Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uguntiņas logos un lāpu liesmas, kas vieno paaudzes

Uguntiņas logos un lāpu liesmas, kas vieno paaudzes
13.11.2007 10:46

0

Atslēgvārdi

“Patriotisms – tēvzemes mīlestība; uzticība savai dzimtenei, tautai; darbošanās savas dzimtenes, tēvzemes, tautas labā,” tā skaidrots svešvārdu vārdnīcā. Patriotisma jautājums ik gadus aktualizējas laikā, kad svinam mūsu valstij tik nozīmīgus svētkus kā Lāčplēša dienu un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu. Un nereti akmens tiek mests tieši jaunās paaudzes dārziņā – ka viņi, lūk, par maz zina savas dzimtās zemes vēsturi un par maz to mīl.

Par patriotismu savās pārdomās “Kultūras Pulsam” dalījās skolniece, vēstures skolotāja un topošie vēstures skolotāji.

Pamatu ieliek ģimene

1.ģimnāzijas vēstures un sociālo zinību skolotāja, pilsētas sociālo zinību skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Ineta Drēže, runājot par to, kā skolēnos ieaudzināt, radīt patriotisma jūtas pret savu valsti un tautu, uzsvēra vairākus nozīmīgus momentus.

“Es uzskatu, ka pamatā viss sākas ģimenē. Arī tas, kā aug jaunais cilvēks un ar kādām domām, jūtām un kādiem darbiem viņš iziet dzīvē,” sacīja I.Drēže. “Problēma ir tā, ka mājās, ģimenē pārāk maz runā par tām lietām, kas nozīmīgas valstij un kas pieder pie tās vēstures. Un, otrkārt – tas lielais negatīvisms, kas iezīmē šodienas dzīvi un notikumus. Bērni dzird daudz slikta, kas atstāj iespaidu uz augošo pilsoni. Arī tad, ja mājās, runājot par sadzīvi, skatoties televizoru un komentējot notiekošo, nevēršas pie bērna. Taču viņš visu dzird un novērtē pēc saviem ieskatiem. Jāņem vērā, ka zēniem un meitenēm uztvere ir strikta un tieša.”

“Viss sākas ģimenē,” šim skolotājas viedoklim pievienojās arī divi Liepājas Pedagoģijas akadēmijas vēstures un sociālo zinību pedagoģijas studenti – Baiba Balode, kas mācās 3.kursā, un Nils Kuncītis no 4.kursa. Taču abi jaunie cilvēki arī oponēja, ka tieši ģimenē ne vienmēr ir skaidri vēstures notikumi. Un to var attaisnot, jo izaugušas divas paaudzes, kuras skolā gāja padomju laikā un kurām mācīja pavisam citu ideoloģiju un pavisam citu patriotismu.

“Lai gan mēs daudz ko varētu mācīties no tiem laikiem, kā veidot jaunajā paaudzē ticību valstij,” domā Baiba.

Izpratni rada skola

Un tomēr gadu no gada pārmetumi veltīti izglītībai, jo gadu no gada skolēni, jautāti par to, ko īsti atzīmē 11.novembrī, apjūk un sāk jaukt Lāčplēša ordeni ar Andreja Pumpura eposa varoni –  Lāčplēsi.

“Iespējams, tas ir arī tāpēc, ka, mācot vēsturi, skolā to sāk darīt ar vissenākajiem laikiem. Un līdz divdesmitajam gadsimtam nonāk pamatskolas pēdējās klasēs,” paskaidro vēstures skolotāja I.Drēže. “Bet domāju, ka situācija uzlabosies. Jo sociālās zinības šim vēstures posmam Latvijas valstī pievēršas jau 5. un 6.klasē.”

Ineta Drēže nenoliedz, ka liela nozīme ir skolai. Arī klašu audzinātājiem. Un skolā arī daudz runā par valsti, sevišķi jau, tuvojoties tādiem nozīmīgiem svētkiem kā 11.novembris, 18.novembris. Svētkiem pievēršas arī priekšmetu skolotāji – literatūrā, vēsturē, sociālās zinībās.

“Par pavisam mazajiem skolēniem man grūti runāt, bet jau no 5.klases uzsvars ir likts uz savas dzimtās vietas apzināšanu,” saka I.Drēže. “Jo tikai zinot par to, kas nozīmīgs noticis dzimtajā vietā, var iet tālāk un pievērsties jau visas valsts notikumiem. Mums izstrādāts projekts, kurā iesaistīsim 7.klašu skolēnus. Viņi atskatīsies nesenā pagātnē. Projekts paredz sarunas ar vecākiem, ģimenē, lai uzklausītu, kā savulaik skolā gāja viņu tēti, mammas citi tuvinieki. Tas arī veidos kontaktus ar vecākiem, runāt par to, kas ir vērtība ģimenē, valstī.”

1.ģimnāzijas 11.klases skolniece Undīne Rubeze domā, ka ir jābūt līdzsvaram starp ģimeni un skolu. Jo tikpat svarīgi, kā ģimenē veido pamatvērtības, ir tas, kā skolā māca par Latviju un tās vēstures nozīmīgākajiem notikumiem.

“Es domāju, ka skolēniem ir izpratne par to, kas ir Lāčplēša diena, kas notika 18.novembrī, jo arī pamatskolas beigšanas eksāmena jautājumos ir ietvertas šīs tēmas,” uzskata Undīne. Viņa gan piebilst, ka ir arī skolēni, kuriem nekas neinteresē, un tad nevar gaidīt, ka skolā visu mutē ieliks. Pašam arī ir jālasa, jāinteresējas, jāpiedalās.

Lai rosinātu skolēnus aktīvi darboties, izzināt, pētīt un tādējādi iegūt gan zināšanas par Latviju un tās vēsturi, gan izveidot un paust savu attieksmi arī valsts mērogā, ir izstrādāti vairāki projekti. Viens no tiem ir vērsts uz Latvijas Republikas 90.gadadienas sagaidīšanu “Tu esi Latvija!”, un tajā iecerēts iesaistīt ļoti plašas skolēnu masas. Taču ir arī tuvāki un ne tik lieli projekti. Latvijas Vēstures skolotāju asociācija sadarbībā ar Kerbera fondu piedāvā 7.klašu skolēniem piedalīties zinātniski pētnieciskā konkursā “Mana novada attīstība”.

Pētīt dzimtas un dzimtās vietas vēsturi, tas arī ir viens no patriotisma audzināšanas veidiem.

Jāmācās ne tikai bērniem

“Ģimnāzijas audzēkņi labprāt piedalās lāpu gājienā,” saka Undīne Rubeze. Viņa paskaidro, ka tas nebūt nenotiek piespiedu kārtā. Skolēniem pašiem patīk iet vakarā, kad apkārt ir tumsa un spīd tikai lāpas, tas rada pacilātības un vienotības sajūtu. Tāpat skolēnos izsauc lepnumu 18.novembrī skolas logos ieliktās gaismiņas. Baiba un Nils domā, ka neko nevajag uzspiest. Ja skolēniem par varītēm liks piedalīties gājienos, tas var radīt pretestību.

 Kā jau topošie skolotāji, Baiba Balode un Nils Kuncītis ir gatavi skolēniem mācīt vēsturi, skaidrot notikumus, kas saistīti ar Latvijas valsts neatkarības iegūšanu. Viņi arī domā, ka nebūtu par vēlu mācīt ne tikai skolēnus, bet arī pieaugušos.

“Tāpēc vajadzētu daudz vairāk uzskates materiālu. Nepietiek ar to vien, ka izliek sarkanbaltsarkanos karogus ielās un iestāžu logos un sagatavo koncertprogrammas,” uzskata abi topošie vēsturnieki. Viņi dalās pārdomās un izsaka ierosinājumu, ka svētku sarīkojumu laikā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, varētu sniegt īsu vēstures stundu. Lai gan studenti zina, ka šādu uzskates materiālu nav nemaz tik daudz. Jo daudz kas pusgadsimta laikā ir ticis iznīcināts – gan vēstures notikumu liecinieces fotogrāfijas un dokumenti, gan nav vairs to cilvēku, kas varētu dalīties atmiņās.

“Mēs gaidām filmu “Rīgas sargi”. Jo gribam redzēt un izvērtēt, cik daudz tā atspoguļos vēsturi, vai to varēs izmantot vēstures stundās. Jo mūsdienu skolēniem, un ne tikai viņiem, vairs negribas meklēt rakstos, lasīt, viņi dod priekšroku vizuāliem attēliem,” secina Baiba. Viņai piekrīt Nils, sakot, ka tādas filmas, kurās atspoguļota Latvijas vēsture, vajadzētu finansēt valstij. Tad būtu mazāk iemesla tautai, jaunajai paaudzei, pārmest nezināšanu, neizpratni.

“Es domāju, ka mūsu paaudzē ir vairāk patriotu nekā iepriekšējā. Mēs esam auguši brīvā Latvijā, nevis padomju periodā. Un, ja palasa diskusijas portālā draugiem.lv, tad arī var redzēt, ka veidojas domubiedru grupas, kuras apspriež politiskos notikumus un pauž lepnumu par to, ka dzīvo brīvā Latvijā,” uzskata ģimnāziste Undīne.

“Es domāju, ka patriotisma trūkumu jauniešiem nevar pārmest,” pievienojas Baiba. “Vienīgi varbūt mazāk ir iemesla to izrādīt.”

“Jā, tādas skaļas patriotisma izpausmes lielākoties var piedzīvot sporta sacensību laikā,” papildina Nils.

Secinājums

Sarunas dalībnieki nonāca pie vienprātīga secinājuma – lai attīstītu patriotismu, ir jāstrādā visiem kopā – ģimenei, skolai, sabiedrībai.

Daina Meistere,

Sešus gadus vecās Rebekas Herbstas apsveikums Latvijai dzimšanas dienā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz