Jau pavisam drīz, 23. novembrī, Latvijas Nacionālajā teātrī pulcēsies aktieri, režisori, scenogrāfi, kostīmu mākslinieki, jo notiks visiem viņiem svarīgs notikums – “Spēlmaņu nakts” balvas pasniegšanas ceremonija. Liepājas teātris par pērnā gada veikumu izvirzīts 10 nominācijās.

Iespēja tikt pie statuetes ir arī četriem jaunajiem mūsu teātra aktieriem. Katru no viņiem aicināju atbildēt uz septiņiem jautājumi. 

1.”Spēlmaņu nakts” balva jūsu vērtējumā ir?
2. Kā vērtējat savas izredzes saņemt “Spēlmaņu nakts” balvu, un ko uzskatāt par savu lielāko konkurentu?
3. Trīs cilvēki, kuri noteikti būtu pelnījuši saņemt “Spēlmaņu nakts” balvu?
4. Ja šonakt pie jums atnāktu labā feja un piedāvātu piedalīties vienā izrādē jebkurā pasaules teātrī un iejusties jebkurā lomā, ko jūs labdarei teiktu?
5. Kāda ir jūsu recepte, kā vislabāk pārvarēt stresu pirms kāpšanas uz skatuves?
6. Brīnišķīgākais kompliments, ko līdz šim esat saņēmis par savu tēlojumu?
7. Smieklīgākais, kas ar jums atgadījies uz skatuves?

Viņa nopelnīja pateicību par skudriņām

EVERITA PJATA, “Spēlmaņu nakts” balvai izvirzīta nominācijā “Gada jaunā skatuves māksliniece” par Baibas lomu izrādē “Pūt, vējiņi!”.

1. Pagodinājums. Stimuls arī turpmāk strādāt cītīgi un vēl cītīgāk.
2. Ar žūriju ir kā ar bitēm, tādēļ pat neuzdrošinos neko prognozēt.
3. Iestudējuma “Pūt, vējiņi” komanda. Mārtiņš Vilkārsis, Ilze Vītoliņa, Inga Krasovska. Un, ja vien būtu tāda iespēja, tad es dotu balvu Kārlim Lācim.
4. Es gribētu ar mūsu pašu izrādi “Pūt, vējiņi!” apceļot pasaules teātrus.
5. Prātā izeju cauri visai izrādei, atkārtojot tekstu un mizanscēnas. Bet neilgi pirms uziešanas ir pārliecinoši jāzina, ko gribu panākt izrādes pirmajās minūtēs, tad jau tālāk viss aiziet savu gaitu.
6. “Paldies, skudriņas skrēja…”.
7. Pakritusi uz līdzenas vietas.

Marta Grundmane, teātra zinātniece: “Lielu apbrīnu un patīkamu pārsteigumu sagādā Everita Pjata (Baiba) – viņa šķiet ne no šīs pasaules, trausla un trīsoša, ēteriska būtne. Viss aktrises tēlojums vēstī pilnīgu jūtu amplitūdu no nesapratnes, kauna un neziņas līdz lēmumam. Tauriņa mirkļa lidojums pretī spožai liesmai.”
(No raksta “Uzdrīkstēšanās. Kvalitāte. Un sirdsapziņa…” avīzē “Kurzemes Vārds”.)

Viņa feju mudinātu doties mājās

AGNESE JĒKABSONE, “Spēlmaņu nakts” balvai izvirzīta nominācijā “Gada jaunā skatuves māksliniece” par Zanes lomu izrādē “Pūt, vējiņi!” un Bebenes atveidojumu “Adventā Silmačos”.

1. Ūdens glāze skrējējam maratonā!
2. Mamma man mācīja, ka nekad nevajag vērtēt savas izredzes, savus darbus – jā, bet ne izredzes. Diemžēl neko nevaru pateikt par saviem konkurentiem. Noslogotības dēļ nav bijusi iespēja apmeklēt citus teātrus.
3. Tā kā neesmu redzējusi citu teātru nominētās izrādes, varu spriest tikai par savu teātri. Tad lai tiek Everitai Pjatai, Sandim Pēcim un Gatim Malikam!
4. Es teiktu: “Ej mājās, feja! Pati gribu godīgi nopelnīt sev lomu!” Un, kā zināms, fejas burvestības spēks pusnaktī zūd, bet lomai jābūt ilglaicīgai.
5. Ņem trīs apelsīnus, divus selerijas kātus un sauju krustnagliņu. To visu liek neieslēgtā blenderī un tur četras minūtes. Neiegūto šķidrumu dzer pa tējkarotei tukšā dūšā pirms izrādes. (Smaida.) Bet, ja nopietni, neesmu vēl atklājusi recepti.
6. Pēc izrādes “Pūt, vējiņi!” izlasīju: “Agnese Jēkabsone tagad ir manā “bāc, cik kruta aktrise” sarakstā. (@vnkGunta)”
7. Man svarīgi, lai mēģinājumu process būtu piesātināts ar smiekliem – tad zinu, ka viss būs kārtībā. Smiekli atbrīvo un rada patīkamu darba atmosfēru.

Baiba Spirģe, Liepājas Valsts tehnikuma audzēkne: “Aktrises mācēja veiksmīgi parādīt savu personāžu jūtas. Arī Bebenes, kas ir ļoti aktīva, runātīga un sparīga sieviete, atveidotāja Agnese Jēkabsone bija ļoti laba.”
(No raksta “Sirdssāpes, klačiņas un maģiskās tējiņas” avīzē “Kurzemes Vārds”.)

Viņš nav sapratis, kā uzveikt stresu

GATIS MALIKS, “Spēlmaņu nakts” balvai izvirzīts nominācijā “Gada jaunais skatuves mākslinieks” par Dr. Maika Konolija lomu izrādē “Ģimenes lietas” un Oduma atveidošanu iestudējumā “Malēnieši”.

1. Apliecinājums tam, ka aktieris ir pareizajā vietā, dara savu darbu labi un tiek novērtēts.
2. Negribu koķetēt ar savām izredzēm par balvu, tas nebūtu korekti ne pret kolēģiem, ne pārējiem nominantiem manā nominācijā, žūrija noteikti zina, ko dara.
3. Aktierus izrādēs apzināti cenšos dziļi neanalizēt un nevērtēt, citādi paliek grūti baudīt pašu izrādi un aktierdarbus. Emocionāli sev noformulēju – patika/nepatika, aizkustināja/ neaizkustināja, bet niansēs, tēlu un režijas analīzē neiegrimstu. Tāpēc balvas dotu uzreiz kādiem 20 aktieriem.
4. Teiktu, lai labā feja neskraida pa naktīm apkārt un atpūšas, jo teātrī katra nākamā loma lielā mērā ir novērtējums par iepriekšējo darbu, tāpēc lomu sadali labāk atstāsim režisoru ziņā. Fejai drīzāk palūgtu spēju kontrolēt laikapstākļus.
5. Nav tādas, reizēm gribas ielīst zemē, reizēm rauties uz skatuvi pēc pirmā zvana, bet joprojām neesmu sapratis, kā ar to tikt galā. Varbūt arī nemaz nevajag, stress aktierim noteiktās devās nav kaitīgs, bet pat nepieciešams un veselīgs.
6. Zīmējumi ar manis atveidotu varoni no bērnu izrādēm ir ļoti aizkustinoši. Ļoti patīkami ir komplimenti ar noilgumu – ja saņemu tādus, piemēram, mēnesi pēc izrādes, tad zinu, ka tiešām esmu licis skatītājam domāt.
7. Tās parasti ir ar izrādi saistītas situācijas, kas nepietuvinātam skatītājam paslīd garām nepamanītas, paši izsmejamies, bet no malas tas noteikti tik smieklīgi nemaz nav. Katrai profesijai savu jociņi, kas pārējiem smieklīgi neliekas.

Jana Zemīte, jaunā māmiņa: “No jaunajiem gribu uzslavēt Gata Malika internu (izrādē “Ģimenes lietas” – I.G.), gluži kā viņa atveidotais topošais dakteris, arī pats aktieris spēj būt ļoti mainīgs un nekautrējas spēlēt ne visai glaimojošas lomas.
(No raksta “Ziemassvētku jampadracis uz rudens fona” avīzē “Kurzemes Vārds”)

Viņam gandrīz uz galvas uzkrita ķieģelis

SANDIS PĒCIS “Spēlmaņu nakts” balvai izvirzīts nominācijā “Gada jaunais skatuves mākslinieks” par Roberta Lokampa lomu izrādē “Trīs draugi”.

1. Patīkama atzinība, stimuls strādāt ar vēl lielāku sparu tam, kurš tiek ievērots.
2. Par to nedomāju un neinteresējos.
3. Everita Pjata, Agnese Jēkabsone un es (smaida).
4. Izrādes vienmēr nāk komplektā ar režisoru un viņa redzējumu, kurš darba pieredzi pie attiecīgā materiāla modulē caur savu klātbūtni, tāpēc to nevar paredzēt. Es paļaujos, ka īstā izrāde, īstā loma atnāks kopā ar īsto režisoru, tapēc ar aizrautību uzsāku darbu pie katras lomas.
5. Neesmu tādu atradis un šaubos, vai kāds ir. Galvenais ir padarīt savu darbu pēc labākās sirdsapziņas un par atlikušo velti nelauzīt galvu.
6. “Paldies!”
7. Ķieģeļa puse gandrīz uzkrita uz galvas, smieklīgi tapēc, ka gandrīz, un paldies Dievam, ka tas nebeidzās traģiski.

Maija Treile, “Spēlmaņu nakts” eksperte: “Sandis Pēcis līdz šim darbojies otrajā plānā, taču Roberta lomā pārliecina ar dabiskumu un spēju patiesi un psiholoģiski viengabalaini mīlēt uz skatuves – šai mīlestībai nav iekšēju pretrunu, jo galvenais šķērslis ir ārējs un nepārvarams. Tā ir nāve, kuras tēma variācijās no karalauka līdz nāvējošas slimības fatālumam vijas cauri visai izrādei.”

(No rubrikas “Latvijas teātru ābolu ķocis” laikrakstā “Kultūras Diena”.)

Foto: Aigars Hibneris