ko īpašu, meklē iespēju kaut kur aizbraukt vai arī rīko paši savas ballītes.”

Līdzīgs viedoklis ir arī Raivim: “Liepājas klubos nekad neskanēs tikai viena konkrēta stila mūzika. Ir un būs atsevišķi tematiski vakari, bet tas arī viss.”

Edgars ikdienā spēlē klubā “Fontaine Palace”, kur lielāks uzsvars tomēr ir uz ģitārmūziku. “Sākumā jau nāca klāt un prasīja visādus brīnumus. Bet tad es izkodu, kuras ir tās obligātās dziesmas, kuras katrā vakarā ir jānospēlē, – “Radiohead” dziesma “Creep”, kaut kas no “Pixies”, “Rage Against The Machine”, “Nirvana”, un nu jau viss ir kārtībā,” pieredzē dalās Edgars.

80.gados Rīgā slavenās poligrāfiķu disenes bija iespēja ne tikai izdejoties, bet arī dzirdēt jaunas dziesmas, kuras toreiz bez FM radio un interneta starpniecības pie mums nāca garu ceļu. Tā ka diskotēka zināmā mērā pildīja arī izglītojošas funkcijas. Laiki mainījušies, un šodien uz diseni apgūt īso populārās mūzikas kursu neviens neiet.

“Cilvēki nāk atpūsties, un man viņi nav jāmāca dzīvot,” domā Edgars. Viņaprāt, ideāls modelis vietai, kur nodarboties ar populārās mūzikas kā kultūras attīstību, varētu būt mazāki izklaides iestādījumi – bāri, kur pulcētos noteikts domubiedru loks, kas klausītos sev tuvu mūziku. “Tur tad arī varētu nodarboties ar izglītošanu, rīkot, piemēram, lektorijus par mūziķiem un viņu daiļradi,” fantazē Edgars.

Viņš arī domā, ka kaza paēdusi un vilks dzīvs būs tad, kad lielākā daļa klubu apmeklētāju labu, gaumīgu deju mūziku uztvers vienkārši kā iespēju relaksēties un nemeklēs tiešu vai netiešu sakaru ar ikdienā klausāmo muzikālo materiālu. Viņa viedoklim netieši piekrīt arī Raivis.

“Tas, ka klubā neskan tevis iecienītā mūzika, nenozīmē, ka viss pārējais ir slikts. Visiem jau neizpatiksi, bet aktīvākie ir tie, kas īsti nesaprot, kam tad klubs ir domāts. Ja cilvēks visu vakaru neapmierināts iet mācīt dīdžeju, tad jājautā, ko viņš vispār dara klubā un kādēļ mājās netaisa savu diseni. Pavāru vai bārmeni taču viņi neiet mācīt strādāt,” domā Raivis.

Vēl viena nianse, kas raksturo mūslaiku atpūtas un izklaides kultūru, ir tāda, ka apmeklētāji vairs nepiegriež vērību afišām – uz klubu vairums dodas, īsti nezinot, kas tur iecerēts. Un, ja tāds nesagatavots apmeklētājs iekuļas kādā tematiskā vakarā, viņš, kā likums, vispirms būs pārsteigts, bet pēc tam arī vīlies.

“Šobrīd daudzi labāk izvēlas veidot paši savas mājas ballītes – gan tematiskās, gan parastās, vienkāršās. Kāda vaina – apkārt tikai draugi un domubiedri, ar vajadzīgās mūzikas sagādi mūsdienās vairs nav nekādu problēmu, jo internetā var atrast visu. Šī vasara klubos vispār ir tāda patukša,” saka DJ Čiekurs.

Savukārt Edgars kā vienu no nākotnes alternatīvām redz progresīvāko aktīvistu rīkotus nelegālus vai puslegālus reivus Liepājas pamestajos industriālajos objektos. “Klubos viss ir nedaudz appelējis, bet, kamēr viss notiek, kāda vajadzība kaut ko mainīt?” retoriski vaicā Edgars.

Droši vien vismaz tuvākajā laikā nekas būtiski nemainīsies – cīnītāju idejas vārdā, kas, riskējot iebraukt pamatīgos mīnusos, mēdza sarīkot kādu pasākumu ārpus ierastajiem rāmjiem, kļūst arvien mazāk, un masu izklaidē vairumam apmeklētāju ir pozīcija – te nu es esmu, izklaidējiet mani! Tad es pateikšu – patīk man vai nepatīk… Un no šīs patikšanas vai nepatikšanas ir tieši atkarīgi klubu saimnieku ienākumi. Tātad – kamēr klubos ļautiņi burzīsies, tikmēr viss paliks pa vecam.

Emīls Dreiblats,

Dīdžeji piekrīt, ka Liepājas klubos situāciju vajadzētu uzlabot, tomēr reizē arī atzīst – kamēr viss notiek, nav stimula kaut ko mainīt.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz