Izstādē piedalās gan pieredzējuši profesionālās mākslas pārstāvji, gan pavisam jauni mākslinieki. Izstādes atklāšanā Kultūras pārvaldes vadība pauda cerību, ka mākslinieki būs sabiedrotie ceļā, lai Liepāja 2027. gadā iegūtu Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu.

Kovids ietekmē tradīciju

“Muzeja telpas vienmēr ir atvērtas dažādiem mākslas izpildījumiem un māksliniekiem,” izstādes atklāšanā sacīja Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Atklāšana valstī noteikto ierobežojumu dēļ notika muzeja dārzā. “Tā notiek pirmo reizi. Tas ir mēģinājums apmānīt kovidu,” viņa piebilst.

Izstādes darbi, protams, ir muzeja telpās, un pēc atklāšanas katrs tika aicināts apskatīt mākslinieku veikumu, lietojot sejas masku. Šķiet, pēdējo dienu laikā tieši muzejā varēja vērot vislielāko brīvprātīgu obligāto noteikumu ievērošanu – sejas masku izmantošanai bija gatavojušies gan mākslinieki, gan arī izstādes apmeklētāji.

Mākslinieks Aldis Kļaviņš izstādē piedalās ar darbu “Tuvplāns ar masku”. Viņš “Kurzemes Vārdam” skaidroja, ka šādam darbam iedvesmojies kaimiņvalstī Lietuvā, kur sejas maskas publiskās vietās obligāti jālieto jau diezgan ilgu laiku. “Novēroju, ka maskas ļoti aizsedz seju, labi, ka vēl acis redzamas. Tad secināju – kovids apēd portretu,” sava mākslas darba filozofiju apraksta A. Kļaviņš.

Atsijāt un vērtēt – sarežģīti

Liepājas muzeja rīkotajai kopizstādei bija iesniegti vairāk nekā 100 mākslas darbu. Atlases komisijas pārstāve, Liepājas Universitātes docente, mākslas maģistre Dzintra Vīriņa pastāstīja, ka izvēlēties darbus, kurus iekļaut ekspozīcijā, bijis sarežģīti.

“Mākslinieki bija iesnieguši koncepcijas, lasījām tās, skatījāmies darbu atbilstību izstādes tēmai. Taču vairākkārt bija jāiet cauri darbiem. Pirmkārt, lai atbilstu nosacījumiem un izstādes tēmai, otrkārt, lai ietilptu trīs nelielajās izstāžu zālēs. Jāuzsver, ka muzejs izstādi rīko ar mērķi izcelt pēc iespējas profesionālāku augsta līmeņa mākslu,” norāda Dz. Vīriņa.

Atlases komisijā bez viņas vēl piedalījās Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas Koka izstrādājumu dizaina izglītības programmas metodiķis Ivars Pilips-Matisons, lietišķās mākslas studijas “Liepava” vadītāja, tekstilmāksliniece Smaida Rubeze, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Dace Lanka un Liepājas muzeja direktore D. Kārkla. Direktore piebilda, ka muzejs meklēšot veidus un ceļus, kā arī darbus, kuri netika iekļauti izstādē, atrādīt plašākai publikai.

Savukārt žūrijā, kas izvērtēja darbus un sadalīja Liepājas Kultūras pārvaldes naudas balvu, šogad bija Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Dainis Lesiņš, fotomākslinieks, grafiķis, gleznotājs Ritums Ivanovs un modes māksliniece, gleznotāja Elita Patmalniece.

R. Ivanovs atzīmēja kopizstādi kā jauku Liepājas mākslas tradīciju, kas ļauj meklēt un novērtēt dažādas jaunas vēsmas mākslā un glezniecībā.

E. Patmalniece uzsvēra, ka darbos ieraudzījusi svaigu skatu uz dzīvi. “Trakākais ir mākslu novērtēt,” piebilda gleznotāja. Viņa pauda domu, ka varbūt turpmāk izstādes organizēšanā būtu māksliniekiem jādod konkrēts uzdevums, kas darbos jāiekļauj, piemēram, vienāds formāts vai kāda krāsa. Tas nedaudz atvieglošot arī vērtēšanu. D. Lesiņš sacīja, ka katra žūrija nāk ar savu skatījumu, bet, vērtējot Liepājas mākslinieku darbus kopumā, profesors novēlēja viņiem turpināt savas izpausmes mākslā. “Novēlu turpināt radošā garā!” uzsvēra žūrijas pārstāvis.

Pirmajā reizē novērtējums dubultā

Kultūras pārvaldes vadītājs Juris Jirgens, sveicot māksliniekus ar izstādi kā nozīmīgu notikumu pilsētas kultūras dzīvē, teica, ka mākslinieku veikums ir Liepājas un tās mākslas ceļš uz izcilību. “Šonedēļ Liepāja ir pieteikusi savu kandidatūru Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam 2027. gadā. Ir svarīgi, lai mākslinieki būtu sabiedrotie ceļā uz šo titulu.”

Kultūras pārvaldes piešķirtā naudas prēmija tika sadalīta trīs māksliniekiem. To saņēma Monta Kurzemniece par darbu “Rīts pelēkajā kāpā”, Jānis Rudzītis, kurš Liepājas stāstus papildina ar foto, un koktēlnieks Jānis Žīmants par oriģinālu domu paušanu darbā “Vikingu šahs”.

M. Kurzemniece ir no Pāvilostas, Latvijas Mākslas akadēmijā pabeigusi tēlniecības studijas. “Patlaban man ir radošais posms, gatavoju sev darbnīcu, kur strādāt, bet brīvajā laikā, cik varu, es gleznoju. Es tagad savu pašreizējo nodarbošanos saucu par strādāšanu nākotnei,” pastāstīja M. Kurzemniece.

Pieteikties izstādei bija viegli, izmantoju iespēju izstādīties, jo to nebiju darījusi ļoti ilgu laiku. “Rīts pelēkajā kāpā” ir glezniecības darbs, kas tapis plenērā. Tas bija pirmais darbs, ko uzgleznoju, nolēmu pieteikties.” M. Kurzemniece saņēma arī Liepājas teātra simpātiju balvu. “Pirmo reizi piedalos, bet jau divas balvas,” viņa pauda prieku.

Priecīgs par dubultu novērtējumu bija arī mākslinieks Aivars Kleins, kurš saņēma izstādes ilggadējās atbalstītājas Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas un drukas uzņēmuma “ABC Print” simpātiju balvas. Viņš ir izstādes veterāns, bet ar balvām ticis novērtēts pirmo reizi.

UZZIŅAI

• Liepājas muzejs krājumu papildinās ar Lienes Bernātes darbu “Pludmale” un Aivara Rozenbaha darbu “Tuvplāni”;
• “ABC Print” un Liepājas SEZ simpātiju balva – Aivars Kleins “Agrs pavasaris Kalēju ielā”;
• Liepājas teātra simpātiju balva – Monta Kurzemniece “Rīts pelēkajā kāpā”;
• Liepājas Simfoniskā orķestra simpātiju balva – Ginta Stavrovska “Agrā viešņa”;
• “Pastnieka mājas” simpātiju balva – Toms Vītols “Centra cents”.

25Skatīt galeriju