“Eiropas atbalsta saņemšanas iespēja ir viena no mūsu lielākajām cerībām,” apgalvo liela daļa kultūras un vēstures pieminekļu saimnieki ne tikai Liepājas pusē. Un kamēr finansējuma piešķīrēji vēl tikai spriež par vadlīnijām, konkrētajiem nosacījumiem un prasībām, ir gatavi plāni un ieceres, pat konkrēti projektu uzmetumi Eiropas naudas saņemšanai. Bet reizēm pavīd arī kāda skumjāka nots: “Tas būs glābiņš tikai atsevišķu, problemātiskāko jautājumu sakārtošanai, kas neatrisinās kopējo, diezgan bēdīgo situāciju ar kultūras pieminekļiem.”

Trīsvienības katedrāle cer…

Jaunajā plānošanas periodā, tas ir laikā līdz 2013.gadam, nauda kultūras pieminekļu apsaimniekotājiem pieejama vairākās programmās, kas paredzētas dažāda veida atbalstam, gan pašvaldībām, gan nevalsts organizācijām un juridiskām personām. Visas iespējas, kas gan lielākoties vēl ir visai nekonkrētas un vispārējas, smalki izpētījusi Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja Anta Zālīte. Viņa apzinājusi programmas, kurās naudu var saņemt fonds, tāpat fonda iekšienē ir pietiekami skaidrs, kuras aktivitātes kurās programmās varētu iesniegt. “Viss, protams, būs atkarīgs no konkrētajiem kritērijiem, ko izvirzīs finansētāji, taču ceram, ka mums būs iespēja piesaistīt Eiropas naudu baznīcas glābšanai,” norāda A.Zālīte. Paralēli fonds risina arī jautājumus, kas ļautu projektu īstenošanu uzsākt, gaidot, kad attaisnojamos līdzekļus atmaksās. Tas nevalsts organizācijām ir viens no nopietnākajiem šķēršļiem vērienīgu projektu uzsākšanai. “Mēs mēģināsim runāt ar bankām un darīt visu, lai naudu varētu apgūt,” sola A.Zālīte. Viņa uzsver, ka Eiropas naudas finansējuma piesaiste ir gandrīz vienīgais veids, kā katedrālē veikt nopietnus rekonstrukcijas darbus. Un Trīsvienības katedrāle pašlaik ir tādā stāvoklī, kad ar maziem remontdarbiņiem vairs neko glābt nav iespējams.

To apstiprina arī valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors Gunārs Silakaktiņš. “Katedrāle vārda tiešā nozīmē turas uz “dievvārda”,” viņš saka. Gandrīz steidzamā kārtā jārisina jautājums par pamatu nostiprināšanu un arī no sienām krītošais apmetums nereti patiešām apdraud dievnama apmeklētājus. Dievnama sakārtošanu viņš uzskata par prioritāti.

No visvairāk apdraudēto pieminekļu saraksta Liepājā vēl minami vairāki objekti, piemēram, atjaunošana nepieciešama trim vitrāžām pareizticīgo baznīcās. Bet vislielāko uzmanību bez Trīsvienības katedrāles joprojām prasa Aizsardzības ministrijas īpašumā esošā Jūras virsnieku sapulču ēka Atmodas ielā 9. “Tas, ka kultūras ministre Helēna Demakova apņemas te griezt pirmo valsi ar aizsardzības ministru, ir tikai vārdi. Darbos gada nogalē saimnieku neelastības dēļ nebija iespējams pat piešķirt naudu jumta labošanas darbiem,” norāda G.Silakaktiņš. Viņš redz iespēju tikai ar aktīvu politisko gribu atrisināt jautājumu par ēkas sakārtošanu. Citādi tas joprojām ir kauna traips Liepājas sejā. Firmas “AIG” pārstāvis Juris Zviedrāns gan uzskata, ka ar sapulču ēkas atjaunošanas procesa virzību viss ir kārtībā – pašlaik notiek projektēšanas darbi. “Steiga ne vienmēr nāk par labu,” viņš nosaka.

Vēsturiskos centrus pielāgos tūristiem

Lielākajā daļā Eiropas struktūrfondu atbalsta programmu vēl nav izsludināti konkursi, ir tikai vispārēja skaidrība par principiem finansējuma sadalē kultūras mantojuma glābšanai un tieši kultūras pieminekļu atjaunošanai.

Visnopietnāko un daudzveidīgāko atbalstu kultūras pieminekļiem piedāvās ERAF darbības programma “Infrastruktūra un pakalpojumi”. Tūrisma pasākumiem tiek piedāvātas divas apakšaktivitātes. Pirmajā no tām “Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai” savus projektus varēs iesniegt pašvaldības, un pavisam 10,5 miljonus latu sadalīs projektiem, katram piešķirot līdz 700 tūkstošiem latu pirmajā uzsaukumā un līdz 400 tūkstošiem latu – otrajā. Liepājas pusē uz atbalstu var pretendēt četras pašvaldības, kuru vēsturiskie centri ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļi. Tās ir Liepāja, Grobiņa, Durbe un Aizpute.

Visas pašvaldības ir gatavas startēt šajā projektu konkursā un gaida lielāku skaidrību par nosacījumiem. “Viens no kritērijiem, kas izvirzīts, ir tūristu aktivitāte. Mazajās pilsētās tā ir pārāk maza, lai mēs iekļūtu pirmajā kārtā, un sanāk tāds kā apburtais loks – nevaram sakārtot pieminekļus, lai piesaistītu tūristus, jo pie mums brauc pārāk maz tūristu,” par nosacījumiem komentē Grobiņas un Durbes pašvaldību attīstības speciāliste Evija Kopštāle. Viņa apstiprina, ka abas mazpilsētas domā par iespēju piedalīties šajā konkursā, tomēr konkretizēt plānus vēl ir grūti – nosacījumi ir visai neskaidri. “Projektam paredzētais apjoms nav liels, konkurence būs milzīga, tāpēc strādāsim, gatavosim tehniskos projektus remontdarbiem, bet ar pārāk lielu optimismu uz šo programmu neskatāmies,” viņa atzina.

Idejas ir, bet neskaidrību arī netrūkst

Aizputes Tūrisma informācijas centra vadītāja Jolanta Berga gan atzina, ka patiešām liek lielas cerības uz šo programmu, jo saredz iespējas ar tās palīdzību beidzot atjaunot Aizputes muzeja ēkas fasādi un labiekārtot apkārtni. “Iekštelpas esam puslīdz sakopuši, bet no ārpuses ēka izskatās šausmīgi, to atzīst katrs, kas te ierodas. Ar programmas atbalstu mēs varētu situāciju labot,” stāsta J.Berga.

Par projektu, kas iesniedzams programmā, lemts arī Liepājas Pilsētas domē. Liepājas Tūrisma informācijas biroja vadītāja Monta Krafte pastāstīja, ka finansējums, ko paredzēts piešķirt vienam projektam, ir samērā neliels, tāpēc nav viegli izšķirties par labu vienam vai otram objektam. “Pašlaik ir ideja, ka mēs varētu pretendēt uz tūrisma maršruta “Liepāja – kā pa notīm” pagarināšanu Jūrmalas parka un pludmales virzienā, taču, kuras varētu būt tās pieturvietas, kuru infrastruktūras sakārtošanai varētu piesaistīt Eiropas naudu, vēl nav izlemts. Nevaram jau tikai salikt notis un sadrukāt bukletus. Apskates objektiem jābūt arī labiekārtotiem, bet, ja paskatāmies būvniecības izmaksas, ir skaidrs, ka visu parku labiekārtot nevarēsim,” viņa stāsta. Galējais lēmums tiks pieņemts, kad būs konkretizēti konkursa kritēriji.

Vēl viena apakšaktivitāte tūrisma jomā ir “Nacionālās nozīmes kultūras, aktīvā, veselības un rekreatīvā tūrisma produkta attīstība.” Jautājums, ko pamatoti uzdod tūrisma speciālisti, – kurš un kā noteiks, kuri tūrisma projekti ir ar nacionālu nozīmi?

Nauda ne tikai tūrismam

ERAF paredzēts atbalsts arī pasākumam “Kultūrvides sociālekonomiskā ietekme”, un te pieminekļu atjaunošanai var izmantot aktivitāti “Sociālekonomiski nozīmīgu kultūrvēsturiskā mantojuma objektu atjaunošana”. Tāpat gandrīz 5,7 miljoni eiro atvēlēti aktivitātei “Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā”. Tāpat janvāra beigās Ministru kabineta sēdē pieņemti arī MK noteikumi “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana” individuālo projektu iesniegumu otrā atklātā konkursa nolikums”. Plānots, ka konkurss tiks izsludināts tuvākajā laikā un pieejamais finansējums paredzēts vairāk nekā 1 miljona eiro apmērā.

Kultūras pieminekļu īpašniekiem joprojām pieejams arī valsts budžeta finansējums kultūras mantojuma saglabāšanai. Proti, saskaņā ar likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai var tikt piešķirti līdzekļi no valsts budžeta, ja paredzamais darbs sniedz ieguldījumu kultūrvides saglabāšanā un attīstībā un ja darba rezultāts sekmē konkrēta kultūras pieminekļa glābšanu un oriģinālsubstances saglabāšanu. Tomēr pieredze rāda, ka šie līdzekļi patiešām paredzēti ārkārtas situācijām un gadījumiem, kad pieminekļi burtiskā nozīmē jāglābj no sabrukšanas. “Toreiz, kad vētra sapostīja vairākas ēkas, mums bija nauda steidzīgam remontam,” atceras G.Silakaktiņš.

Būs jāprot paņemt

Liepājas Kultūras pārvaldes Starptautisko sakaru un attīsības projektu vadītāja Krista Kalnarāja norāda, ka galvenais jautājums, kas būtu jāatrisina, meklējot līdzekļu piesaisti no Eiropas struktūrfondiem un citiem finanšu avotiem, ir maksimāli censties izskaust liepājnieku savstarpējo konkurenci. Viņa runā par situācijām, kad vairāki projekti no vienas pašvaldības konkurē savā starpā un rezultātā var tikt noraidīti tikai tāpēc, ka ekspertiem rodas priekšstats – tie tur paši nezina, ko īsti vēlas. Kā to panākt, gan grūti pateikt, jo katrai pašvaldības iestādei ir savi plāni, savi arī citiem pieminekļu apsaimniekotājiem.

Iespējams, ka palīdzētu vienota pilsētas stratēģija attiecībā uz kultūras pieminekļu saglabāšanu. “Liepājai šādas vīzijas ļoti pietrūkst, un tas nenāk par labu. Zūd pilsētas unikālā panorāma. Ja Rīgai ir savs panorāmas skats, tad Liepājai, ja paskatāmies no Tirdzniecības kanāla vienas malas uz pilsētas centru, neredzam, ka veidotos kaut kas kopējs, tikai šai pilsētai raksturīgs. Parādās jaunas būves, bet vai tās uzlabo skatu, neviens nevērtē,” uzskata J.Zviedrāns. Viņš norāda, ka Eiropas naudas apgūšana nāk ar saviem nosacījumiem un striktiem termiņiem, ko bieži vien, tehnoloģiski pareizi rekonstruējot ēkas, nemaz nav iespējams ievērot. 

G.Silakaktiņš piekrīt, ka šāds stratēģisks skatījums uz pieminekļu sakārtošanu pilsētai ļoti noderētu. Viņš uzskata, ka jāpārdomā iespējas saglabāt ielu vēsturiskos segumus un jāizspriež, kur tas iespējams pilnībā, bet kur var rast kādus kompromisus. Tāpat jāturpina domāt par ostas mikrorajona ieliņu mērķtiecīgu sakārtošanu. “Pašlaik ir tā, ka situāciju regulē viena vai otra privātīpašnieka vēlme kaut ko būvēt vai nebūvēt, atjaunot vai ne. No šādas situācijas ir jācenšas izvairīties un pilsētas stratēģisks skatījums uz kultūras mantojuma saglabāšanu varētu būt tas dokuments, kas palīdzētu šādos strīdīgos jautājumos izvairīties no subjektīvām simpātijām,” piebilst J.Zviedrāns.

Iespējams, ka, cerot kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu, Liepāja pie šāda dokumenta arī kādreiz tiks.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”

Tas, ka kultūras ministre Helēna Demakova apņemas Jūras virsnieku sapulču namā griezt pirmo valsi ar aizsardzības ministru, ir tikai vārdi, vajadzīgi īsta politiskā griba šo namu sakārtot.