Emīlam Akerfeldam par garlaicību sūdzēties neiznāk. Drīzāk jādomā, kur ņemt laiku visam tam, ko viņš dara. Taču jaunietis nejūtas ne pārpūlējies, ne apnicis, jo viss, ko viņš dara un ar ko aizņemtas dienas, sagādā prieku un dod gandarījumu.
 
Pārsteidz uzruna: “Skolotāj!”
Pirmā lielā iznākšana publikas priekšā Bērnu un jauniešu centra struktūrvienības “Laumiņa” ritma grupai bija šoziem, kad viņi kopā ar citiem maskās tērptiem bērniem devās jautrā gājienā, kura galamērķis bija pilsētas lielās egles iedegšana. Grupai līdzi bija to raksturojoši instrumenti – vālītes, pannas un grāpji, uz kuriem izsist ritmu. Tāda veida pulciņš Liepājā ir kas pilnīgi jauns, līdz šim nebijis. “Mēs spēlējam uz dažādiem sadzīves priekšmetiem. Pašlaik, piemēram, mēs par mūzikas instrumentu izmantojam plastmasas spaiņus,” ar ritma grupas darbību iepazīstināja tās vadītājs Emīls Akerfelds.

Pulciņu apmeklē 15. vidusskolas 4. un 6. klašu audzēkņi. Jo tieši šajā skolā jaunais mūziķis bija atnācis, lai iepazīstinātu ar to, ko dara un var darīt ritma grupā. Bija bērni, kurus tas aizrāva un kuri tad tagad veido grupas kodolu. Citur pasaulē tāda veida ritma grupas ir visai populāras. Slavenākās uzstājas piepildītos stadionos, citas muzicē ielās un laukumos. Tieši tā spēlē arī Emīla audzēkņi, izmantojot dažādus sadzīves priekšmetus, uz tiem izsitot ritmu, ņemot vēl palīgā plaukstas un kāju piesitienus. Vadītājs pastāstīja, ka tagad kopā ar bērniem radot tādu kā ritma deju. Horeogrāfiju  viņš izdomājis pats.

Vadīt pulciņu, mācīt bērnus jaunajam cilvēkam ir līdz šim nebijusi pieredze. Un viņš ir pārliecinājies, kādam jābūt skolotājam. Skaidrs, ka bērni ātri vien var izvest no pacietības, viņi grib skraidīt un dauzīties, īpaši jau mazākie. “Tāpēc man jābūt  harmoniskam, mierīgam un, jā, prasīgam. Mums ir savi noteikumi, ko drīkst un ko ne. Bet man patīk tas, ko mēs darām. Mums grupā ir brīvas vietas, piebiedroties aicināts jebkurš skolēns, kurš grib attīstīt savu ritma izjūtu, kustību koordināciju. Mēs jau ne tikai mēģinām, mums drīz atkal būs koncerts – šoreiz viesosimies Jauniešu mājā,” sacīja Emīls. Un vēl atzina: jauns bijis tas, ka viņu tagad sauc par skolotāju. “Es taču pats vēl mācos. Bet ir gandarījums, ka varu kādam būt skolotājs, tas uzliek pienākumu, man ir jābūt paraugam,” saka E. Akerfelds.

Kas apstājas, tas slīd lejā
Emīls studē biznesa un organizāciju vadību Liepājas Universitātē. Kāpēc viņš neizvēlējies kļūt par pedagogu, ja reiz tik veiksmīgi jau apliecinājis sevi šajā darbā? Un kur tad vieta sitamo instrumentu spēlei? Tā dzīvē esot sanācis, un tagad, mācoties vēl tikai 1. kursā, jaunais students domā, ka universitātē iegūtās zināšanas viņam noteikti noderēs.

Arī sitamo instrumentu spēle, kas apgūta E. Melngaiļa Mūzikas vidusskolā, nekur nav pazudusi.  “Jā, man patīk spēlēt, un es to daru!” apliecina jaunietis. Emīlu var redzēt Mūzikas vidusskolas un Bērnu un jauniešu centra pūtēju orķestrī “Liepāja”. Vēl viņš spēlē sitamos instrumentus ģitāristu lielansamblī.

Mūzika Emīla dzīvē ienākusi jau skolas laikā. Viņu, Vērgales pamatskolas audzēkni, mamma vedusi uz Liepāju, uz Mūzikas skolu.  Un tikai loģiski sanācis, ka pēc pamatskolas puisis sācis mācīties E. Melngaiļa Mūzikas vidusskolā, kur pabeidzis sitamo instrumentu klasi. Dzīve Liepājā jaunietim bijusi laba patstāvības skola.

Kas tālāk notiks viņa mūzikas dzīves ceļā? Puisis domā, ka tā nekur nepazudīs. Viņš nenoliedz, ka varbūt kādreiz spēlēs kādā grupā vai varbūt simfoniskā orķestrī. Tas nav nekas neiespējams, jo Emīls nopietni uztver savas sitēja prasmes un saprot, ka daudz vēl jāmācās. Jo mūziķis nekad nevar teikt, ka viņš savā prasmē jau sasniedzis virsotni. Tādā gadījumā sākas lejupslīde. “Man patīk visi sitamie instrumenti, un te nu iespējas ir plašas, lai pilnveidotos un augtu,” saka jaunais mūziķis.

Lai skan mūzika un mirgo gaismas
Septembrī Emīls sācis strādāt par dežurantu Jauniešu mājā. Vēl viņa pārziņā ir mūzikas telpa, kurā glabājas kā instrumenti, tā skaņas un gaismas aparatūra.  Emīlam tur esot interesanti strādāt, jo apkārt ir tādi paši jauni un darbīgi cilvēki. Viņš paskaidro, ka šajā darbā atkal vajag citas iemaņas. “Par mūzikas telpu atbildīgi esam divi – es un Aivis Gailītis. Mans kolēģis tā vairāk atbild par stīgu, es – par sitamiem instrumentiem. Kad notiek kāds pasākumus, mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai būtu gaismas un skaņa, lai viss noritētu godam,” par šiem pienākumiem pastāsta E. Akerfelds.

Vizītkarte
Emīls Akerfelds
– Vērgales zēns, kurš pēc pamatskolas beigšanas dzīvo un mācās Liepājā.;
– Beidzis E. Melngaiļa Mūzikas vidusskolu un studē biznesa un uzņēmumu vadību Liepājas Universitātē.
– Spēlē sitamos instrumentus, vada ritma grupu pamatskolas vecuma zēniem un meitenēm Bērnu un jaunatnes centra struktūrvienībā “Laumiņa”.
– Strādā BJC Jauniešu mājā.