Latvijā pagājušajā gadā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 25,8% darba ņēmēju, kas ir par 4,7 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Tostarp 116 tūkstoši jeb 14,4% darba ņēmēju 2019.gadā saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 2,5 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 16,9% darba ņēmēju. Pērn Latvijā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas bija 430 eiro.

2019.gadā reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām bija Latgalē, kur 23,6% darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.

Savukārt 34% (2018.gadā – 34,4%) pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 29,9% (25,7%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 5,3% darba ņēmēju pretstatā 4,1% pirms gada.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2019.gadā darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 2,7% (pirms gada – 2,6%) darba ņēmēju, savukārt 2,3% (2,7%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.

Pērn darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās kopumā 16 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 27,9 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.