Zane Bluķe noteikti pieder pie tiem cilvēkiem, kuri pasauli dara krāsaināku. Ne tikai ar savu vizuālo izskatu, ar ģērbšanās stilu, ar matu sakārtojumu.

Bet arī ar saviem darbiem – ar gleznām, kas atdzīvina sienas, ar grafikām, kas padara tramvajus košākus un mūzikas albuma vāciņu acis saistošāku.

Patīk strādāt vienatnē

Šobrīd 24 gadus vecā Zane neatrodas Liepājā un līdz ar citiem šejieniešiem ik rītu neveras pa logu, cerībā ieraudzīt pavasarim raksturīgu skatu, kas ienestu dzīvē jaunas krāsas un dzīvesprieku. Pēc Liepājas Mākslas vidusskolas beigšanas liepājniece pārcēlās uz Rīgu, lai studētu Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. “Pēc Liepājas sapratu, ka man vienīgā mācību iestāde ir Latvijas Mākslas akadēmija. Nav jau tās opcijas augstākajām mācību iestādēm vizuālā mākslā Latvijā. Grafiskās lietas mani vienmēr ir saistījušas, tāpēc arī grafikas nodaļa. Poligrāfija nāca tikai kā pakārtota lieta. Akadēmija dod mākslas bagāžu, kurā virzienā to pavērst, ir katra paša izvēle,” pamato Zane, kura priecājas, ka palikuši tikai daži mēneši un akadēmijas diploms jau būs nopelnīts. Un tad jauniete, kad kāds jautās, kas viņa ir pēc profesijas, varēs braši paziņot, ka ir māksliniece, dizainere ar specializāciju poligrāfijā.

Zane ir gandarīta, ka viņa savulaik ir izdarījusi pareizu lēmumu profesijas izvēlē. “Man patīk drukātas lietas. Grāmatu dizains. Interesanti drukātie reklāmas materiāli. Manipulēt ar papīra un drukas iespējām, panākot dažādus vizuālos efektus. Poligrāfija, tā ir joma, kas ir tik plaša un kas tomēr liek iekļauties noteiktos rāmjos, tā ir tehniskā puse,” viņa norāda.

Tā kā dzīvošana Rīgā nav lēta, Zane paralēli studijām sāka pelnīt naudu, izmantojot iegūtās zināšanas un savu talantu. “Ikdiena šajā profesijā ir diezgan piesieta datoram. Tā kā es nestrādāju uzņēmumā, bet ar privātpasūtījumiem, man ir tā privilēģija darboties mājās manis pašas izveidotajā vidē, ar tādu darbalaiku, kādu vēlos. Protams, tādā gadījumā ir jāmāk saplānot savs laiks,” viņa piemetina. Zane norāda, ka viņai ir ļoti interesanti sadarboties ar pasūtītājiem. Ideāls variants ir, ja pasūtītājs uzticas māksliniekam, un tad viņš var piedāvāt dažādus dizaina risinājumus, par kuriem cilvēks, kas pasūta darbu, iespējams, nemaz nenojauš. “Tad arī galarezultāts ir efektīvāks,” no pieredzes zina teikt Zane.

Iespējams, kādam nepatiktu darbs mājās, jo līdzās nav kolēģu, ar kuriem apspriesties, padiskutēt un patērzēt. Bet Zani tas apmierina, jo viņai vislabāk patīk strādāt vienatnē, kad nekas nenovērš no domām un netraucē.

Jautāta, ko viņa uzskata par saviem lielākajiem panākumiem līdz šim brīdim, jaunā dizainere mirkli padomā un atbild: “Lielākie panākumi ir tad, kad tava ideja tiek īstenota un darbojas. Manī mazi gandarījuma uzplaiksnījumi parādās tad, kad negaidīti saskaros ar pašas radītām lietām, piemēram, kad kaut kur Rīgā ieraugu braucam tramvaju ar manu dizainu vai reklāmas materiālus, firmu grafiskos tēlus vai disku veikala plauktā.”

Runājot par albumiem, jāpiemin, ka Zane ir pielikusi roku pie Ivo Fomina jaunākā mūzikas diska “Pulss”. “Es tam veidoju dizainu, kā arī pārējās grafiskās un vizuālās lietas, kas ir saistītas ar šo albumu,” viņa precizē. “Ar Ivo Fominu darbs pie jaunā albuma man sākās jau pagājušajā gadā. Puiši nāca jau ar kaut kādām domām un, apstrādājot visu informāciju un saliekot kopā mūsu idejas, tapa albums. Tā ka šis bija tāds labi nobriedis projekts. Darbs kopumā, manuprāt, ir paveikts ļoti labi. Albuma vizuālais noformējums papildina to muzikālo veikumu, kas mūziķiem ir izdevies ļoti spēcīgs.”

Necīnās par kontaktiem

Taču Zane nestrādā tikai Rīgā, viņa regulāri dodas arī uz savu dzimto pilsētu, jo ir skolotāja Liepājas Mākslas vidusskolā un šobrīd māca audzēkņiem poligrāfiju un lietišķo grafiku. “Jāatzīst, ka braukāšana no Rīgas uz Liepāja ir nogurdinoša un nav arī nekāds lētais pasākums. Tomēr tas ir tā vērts, jo man tiešām patīk strādāt skolā. Ja es varu kaut ko iemācīt, izstāstīt, jaunu parādīt un kādam tas kaut ko dod, ir laba sajūta. Un mākslas vidusskolā mācās tik forši cilvēki, kas rada labas lietas, un es varu piedalīties tajā procesā un palīdzēt. Zinu, ka vēlāk viņi būs mani konkurenti,” smejot saka gados jaunā pedagoģe.

Atšķirībā no daudziem citiem Zane necīnās par kontaktiem, lai varētu veidot pēc iespējas labāku karjeru, kaut gan pieļauj, ka, iespējams, to vajadzētu darīt. “Es pašlaik aprobežojos ar savu kaifu. Zinu, ka nākotnē gribu atrast ideālu balansu starp visām lietām, kas man patīk un ar ko gribu nodarboties. Materiāls man ir, tagad tikai jāatrod perfekta kombinācija,” teic jauniete.

Neskatoties uz lielo aizņemtību, Zane vēl atrod laiku arī gleznošanai. “Nav tā, ka gribu, lai citi bildēs kaut ko ierauga. Man galvenais ir cīņa ar saviem dēmoniem. Izcīnīt to. Atbrīvot emocijas un izlikt tās bildēs. Varbūt tās ir skumjas, varbūt totāla ironija, bet gribas to atbrīvot,” nepieciešamību gleznot, pamato Zane. Tā kā viņa apsver sagatavot savu gleznu izstādi Liepājā, iespējams, arī mēs pēc kāda laika varētu novērtēt viņas veikumu, ne tikai jaunietes draugi un radinieki.

Taču Zanei ir vēl kāda kaislība – mūzika. Pirms vairākiem gadiem viņa absolvēja E. Melgaiļa Mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļu. Vēlāk viņa kopā ar māsu Lauru dziedāja apvienībā “Louie Fontaine & Living Dead”. “Tad es sāku spēlēt arī basģitāru, tas man tādas emocijas iedeva, ka es aizrāvos ar šo instrumentu. Varētu pat teikt, ka Stīns bija mans basģitāras skolotājs,” saka Zane. Kad viņa pārcēlās uz Rīgu, mūzika tika atstāta mazliet novārtā. Lai gan pagājušajā gadā tapa instrumentāli vokālā apvienība “ZURU”, kurā kopā ar Zani darbojās ROBots jeb Roberts Dinters, Uldis Knapšis, un Uldis Kalns. “Tad arī šādā kompānijā šur tur paspēlējām. Par nākotnes plāniem zinu, ka vienu brīdi viss būs nostāvējies savu laiku, tad saslēgsies kopā un es atkal kaut kur spēlēšu,” viņa piebilst.

Bet kas notiks tad, kad studijas būs pabeigtas? Varēsim meklēt Zani Rīgā, Liepājā vai kādā svešzemju pilsētā. “To es vēl nezinu. Par rīdzinieci es nepalikšu. Es mīlu Rīgu svētdienās, bet ikdienā tā man nepatīk. Esmu pieļāvusi iespēju darboties Liepājā, bet savu nākotni tālākā laikposmā plānojusi neesmu. Zinu vien to, ka darīšu to, ko mīlu, lai kur tas arī būtu,” viņa saka.

Bet šobrīd talantīgā liepājniece priecājas par sauli un gaida vēl mazliet siltāku laiku, lai varētu kāpt uz sava mocīša un doties….

Inita Gūtmane,