Svētdiena, 25. oktobris Beāte, Beatrise
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticīgi karogam un Somijas likumīgajai valdībai

Uzticīgi karogam un Somijas likumīgajai valdībai
19.02.2008 12:08

0

Atslēgvārdi

Vairāk nekā nedēļu Liepāja dzīvoja somu jēgeru zīmē. Somijas jēgeru zvēresta nodošanas, jēgeru karoga iesvētīšanas un jēgeru mājās atgriešanās 90 gadu piemiņas pasākumi nepalika pilsētnieku nepamanīti. Tie sākās ar izstādi Latviešu biedrības namā, bet kulmināciju sasniedza svinīgajā piemiņas dievkalpojumā Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē 13.februārī. Tieši tajā pašā dienā, kad pirms 90 gadiem – 1918.gadā – jēgeri zvērēja uzticību savai valstij.

Kas īsti bija jēgeri?

Somu vīri un jaunekļi, kuri par savu uzdevumu uzskatīja apgūt kara māku, lai izkarotu savu, neatkarīgu valsti. Un kuri vēlāk kļuva par Somijas nacionālās neatkarības cīņas kodolu gan Brīvības karā, gan Otrā pasaules kara laikā. Šādu īpatnēju nosaukumu – jēgeri – topošie kareivji ieguva tikai tāpēc, ka tika apmācīti Vācijā, Prūsijas Karaliskajā jēgeru pulkā. Vēl senāk par jēgeriem esot dēvētas šveiciešu kalnu militāro vienību vīri. Bet Liepājas vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš pieļauj domu, ka vārds “jēgers” attiecībā uz somu jaunekļiem varētu būt ticis piemērots arī tāpēc, ka Lokštedā, kur nokļuva pirmie apmācāmie somu jaunieši konspirācijas nolūkos, tika it kā veidota skautu nometne. Bet, tā kā Vācijai tolaik nebija jaukas attiecības ar Angliju, tad angļu vārdu “skauts” aizstājuši ar “jēgers”.

Mazliet vēstures?

Līdz 1809.gadam, kad Somiju pievienoja Krievijai, vairākus gadsimtus tā bija daļa no Zviedrijas karalistes. Iekļaujot Krievijas impērijā, Somijai tika piešķirts autonomas lielkņazistes statuss. No sākuma lielkņazistē vairāk vai mazāk valdīja zināma autonomija un somiem samērā labvēlīga gaisotne. Bija gan Krievijas gubernators, bet pilsētu un pagastu valdēs bija paši vietējie iedzīvotāji, viss notika somu vai zviedru valodā. Taču līdz ar slavofilu kustības aktivizēšanos Krievijā, kuri uzskatīja, ka jābūt Lielkrievijai un tajā visiem jābūt krieviem, jārunā krieviski, arī mazajai, trīs miljonu tautai draudēja pārkrievošana. Lielkņaziste pārdzīvojusi divus lielus apspiešanas periodus – vienu no 1899.gada līdz 1905.gadam un otru – pēc 1908.gada. Tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc somiem nobrieda doma veidot neatkarīgu valsti. Un, protams, to ietekmēja arī vēsmas, kas nāca no citām Krievijas nomalēm. Atcerēsimies – tas bija laiks, kad arī Latvijā tautu modināja jaunlatvieši, aicinādami apzināties savas tautas saknes, kad uzticību Krievijas caram satricināja 1905.gada revolūcija. Kad mūsu pašu liepājnieks Miķelis Valters aicināja pašiem veidot savu valsti. Turklāt 1900.gadā tika izplatīta vairāku valstu pārstāvju prasība Somijai piešķirt neatkarību.

Somijas lielkņazistes pilnīga atdalīšanās no impērijas sākās drīz pēc Pirmā pasaules kara sākuma – 1914.gada rudenī. Studenti bija pirmie, kuriem radās doma par bruņotās cīņas nepieciešamību. Uz to mudināja arī 1914.gada novembrī izstrādātā jaunā somu pārkrievošanas programma. Tās izpildīšana būtu nozīmējusi Somijas autonomijas atlieku iznīcināšanu. Tādēļ somi vērsās pie Krievijas ienaidnieka Vācijas, lai tā palīdzētu militārajās mācībās. Somijai šajā laikā vēl nebija pašai sava karaspēka, taču somi arī nedienēja Krievijas impērijas armijā, kā tas bija lemts latviešiem. Vācija piekrita somu lūgumam, jo uzskatīja to par stratēģiski izdevīgu nākotnē.

Mācības Vācijā

1915.gada janvārī Vācijas militārie vadītāji un ārlietu ministrija apstiprināja, ka valsts ir gatava apmācīt 200 somu. Pirmā brīvprātīgo vervēšana sākās studentu vidū. Sākumā viss notika bez sarežģījumiem, izmantojot ārzemju pases, studenti caur Zviedriju nonāca Lokštedas nometnē, kas atradās Holšteinā netālu no Hamburgas. 1915.gada 25.februārī tur ieradās 189 vīri. 145 bija studenti. Somus neuzskatīja par karavīriem, bet gan par civilpersonām, kas viesojas Vācijā. No sākuma viņi izmantoja patruļnieku formas tērpus, vēlāk saņēma vācu kājnieku ietērpu un viņus dēvēja par musketieriem. Noteica, ka viņus mācīs četras nedēļas. Taču galu galā tās pārvērtās par trim gadiem. Vēlāk pirmajiem pievienojās vēl citi brīvprātīgie. Taču, kā “Kurzemes Vārdam” pastāstīja 27.jēgeru bataljona tradīciju kopšanas biedrības arhivāre Marja Līsa Krokforda, ceļš uz Vāciju nav bijis viegls. Uz Vāciju bija jātiek slepeni, bieži ar kājām vai uz slēpēm. Vispirms viņi devās uz Zviedriju, pēc tam uz Vāciju. 1916.gada janvāra beigās krievu žandarmi arestēja ap piecdesmit pārbēdzēju. Notikušas arī bruņotas sadursmes. Bet 1916.gada maija beigās Vācijā jau bija 1510 jēgeru, un šī vienība bija it kā neliela nacionālā armija. Tajā bija visu Somijā satopamo profesiju pārstāvji, vecums – no 15 līdz 49 gadiem. Vidējais vecums – 24 gadi. 1917.gadā tur saplūda gandrīz divi tūkstoši jaunu vīriešu. Viņi zināja, ka mājās atgriezties būs iespējams tikai tad, ja Somija kļūs neatkarīga valsts.

Austrumu frontē

1916.gada pavasarī brīvprātīgo somu grupa tika nosaukta par 27.Karalisko Prūsijas jēgeru bataljonu. To nosūtīja apgūt militāro pieredzi Austrumu frontē, tuvāk dzimtenei. Praktiski tas nozīmēja – uz Latviju. Protams, ka viņiem, kā jau vācu armijas daļai, pretī stāvēja latviešu strēlnieki. Tā bija kā likteņa ironija: gan somi, gan latvieši cīnījās par savas valsts neatkarību.

Sākumā somi tika izvietoti ziemeļos no Mītavas (Jelgavas) Misas frontē. Vēlāk tajā pašā gadā bataljonu pārvietoja uz Rīgas jūras līča krastu pie Klapkalnciema. Šeit no 1916.gada augusta līdz decembrim somi bija atbildīgi par Vācijas Austrumu frontes vistālāko sektoru ziemeļos. Somu kauju pozīciju paliekas vēl tagad var atrast Rīgas jūras līča kāpās netālu no Dumbes ciema. Laiku pa laikam somu bataljons atradās mācībās vai rezervē Tukumā, bet 1917.gada ziemā atkal cīnījās Lielupes frontē uz rietumiem no Jelgavas.

Liepāja – jēgeru ceļš uz mājām

Tālākais somu bataljona ceļš veda uz Liepāju. Te bataljons ieradās 1917.gada 25.martā un uzturējās līdz pat 1918.gada februārim. Turpinājās mācības. Tolaik somu bataljona sastāvā bija aptuveni 1400 karavīru. Liepājā somus izvietoja vecajās kazarmās Dārza ielā, kā arī tagadējā 10.vidusskolā un Mākslas vidusskolā.

Daļa jēgeru dzīvoja arī pie pilsētniekiem viņu mājās. Kāds liepājnieks, polis Bošura, kurš kādreiz dzīvoja Pupu ielā 4, atceras, ka arī viņu mājā jēgeri īrējuši istabiņu. Viņš gan toreiz bijis pavisam mazs zēns. Viņa galvenā atmiņa: bieži vien jēgeri nākuši mājās asiņainiem, sarkaniem deguniem. Lai arī viņi bija braši vīri, Liepājas krodziņos citi, sevišķi ostas strādnieki, tikpat braši viņiem turējās pretī. Viedokļi somu un liepājnieku vidū nereti atšķīrās. Ne tikai tāpēc, ka somi bija latviešu seno ienaidnieku vāciešu sabiedrotie, bet arī tāpēc, ka somi esot bijuši kāri uz Liepājas meitenēm. Itin bieži tas noticis viesnīcas “Kronštat” restorānā, ko jēgeri bija iemīļojuši, jo daļa no viņiem mitusi arī šajā viesnīcā. Bet ne vienmēr somi ar vietējiem kāvušies. Bijušas arī labas lietas. Somu jēgeriem liepājnieki varot pateikties par māku … slidot. Līdz tam šīs pilsētas jaunekļi metāla slidas neesot pie kājām sējuši. Aizsalušais Liepājas ezers (1917.–1918.gada ziema bijusi varen auksta) izvērties par īstu slidotmācīšanas skolu.

Marja Līsa Krokforda stāstīja, ka Liepājā dienējis arī viņas tēvs Lauri Aula. Viņš tāpat kā citi jēgeri rakstījis dienasgrāmatu. Tajā bijis gan par to, kā vīri pa aizsalušo jūru slēpojuši uz Vāciju, kā mituši un mācījušies Liepājā, ka viņiem te ļoti salis un ēdiens bijis trūcīgs, kā te rakstījuši dzejoļus, lai uzturētu garu, te pat sacerēti vārdi “Jēgeru maršam”, kam vēlāk mūziku uzrakstīja Jans Sibēliuss, te sarakstīta arī Somijas pirmā militārā rokasgrāmata, kura somu armijā tiek lietota vēl šodien. Viņa uzsvēra, ka, lai arī somi Latvijā karoja zem citas valsts karoga, viņi to darīja savas valsts labā. Un, protams, viņa pieminēja tās raudošās meitenes, kas palika Liepājā, šķirdamās no saviem iemīļotajiem brašajiem jēgeriem. Tikai trim jēgeriem pietika drosmes pēc Brīvības kara Liepājas līgavas mājās pārvest. Viņas ģimene, tāpat visas somu ģimenes, ļoti godā jēgeru tradīcijas. Viņas mājās joprojām kā svētums glabājas jēgera Lauri Aula cepure un kavalērista zābaki.

Viens no jēgeru bataljona virsniekiem vēlāk sarakstīja lugu “Jēgera līgava”, kuras sižets stāsta par latviešu meitenes un soma mīlestību. Kur īsti šī meitene dzīvojusi – Jelgavā vai Liepājā – luga neatklāj, bet pēc tā, ka par lugas darbības vietām izvēlēts krodziņš “Zelta enkurs”, uzskata Liepājas vēsturnieks un senu notikumu zinātājs Gunārs Silakaktiņš, jādomā, ka stāsts ir par liepājnieci. Krodziņš kādreiz atradies Kaiju un Aldaru ielas stūrī, aizgājis bojā 1944.gadā kādā padomju aviācijas uzlidojumā. Lugas saturs patriotisks: jaunais jēgers krīt par Somijas neatkarību, līgava paliek sērās. Luga somu amatierteātra izpildījumā ir izrādīta Jelgavā, kāda jēgeru atmiņu brauciena laikā.

No sākuma Liepāja jēgeriem šķitusi miera laika sanatoriju un tūrisma pilsēta. Te bija plaši poligoni, šautuves, nocietinājumi, Karosta, kur apgūt kara māku. Tiesa, vecajās krievu kazarmās mītošajiem neesot bijis sevišķi ērti – tajās mituši parazīti. Vairāki vīri saslimuši ar tuberkulozi, plosījusies arī malārijas un dizentērijas epidēmija.

Tomēr mācības viņi nepārtrauca. Liepājā izveidoja otru ložmetējnieku rotu, turklāt katru ierindnieku centās sagatavot par apakšvirsnieku. Viņiem mācīja, kā veikt iznīcināšanas, sabotāžas un partizānu operācijas, gatavoja arī par motociklistiem un sakarniekiem, automašīnu un motorlaivu vadītājiem.

Bet 1918.gada 13.februārī Karaliskais Prūsijas bataljons zvērēja uzticību savai dzimtenei Liepājas evaņģēliskajā Svētās Trīsvienības baznīcā. Bataljona karogs kļuva par pirmo neatkarīgās Somijas karogu. Divas dienas vēlāk, 15.februārī, somi ar kuģiem devās prom no Liepājas ostas, lai atgrieztos dzimtenē un piedalītos Somijas atbrīvošanas karā kā likumīgās valdības karaspēks. Tajā laikā Somijā jau ritēja pilsoņu karš pret sarkanajiem, kas bija pasludinājuši revolūciju. Somija bija pasludināja sevi par neatkarīgu valsti drīz pēc revolūcijas Krievijā – 1917.gada 6.decembrī. 1918.gada janvāra beigās uzliesmoja atbrīvošanās cīņas. Atkal likteņa spēles: latviešu neatkarības ienaidnieks, dzelzs divīzijas saimnieks fon der Golcs uz Somiju aizbrauca pirms jēgeriem un tur vadīja viņu cīņu pret sarkanajiem. Kad redzēja, ka somi tiek galā paši, atgriezās Latvijā. Viņš ir somu nacionālais varonis, kas palīdzēja vācu politisko interešu vārdā tiem iegūt neatkarību. Latvijā šis pats cilvēks vadīja cīņu pret Latvijas neatkarību, arī Lielvācijas intereses aizstāvēdams.

Latvijas teritorijā cīņās gāja bojā 16 somi. Klapkalnciema kapos apglabāti pieci jēgeri, atsevišķā somu kapā Galiņu kapsētā pie Olaines – trīs karavīri. Somu mirstīgās atliekas glabā arī Jelgavas un Tukuma kapi. Vairāki karavīri miruši no slimībām.

Tieši pirms Otrā pasaules kara Klapkalnciemā somu jēgeru piemiņai tika uzstādīts piemineklis, bet pēckara gados tas ir pazudis.

Neatkarīgajā Somijā jēgeri izveidoja un apmācīja savas valsts armiju, tās priekšgalā viņi bija arī Ziemas kara laikā no 1939. līdz 1940.gadam un Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1945.gadam. Abos karos somi beigu beigās izcīnīja savu neatkarību.

Latvijai savukārt vēstures gaita bija lēmusi būt somu jēgeru cīņu zemei. Vēsturiska atmiņa abas valstis tuvina, jēgeru cīņu vietas ir svarīgs vēstures piemineklis abām tautām.

Latvijas vēstnieks Somijā Einars Semanis, viesodamies Liepājā, uzsvēra, ka somi ļoti godā jēgerus, viņu tradīcijas. Ļoti rūpējas, lai vēsturiskās saiknes starp paaudzēm saglabātos, lai par to zinātu jaunā paaudze. Somijā savas valsts vēsture jauniešiem jāzina ļoti nopietni. Valstī notiek ļoti daudz dažādu pasākumu un ir organizācijas, kuras strādā rokrokā ar Jēgeru tradīciju kopšanas biedrību. Tās ir gan jaunatnes, gan kultūras organizācijas, gan zinātniskas institūcijas. Tas notiek ļoti nopietni, ļoti izsvērti, ļoti morāli tīri. Viņš arī uzsvēra, ka katrai jaunai valstij ir jārūpējas par sava patriotisma kopšanu. Somijas sabiedrība un Somijas valdība to ļoti atbalsta. 

Somijas Republika (Suomen Tasavalta)
Teritorija:
338145 km2
Iedzīvotāju skaits: 5,2 miljoni
Galvaspilsēta: Helsinki
Lielākās pilsētas: Espo, Tampere, Turku, Vanta
Augstākais kalns: Haltiotunturi – 1365 m
Garākā upe: Kemijoki – 550 m
Valoda: somu un zviedru
Valsts iekārta: parlamentāra republika
Valsts galva: prezidente Tarja Halonena (Tarja Halonen) – ievēlēta 2000.gadā, pārvēlēta 2006.gadā
Premjerministrs: Mati Vanhanens – kopš 2003.gada
Valsts himna: “Maamme” (“Mūsu zeme”). Johana Ludviga Runeberga teksts, Frederika Pāsiusa mūzika
Simboli: ezeri, pirts jeb sauna, trollīšu Muminu ģimene, Ziemassvētku vecītis, Sibēliuss

Vēsture:
1154.–1809.gads – Somija ir Zviedrijas province.
1809.–1917.gads – Krievijas kņazistes sastāvā.
1917.gada 6.decembrī pasludina neatkarību no Krievijas.
1919.gadā tika pieņemta konstitūcija, kas noteica, ka Somija ir republika.
1939.gada 30.novembrī Padomju Savienība uzbruka Somijai un līdz 1940.gada pavasarim notika t.s. Ziemas karš. Tā rezultātā Somija zaudēja apmēram 40000 km2 savas teritorijas, bet saglabāja neatkarību.
1955.gadā – ANO dalībvalsts.
1956.gadā  – Ziemeļu Padomes locekle.
1995.gadā – Somija kļūst Eiropas Savienības dalībvalsts.
2002.gadā Somijas marku aizstāj eiro.

Līvija Leine,

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē par somu jēgeru zvērestu savam karogam un solījumu savai dzimtenei atgādina piemiņas plāksne.

“Jēgeru atstātais mantojums ir pārliecinošs arī mūsdienās,” svinīgajā dievkalpojumā uzsvēra 27.Jēgeru bataljona tradīciju kopšanas biedrības priekšsēdētājs, Somijas armijas atvaļinātais ģenerālis Asko Kilpinens.

Somijas Militārais orķestris un Hemēnlinnas senioru vīru koris bija speciāli atbraukuši uz Liepāju, lai godinātu jēgeru piemiņu vietā, no kurienes sākās viņu ceļš uz valsts neatkarību.

Latvijas goda konsuls Somijā Kajs Holmbergs un viņa kundze Mia bija vieni no daudzajiem bijušo jēgeru radiniekiem, kam Liepāja nozīmē ko vairāk nekā tikai Latvijas pilsētas nosaukums.

 

Jēgeru ceļš  no Vācijas caur Latviju līdz dzimtenei.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz